Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Top cēsnieku stāsti

Arita Lejiņa
11:16
02.02.2022
106
Cesnieku Stasti 1

“Lākturu dedzinātāji” jeb cēsnieku stāsti – tas ir Cēsu Teātra jaunākais iestudējums, kas jau šajā sestdienā piedzīvos pirmizrādi.

Iestudējums tapis dokumentālā teātra žanrā, izrādes pamatā nav dramaturģisks materiāls, bet pašu teātra aktieru radīti stāsti, kas balstīti reālu cēsnieku dzīvēs.

Lākturu dedzinātājs, kura tēlā iejutīsies Jānis Gabrāns, apturēs laiku, lai uz mirkli    izgaismotu epizodes no kādu cēsnieku dzīvēm, jau sākot no 1919.gada vasaras. Pirmais uz skatuves būs Cēsu kauju dalībnieka Gustava Grīna stāsts, uzvedums pamazām aizvedīs līdz šī gada sākumam, tad skatītājus uzrunās aktrise televīzijas personības Kristīnes Garklāvas lomā. Uzvedums piedāvā satikšanos arī ar Melāniju Vanagu, literāti Ainu Kareli, vecmāti Rudīti Pori, izvadītāju Rasmu Bērziņu, tagadējā Vid­zemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pasniedzēju Daci Brakšu un citiem. Teātra aktieru atveidotus, skatītāji satiks 13 cēsniekus, dzirdēs viņu stāstus.

Režisore Edīte Siļķēna stāsta, ka iecere par tādu iestudējumu bijusi jau sen: “Domāju, teātris aktieriem ir arī sava veida pašizglītošanās process. Jau strādājot projektā “Skatuve. Teātris. Roc dziļāk”, uzaicinājām uz nodarbību Ligitu Smildziņu, kura stāstīja par dokumentālo teātri, tā metodēm, cilvēku vērojumiem, zem­apziņā radās doma, ka teātrim jākļūst par sava laika pulsu, kurš sajūt savas pilsētas ritējumu. Galveno dzirksti laikam deva Laika veča skulptūra vecpilsētā ar savu filozofiju. Tad uznāca pandēmija, kad kopīgi mēģinājumi notikt nevarēja, varēja strādāt vien attālināti vai individuāli. Piedāvāju aktieriem iesaistīties šādā projektā, izvēloties kādu cēsnieku, kuram pievērst dziļāku uzmanību, kuru papētīt, un tad kādu laika sprīdi no viņa dzīves pārnest uz savu skatuves tēlu.”

Var teikt, ka paši aktieri radīja izrādi, iemūžinot savus varoņus kādā konkrētā viņu dzīves brīdī. Šoreiz nebija svarīgi, vai konkrētais cilvēks ir zināms plašākā sabiedrībā vai tikai godprātīgi darījis savu darbu, dzīvojis savu dzīvi. Katrs cilvēks taču dod pienesumu pilsētai, katru būtu vērts izcelt.

“Iespējams, projekta lielākais ieguvums paliks skatītājiem nemanīts, proti, tas, ko katrs aktieris ieguva pētniecības procesā, un to var redzēt mēģinājumos, kad aktieri cits ar citu dalās par uzzināto, dzirdēto. Aktieri varēja trenēt emocionālo atmiņu, emocionālo iztēli, un tas ir ļoti svarīgi. Nepietiek tikai apturēt laiku, svarīgi bija censties noķert sajūtas, ko cilvēki, dzīvojot konkrētajā laikā, juta. Viņi taču mīlēja, sapņoja, priecājās, piepildīja dzīvi,” saka režisore.

Skaidrojot, kāds ir režisora uzdevums iestudējumā, kur materiālu sagatavojuši paši aktieri, E. Siļķēna norāda, ka galvenais ir redzēt kopumu, kā atšķirīgos stāstus salikt kopā, lai tie būtu emocionāli izstāstīti, lai tie saaugtu ar scenogrāfiju, gaismām, mūziku. Uzvedumā skanēs daudzas dziesmas, tā kārtējo reizi apliecinot Cēsu teātra kā muzikāla kolektīva statusu.

Teātra aktrise Jana Kļaviņa uzvedumā par savu tēlu izvēlējusies Melāniju Vanagu. Stāstot par izvēli, viņa saka, ka apbūrusi šī stiprā sieviete: “Jau padsmitnieka gados izlasīju Vanagas grāmatu “Veļupes krastā”, un kopš tā laika šis darbs ir starp tiem dažiem, ko ik pa laikam pārlasu. Izdzirdot režisores rosinājumu izvēlēties kādu Cēsu puses cilvēku, sapratu, ka tā būs Melānija.”

Jautāta, vieglāk vai grūtāk, ka trūka dzīvā prototipa, kādi bija vairumam citu aktieru, ka nācās tēlu radīt pašai, J. Kļaviņa norāda: “Varbūt vieglāk no tā aspekta, ka Melānijas nebūs zālē, ja prototips sēž skatītāju rindās, satraukums ir krietni lielāks. Melānijas tēls veidojies pēc filmas “Melā­nijas hronika”, pēc fotogrāfijām, grāmatām, tāpēc bija ļoti interesanti to pētīt. Lasīju grāmatas, tikos ar Melānijas Vanagas muzeja vadītāju Ingrīdu Lāci, tā radās stāsts un tēls.”

Iestudējumā rāda brīdi, kad Melānija Vanaga pēc atgriešanās no Sibīrijas pārrodas savā mājā un satiek māti. Tas ir emocionāls, īpaši skaidri parāda tā laika traģiku, kurā ieskanas arī tādi prieka brīža.

“Melānija neticēja, ka atgriezīsies mājās, bet brīnums notika, viņa varēja satikt savējos. Viņas dzīvesstāsts lika uz dzīvi paraudzīties pavisam citām acīm, un gribētu, lai arī cilvēki aizdomājas par to un saprot, cik šobrīd labi dzīvojam, drošībā un pārticībā. Tāpēc gausties par kādiem dzīves sīkumiem ir pilnīgi nevietā,” norāda J. Kļaviņa.

Personību tēlos iejutīsies Cēsu teātra aktieri Guntars Norbuts, Vēsma Lukstiņa, Iveta Daiga, Dace Lezdiņa, Madara Ozoliņa, Lauma Daugiša, Inese Majore, Inese Romka, Iveta Gabrāne, Inuta Briede, Ilze Jansone, bet uz skatuves dziesmās un notikumos piedalās gandrīz viss Cēsu teātra kolektīvs.

Plānots, ka 27.martā, Starp­tautiskajā teātra dienā, “Lākturu dedzinātāji” uz Cēsu koncertzāles skatuves būs skatāmi vēlreiz, un tālākais, kā saka režisore, ir atkarīgs no skatītāju intereses: “Ja tā būs, atradīsim iespēju “Lākturu dedzinātājus” atkal parādīt, jo teātrī svarīgas ir abas puses – aktieris un skatītājs -, tie viens bez otra iztikt nevar!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
11

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
146

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi