Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku.
Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem Eiropas Savienības (ES) valstīs un citur pasaulē ir žeņšeņs un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). Ekspertu viedokļi liecina, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības augu audzēšanai.
Vides risinājumu institūts, SIA “Field and Forest” un SIA “Bargi” īstenojši projektu “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde”.
No 2018. gada janvāra līdz pērnā gada decembrim tika pētīts, kā audzēt žeņšeņu un Ķīnas zirdzeni Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, izstrādātas inovatīvas žeņšeņu un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā lauksaimniecībā un radīti jauni pārtikas produkti – tējas maisījumi.
Vispirms tika izstrādāta tehnoloģija žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanai un pavairošanai. Žeņšeņu pētnieki audzēja gan lauksaimniecības zemē zem speciāli izveidotas nojumes, lai augus noēnotu, gan trīs atšķirīgās meža ekosistēmās. Pētījuma laikā izstrādāta efektīva žeņšeņa audzēšanas tehnoloģija. Izmantojot to, projekta īstenotāji ir gatavi uzsākt žeņšeņa kultivēšanu komerciāli. Izmēģinājumi meža ekosistēmās liecina, ka arī tur žeņšeņu audzēt ir iespējams, taču sakņu sistēma mežā augušam žeņšeņam attīstās lēnāk nekā žeņšeņam, kas audzēts uz lauka. Tāpat, žeņšeņu audzējot mežā, pastiprināti jādomā par laistīšanu, jo sausā laikā zem biezā lapu seguma slāņa mitruma līmenis ilgstoši var būt zems.
Līdztekus tika analizēts arī žeņšeņa sakņu paraugu ķīmiskais sastāvs. Meža ekosistēmās augušo augu saknēs žeņšeņam raksturīgo aktīvo vielu žeņšenoīdu ir vairāk nekā uz lauka audzētajos paraugos. Tomēr, lai sāktu domāt par reālu ražas iegūšanu no mežā augušiem žeņšeņa augiem, tie jāaudzē krietni ilgāk nekā četrus gadus. Piemēram, savvaļā auguša žeņšeņa saknes ir vācamas pēc 25–30 gadiem, taču, audzējot žeņšeņu komerciāli, pie ražas var tikt krietni ātrāk – jau pēc pieciem līdz astoņiem gadiem.
Ķīnas zirdzenes pielāgošana augšanai Latvijas apstākļos, kā vērtējuši pētnieki, bijis izaicinājums. Vissarežģītākā bija sēklu diedzēšana, tādēļ projekta laikā kultivētās Ķīnas zirdzenes ieaudzēja no stādiem. Pretēji žeņšeņam, Ķīnas zirdzenei komerciālas audzēšanas tehnoloģijas sēklu dīgšanas un attīstības īpašību dēļ nebija iespējams izstrādāt. Tādēļ , kā vērtē projekta dalībnieki, Ķīnas zirdzenes audzēšana Latvijas lauksaimniecības apstākļos nebūtu efektīva un ekonomiski pamatota.
Gan žeņšeņam, gan Ķīnas zirdzenei piemīt vērtīgas ārstnieciskas īpašības, kuru dēļ abi augi austrumu medicīnā izmantoti jau vairākus gadu tūkstošus. Žeņšeņs ir lielisks palīgs cīņā ar spēku izsīkumu, tas tonizē nervu sistēmu un stiprina imunitāti. Savukārt Ķīnas zirdzene veicina asins cirkulāciju un palīdz pret mazasinību. Kopā ar SIA “Bargi” zīmola “Apsara” un zīmola galveno tējdari Andri Purviņu tika izstrādāti divi tējas maisījumu paraugi. Visi projekta partneri tējas degustācijā novērtēja maisījumu garšas īpašības.
Zirdzenes tējas maisījuma sastāvā ir pienenes sakne, zirdzene, kakao, krūzmētra un verbēna. Dzēriena smaržā sakņu izraisītā dominance zudusi, veidojas labskanīgs smaržu tonis, kur apvienojas kakao, mētras un rūgteni sīvās notis. Uzlējuma krāsa ir tumši dzintardzeltena, garšā kakao un mētras pilnībā nosegušas asās un traucējošās zirdzenes saknes garšu. Zirdzenes raksturs iezīmējas uzlējuma pēcgaršā, bet tas ir labi sabalansēts un patīkams.
Savukārt žeņšeņa tējas maisījums satur pienenes sakni, žeņšeņu, kazeņu lapas, apelsīnu mizas, kumelīti un raudeni. Dzēriena krāsa ir dzintardzeltena, bet garša – salda, ziedoša ar rūgtenu garšas niansi noslēgumā. Uzlējuma smaržā jūtams svaigs, pavasarīgs un ziedošs smaržu ansamblis. Harmoniski apvienojušās ziedu un asā žeņšeņa notis.
Ir iecerēts uzsākt arī izstrādāto maisījumu ražošanu un tirdzniecību.
Projekta kopējais finansējums ir 95 tūkstoši eiro, tai skaitā publiskais finansējums 85, 5 tūkst. eiro. Līdzfinansētāji: nodibinājums “Vides risinājumu institūts”, SIA “Field and Forest”, SIA “Bargi”.
Komentāri