Mazāks iedzīvotāju skaits nozīmē arī mazākas iespējas no ekonomikas attīstības viedokļa, biznesa portālam “Nozare.lv”, komentējot sākotnējos tautas skaitīšanas rezultātus, norādīja “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Lai arī tautas skaitīšanas galējie rezultāti vēl tikai sniegs atbildi uz jautājumu, vai esam nedaudz virs vai tomēr zem diviem miljoniem, tomēr esot skaidrs, ka dzīvojam valstī ar mazāku iedzīvotāju skaitu, nekā līdz šim uzrādīja statistika.
“Sanāk, ka patiesībā dzīvojam labāk, nekā paši domājām, jo iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un citi ekonomiskie rādītāji ir labāki nekā līdz šim statistikā uzrādītie. Tomēr īsti priecāties nav pamata, jo iedzīvotāju skaits ir viens no faktoriem, no kā atkarīgs valsts ekonomiskais potenciāls,” uzsver eksperts.
Līdz ar mazāku iedzīvotāju skaitu samazinās ne tikai ekonomikas attīstības iespējas, bet mazāka sanāk arī darbspējīgo iedzīvotāju un pensionāru skaita attiecība un nākotnē šī attiecība tikai samazināsies, līdz ar to aktuāls jautājums, kā darbaspējīgi iedzīvotāji nākotnē spēs uzturēt pieaugošo pensionāru skaitu, akcentē Rudzītis.
Viņaprāt, atšķirības iedzīvotāju skaitā ar iepriekšējiem statistikas datiem liecina par būtisku emigrāciju pēdējo desmit gadu laikā, tādējādi tautas skaitīšanas laikā iegūtā informācija ļaus labāk novērtēt tieši emigrējušo iedzīvotāju skaitu.
Kā ziņots, ņemot vērā ievērojamo divkārt saskaitījušos personu skaitu un arī notiekošās rezultātu kvalitātes pārbaudes, pagaidām CSP nevēlas precizēt, par cik iedzīvotājiem tautas skaitīšanā iegūta informācija, norādot, ka pagaidām tie ir jau iepriekš minētie 1,9 miljoni.
Kā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane, aptuveni 30 000 līdz 40 000 iedzīvotāju tautas skaitīšanā saskaitījušies divreiz.
Behmane atzina, ka tautas skaitīšanā informācija nav iegūta par aptuveni 300 000 iedzīvotāju, tāpēc turpmākajos mēnešos statistiķi, izmantojot CSP rīcībā esošos valsts reģistrus un datubāzes, analizēs un iegūs informāciju par tiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika saskaitīti.
Taujāta, vai CSP jau ir kādas aplēses par emigrējušos personu skaitu, Behmane informēja, ka gan oficiāli (reģistrējušies pirms aizbraukšanas), gan neoficiāli aizbraukušie veido aptuveni 50 000. Tomēr arī šie dati CSP vēl jāpārbauda.
Behmane gan atturējās prognozēt, cik iedzīvotāju galu galā varētu būt Latvijā, norādot, ka atbilde uz šo jautājumu būs gada beigās.
Provizoriskie tautas skaitīšanas rezultāti būs zināmi decembrī, bet oficiālie – nākamā gada februārī.
Kā ziņots, tautas skaitīšana Latvijā norisinājās no 1.marta. Sākotnēji no 1.marta līdz 12.martam iedzīvotāji varēja saskaitīties internetā, bet no 17.marta līdz 31.maijam pie iedzīvotājiem devās teju 2000 tautas skaitītāju. Pēc tam no 1.jūnija līdz 10.jūnijam atkārtoti tika nodrošināta iespēja saskaitīties internetā.
2011.gadā tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta pirmo reizi pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pirmo reizi iedzīvotājiem ir iespēja anketas aizpildīt elektroniski.
Tautas skaitīšana Latvijā veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas laikā un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
Iepriekšējā tautas skaitīšanā, kas norisinājās 2000.gadā, tika saskaitīti 2,38 miljoni valsts iedzīvotāju.
NOZARE.LV
Komentāri