Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Top cēsnieku stāsti

Arita Lejiņa
11:16
02.02.2022
34
Cesnieku Stasti 1

“Lākturu dedzinātāji” jeb cēsnieku stāsti – tas ir Cēsu Teātra jaunākais iestudējums, kas jau šajā sestdienā piedzīvos pirmizrādi.

Iestudējums tapis dokumentālā teātra žanrā, izrādes pamatā nav dramaturģisks materiāls, bet pašu teātra aktieru radīti stāsti, kas balstīti reālu cēsnieku dzīvēs.

Lākturu dedzinātājs, kura tēlā iejutīsies Jānis Gabrāns, apturēs laiku, lai uz mirkli    izgaismotu epizodes no kādu cēsnieku dzīvēm, jau sākot no 1919.gada vasaras. Pirmais uz skatuves būs Cēsu kauju dalībnieka Gustava Grīna stāsts, uzvedums pamazām aizvedīs līdz šī gada sākumam, tad skatītājus uzrunās aktrise televīzijas personības Kristīnes Garklāvas lomā. Uzvedums piedāvā satikšanos arī ar Melāniju Vanagu, literāti Ainu Kareli, vecmāti Rudīti Pori, izvadītāju Rasmu Bērziņu, tagadējā Vid­zemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pasniedzēju Daci Brakšu un citiem. Teātra aktieru atveidotus, skatītāji satiks 13 cēsniekus, dzirdēs viņu stāstus.

Režisore Edīte Siļķēna stāsta, ka iecere par tādu iestudējumu bijusi jau sen: “Domāju, teātris aktieriem ir arī sava veida pašizglītošanās process. Jau strādājot projektā “Skatuve. Teātris. Roc dziļāk”, uzaicinājām uz nodarbību Ligitu Smildziņu, kura stāstīja par dokumentālo teātri, tā metodēm, cilvēku vērojumiem, zem­apziņā radās doma, ka teātrim jākļūst par sava laika pulsu, kurš sajūt savas pilsētas ritējumu. Galveno dzirksti laikam deva Laika veča skulptūra vecpilsētā ar savu filozofiju. Tad uznāca pandēmija, kad kopīgi mēģinājumi notikt nevarēja, varēja strādāt vien attālināti vai individuāli. Piedāvāju aktieriem iesaistīties šādā projektā, izvēloties kādu cēsnieku, kuram pievērst dziļāku uzmanību, kuru papētīt, un tad kādu laika sprīdi no viņa dzīves pārnest uz savu skatuves tēlu.”

Var teikt, ka paši aktieri radīja izrādi, iemūžinot savus varoņus kādā konkrētā viņu dzīves brīdī. Šoreiz nebija svarīgi, vai konkrētais cilvēks ir zināms plašākā sabiedrībā vai tikai godprātīgi darījis savu darbu, dzīvojis savu dzīvi. Katrs cilvēks taču dod pienesumu pilsētai, katru būtu vērts izcelt.

“Iespējams, projekta lielākais ieguvums paliks skatītājiem nemanīts, proti, tas, ko katrs aktieris ieguva pētniecības procesā, un to var redzēt mēģinājumos, kad aktieri cits ar citu dalās par uzzināto, dzirdēto. Aktieri varēja trenēt emocionālo atmiņu, emocionālo iztēli, un tas ir ļoti svarīgi. Nepietiek tikai apturēt laiku, svarīgi bija censties noķert sajūtas, ko cilvēki, dzīvojot konkrētajā laikā, juta. Viņi taču mīlēja, sapņoja, priecājās, piepildīja dzīvi,” saka režisore.

Skaidrojot, kāds ir režisora uzdevums iestudējumā, kur materiālu sagatavojuši paši aktieri, E. Siļķēna norāda, ka galvenais ir redzēt kopumu, kā atšķirīgos stāstus salikt kopā, lai tie būtu emocionāli izstāstīti, lai tie saaugtu ar scenogrāfiju, gaismām, mūziku. Uzvedumā skanēs daudzas dziesmas, tā kārtējo reizi apliecinot Cēsu teātra kā muzikāla kolektīva statusu.

Teātra aktrise Jana Kļaviņa uzvedumā par savu tēlu izvēlējusies Melāniju Vanagu. Stāstot par izvēli, viņa saka, ka apbūrusi šī stiprā sieviete: “Jau padsmitnieka gados izlasīju Vanagas grāmatu “Veļupes krastā”, un kopš tā laika šis darbs ir starp tiem dažiem, ko ik pa laikam pārlasu. Izdzirdot režisores rosinājumu izvēlēties kādu Cēsu puses cilvēku, sapratu, ka tā būs Melānija.”

Jautāta, vieglāk vai grūtāk, ka trūka dzīvā prototipa, kādi bija vairumam citu aktieru, ka nācās tēlu radīt pašai, J. Kļaviņa norāda: “Varbūt vieglāk no tā aspekta, ka Melānijas nebūs zālē, ja prototips sēž skatītāju rindās, satraukums ir krietni lielāks. Melānijas tēls veidojies pēc filmas “Melā­nijas hronika”, pēc fotogrāfijām, grāmatām, tāpēc bija ļoti interesanti to pētīt. Lasīju grāmatas, tikos ar Melānijas Vanagas muzeja vadītāju Ingrīdu Lāci, tā radās stāsts un tēls.”

Iestudējumā rāda brīdi, kad Melānija Vanaga pēc atgriešanās no Sibīrijas pārrodas savā mājā un satiek māti. Tas ir emocionāls, īpaši skaidri parāda tā laika traģiku, kurā ieskanas arī tādi prieka brīža.

“Melānija neticēja, ka atgriezīsies mājās, bet brīnums notika, viņa varēja satikt savējos. Viņas dzīvesstāsts lika uz dzīvi paraudzīties pavisam citām acīm, un gribētu, lai arī cilvēki aizdomājas par to un saprot, cik šobrīd labi dzīvojam, drošībā un pārticībā. Tāpēc gausties par kādiem dzīves sīkumiem ir pilnīgi nevietā,” norāda J. Kļaviņa.

Personību tēlos iejutīsies Cēsu teātra aktieri Guntars Norbuts, Vēsma Lukstiņa, Iveta Daiga, Dace Lezdiņa, Madara Ozoliņa, Lauma Daugiša, Inese Majore, Inese Romka, Iveta Gabrāne, Inuta Briede, Ilze Jansone, bet uz skatuves dziesmās un notikumos piedalās gandrīz viss Cēsu teātra kolektīvs.

Plānots, ka 27.martā, Starp­tautiskajā teātra dienā, “Lākturu dedzinātāji” uz Cēsu koncertzāles skatuves būs skatāmi vēlreiz, un tālākais, kā saka režisore, ir atkarīgs no skatītāju intereses: “Ja tā būs, atradīsim iespēju “Lākturu dedzinātājus” atkal parādīt, jo teātrī svarīgas ir abas puses – aktieris un skatītājs -, tie viens bez otra iztikt nevar!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
59

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
30

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
38

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
51

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
77

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi