Ekonomiskā krīze, kas visspilgtāk izpaudās 2009.gadā, kad patēriņa izdevumi saruka vidēji par 16%, joprojām negatīvi ietekmēja iekšzemes patēriņu arī 2010.gadā, kā rezultātā patēriņa izdevumi saruka vidēji vēl par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais mājsaimniecību budžetu apsekojums.
CSP norāda, ka tas būtiski ietekmēja patēriņa struktūru, kā arī daudzu mājsaimniecību iespējas segt nepieciešamās izmaksas.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2010.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija 178 lati, kas ir par 17 latiem mazāk nekā 2009.gadā.
Patēriņa izdevumu samazinājums 2010.gadā pret 2009.gadu salīdzināmajās cenās bija nedaudz mazāks – par 7,8%, jo patēriņa cenas samazinājās par 1,1%.
Joprojām lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie veidoja 197 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Rīgā tas bija pat 231 lats.
Savukārt visvairāk samazinājušies patēriņa izdevumi laukos – 2010.gadā tie bija par 20 latiem mazāki nekā iepriekšējā gadā. Laukos patēriņa izdevumi mēnesī vienam cilvēkam pērn bija 139 lati.
Ekonomiskās krīzes apstākļos mājsaimniecības savus līdzekļus tērēja primāro vajadzību apmierināšanai, samazinot visus pārējos izdevumus.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājušies arī mājsaimniecību izdevumi pārtikai – no 52 latiem līdz 50 latiem vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Izdevumi uzturam joprojām ir galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās, kas veido vidēji 28,3% no visiem patēriņa izdevumiem, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (26,7%), šo izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos ir palielinājies.
CSP uzsver, ka pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010.gadā mājsaimniecības ir būtiski samazinājušas savus izdevumus mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai – par 24%, atpūtai un kultūrai – par 21%, kā arī tēriņus restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām – par 19%. Tāpat mājsaimniecības ir samazinājušas izdevumus transportam – par 16% un alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai – par 12%.
Pagājušajā gadā ievērojami ir pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām sagādā nopietnas grūtības nomaksāt ar mājokli saistītos izdevumus. Saskaņā ar Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datiem mājsaimniecību īpatsvars Latvijā, kurām šādi maksājumi ir ļoti apgrūtinoši, ir palielinājies no 35% 2009.gadā līdz 41% 2010.gadā.
Kā skaidro CSP, savukārt izdevumi apģērbiem un apaviem, veselībai praktiski ir saglabājušies 2009.gada līmenī, uzrādot pavisam niecīgu pieaugumu. Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (68%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka, jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk klājas mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija 101 lats un veidoja vien 57% no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažāda labklājības līmeņa mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību. 20% trūcīgāko (pirmā kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi pērn veidoja vien 103 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja vienu trešo daļu (33%), bet mājoklim – gandrīz piekto daļu (18%) no saviem patēriņa izdevumiem.
Pirmās kvintiles mājsaimniecību patēriņa izdevumi sasniedza tikai 58% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa valstī. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvoja 25% no kopējā mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita valstī.
Lielākais patēriņa izdevumu kritums 2010.gadā tika novērots tieši nabadzīgāko mājsaimniecību grupā – par 13%. Savukārt pavisam neliels kritums bija trešās kvintiles grupā (par 4%, salīdzinot ar 2009.gadu), kuru veido ievērojams īpatsvars iedzīvotāju pensijas vecumā.
Kvintiļu grupas tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās.
NOZARE.LV
Komentāri