Šogad spēcīgākais rūpniecības izaugsmes dzinējs līdz šim bijušas metālapstrādes un mašīnbūves nozares un arī pašlaik lielo apakšnozaru vidū to nākotnes vērtējums ir vispozitīvākais, norāda “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš.
Viņš prognozē, ka metālapstrāde un mašīnbūve šogad pret 2010.gada līmeni augs apmēram par ceturtdaļu, sasniedzot 2007.gada rādītājus.
Šā gada maijā īpaši labus rezultātus sasniegusi elektrisko iekārtu ražošana, kurā reģistrēts lielākais mēneša apjoms kopš 2000.gada un pieaugums par 55% pret pērnā gada maiju.
Ja iepriekšminētajās nozarēs spēcīgu izaugsmi analītiķis bija gaidījis, kokapstrādes rezultāti pārsnieguši cerēto. Kokapstrāde iepriekšējā gada apjomus pārsniegusi par vairāk nekā 15%, kamēr tika gaidīts pieaugums par apmēram desmito daļu. Bažas par zāģmateriālu cenu kritumu esot daļēji piepildījušās, tomēr augusi to produktu ražošana, kuru pievienotā vērtība uz kubikmetru pārsniedz zāģmateriālu līmeni. Tie ir plātņu produkti, būvgaldniecības izstrādājumi (logi, durvis), māju sagataves un mēbeles, kas veido jau vairāk nekā pusi eksporta.
Kā skaidro Strautiņš, trešo nozīmīgo apstrādes rūpniecības daļu – pārtikas pārstrādi – joprojām bremzē stagnējošais iekšējais tirgus, taču tā īpatsvars pamazām samazinās, eksporta lomai palielinoties no apgrozījuma piektdaļas līdz apmēram 30% pašlaik. Viņaprāt, ja iekšējā tirgū nelielajam pirktspējas pieaugumam sekos arī iedzīvotāju skaita samazināšanās, tad eksporta pieaugums, sasniedzot kritisko masu, ar laiku varētu kļūt par galveno pārtikas pārstrādes dinamikas veidotāju. Viņš gan uzsver, ka tas nenotiks tuvākā gada vai divu laikā.
Eksperta vērtējumā turpmāk lielākais drauds apstrādei rūpniecībai kopumā joprojām būs notikumi pasaulē. “Arvien plānāks kļūst ledus zem Grieķijas parādu nastas, bet iespējamo finanšu satricinājumu ietekmi uz reālo ekonomiku prognozēt nespēj neviens,” saka Strautiņš. Viņš gan uzskata, ka Latvijas iekšienē apstākļi, kas varētu izraisīt rūpniecības apjomu kritumu, pārskatāmā nākotnē nevarētu veidoties un tikai no pašiem uzņēmējiem ir atkarīga spēja palielināt ražošanu, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu. Viņš arī piebilst, ka, pateicoties mūsu uzņēmēju improvizatoru talantam, jaudu griesti jau ir izrādījušies stiepjamāks jēdziens, nekā tika sagaidīts pērn.
Strautiņš prognozē, ka gadā kopumā šogad apstrādes rūpniecībā izaugsme būs 13% līmenī, vien jūlijā un nākamajos pāris mēnešos gada pieauguma temps varbūt nokritīsies līdz viencipara skaitlim bāzes efekta dēļ.
Komentējot tendences ieguves rūpniecībā, Strautiņš norāda, ka galvenais sektora apjomus ietekmējošais apjoms šogad būs ceļu būve, kurā sagaidāmais darbu apjoms pat divkārt varētu pārsniegt pērnā gada rādītājus.
Savukārt enerģētikā, izzūdot spēcīgo palu ietekmei, dinamiku turpmākajos mēnešos lielā mērā noteikšot pieprasījums no rūpniecības, tāpēc gaidāmi nelieli, bet stabili plusi gada griezumā.
Kā ziņots, šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1,3%, biznesa portāls “Nozare.lv” uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Apstrādes rūpniecībā samazinājums bija par 1,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,1%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 17,5%.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 10,2%.
NOZARE.LV
Komentāri