Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Posts ar stirnām!

Līga Eglīte
22:03
25.02.2022
26
Stirna 1

Vieniem prieks par iespēju apdzīvotajās vietās ļoti tuvu novērot meža dzīvniekus, citiem rūpes un raizes par noēsto dārzu, nograuztiem augļu kokiem un sapostītajiem dekoratīvajiem stādījumiem.

Padomu, ko iesākt ar stirnām, ir daudz, katram jāatrod piemērotākais un draudzīgākais risinājums.

Ārpus meža vairāk garšīgā

Publikāciju ierosināja rakstnieces Ingunas Baueres ieraksts sociālās saziņas vietnē “Facebook”, jautājot, ko iesākt ar stirnām, kuras nograuž tūju dzīvžogu: “Esmu nikna kā lauva! Trīs gadus lolots dzīvžogs, cik nav laistīts, mēslots! Mums te apkārtnē stirnu neskaitāmi daudz. Māja ciemata centrā, tur nekādu barotavu neierīkot. Pie tam – ja sāk barot, tad droši vien jābaro regulāri. Varbūt kāds zina tiešām labu līdzekli aizbiedēšanai?”

Diskusiju papildina pieredzes stāsti, kas atklāj situāciju – stirnas patiešām ēd visu, kam tiek klāt, ātri adaptējas svešajā ārpusmeža vidē un nebaidās no smakām, trokšņiem un suņiem.

Agnese Līcīte, viena no diskusijas dalībniecēm, raksta: “Tas nav ne smieklīgi, ne jautri, kad ieguldīta nauda apstrādājot, apsējot, tad pavadītas desmitiem stundu ravējot, bet kāds visu izposta. Visus mazākos kociņus esmu aptinusi ar egļu zariem jau pirms sniega. Cik nu var, stumbrus, apakšējos zarus. Laukos vasarā stirnas noēda visu, kam tika klāt. Nelīdzēja ne naktī atstātais radio, ne čaukstoši, iesmaržināti biedēkļi. Viss mans darbs vējā, ne kāpostu rudenī, ne gladiolu. Izraustīja, sagrauza, puķuzirņu simts metru vaga pa tīro vienā naktī. Arī lauvmutītes nograuza, gurķi, par laimi, tika vien izbradāti.”

Cīnīties vai sadzīvot

Sociālās saziņas vietnes padomdevēju idejas tiešām ir stāsta vērtas. Daudzi iesaka vērot un priecāties, barot stirnas ar burkāniem, bietītēm, miziņām, arī āboliem, sienu un maizi. Saimnieciskie rosina būvēt stiprāku žogu vai sētu, ierīkot elektrisko ganu, kā arī izvietot putnubiedēkļus, sakārt uz auklām plīvojošas šalles un aizkarus, kas salaistīti ar pāri palikušām smaržām, dezodorantiem un šampūniem. Pa vidu gadās uzmundrinātāji, kas sagādā jautrību, iesakot sastādīt kaktusus, lietot vilku piesaukšanas vārdus, dziedāt un beigu beigās aprakstīt to visu grāmatā.

Mierinājums un ekspertu ieteikumi

Dendrārija saimnieks Karolis Treijs no Lēdurgas iesaka jaunaudžu apsmidzināšani paredzēto “Plantskyd”. Šī līdzekļa iedarbība nebūs uz visu ziemu, tas regulāri jāatjauno vai jāmaina ar kādu citu. Izrādās, stirnām ar laiku izstrādājas pieradums pret šo vilku asiņu preparātu. Neatlaidīgākos zvērus var atbaidīt, sakarinot zaros nemazgātu aitas vilnu un makšķernieku zvaniņus.

Daži zinātāji mierina, ka tūjas labi ataug un kokaudzētavās ir tādas šķirnes, kas stirnām negaršo. Ir iespējams pamiers, sadzīvošana, arī savu paradumu un domāšanas maiņa. Piemēram, plānojot apstādījumus, aizsargjoslu ap dārzu, ieteicama daudzveidība, nevis viena veida krūmi vai koki un, lai blakus ir ēdamie, neēdamie un ērkšķainie.
Par stirnu aizbiedēšanas iespējām un dzīvniekiem neraksturīgo uzvedību konsultē zoologs Vilnis Skuja: “Dzīvnieku aizsardzības likumā ir panti par kaitniecisku darbību. Nevar neko kaisīt un bērt, lai aizbiedētu. Pilsētas teritorijā medīt nedrīkst. Interesanti, ka stirna, kamēr staigā apkārt, kamēr nav nomedīta, nepieder nevienam, arī valstij nē, citādi tai nāktos maksāt par tās īpašumā esoša dzīvnieka nodarītajiem postījumiem. Problēma patiesībā ir daudz lielāka. Stirnu populācija ir par lielu. Mednieki tās piebaro, šauj reti, jo “nevar ieskatīties skaistajās acīs, ir žēl”.

Dzīvniekiem jau vairākās paaudzēs izveidojusies netipiska uzvedība, samazinājušās bailes no cilvēku apdzīvotās vides un saimnieciskās darbības, no automašīnām, no suņiem. Pat viena stirna ar mazuļiem apstaigā plašu teritoriju un spēj radīt problēmas. Protams, var kolektīvi biedēt prom ar lielu troksni, dauzot pannas un kastroļus, lai zvēriem izstrādājas reflekss, ka viņi te nav gaidīti. Iedzīvotājiem jāmaina domāšana. Ja kaut ko iestāda, tad tādā vietā, kur zvēri netiek klāt, vai jāaudzē tas, ko neēd, jo stirnas mēdz pagaršot visu, arī neparasto.”

Draudzīgais atrisinājums

Kuru no daudzajiem padomiem izvēlējās Inguna Bauere? Viņa raksta: “Nu tā, stirniņas, ja neesat gatavas aprīt plastmasas tīklu, tad, domāju, varēsim draudzīgi izšķirties.” Dārzkopības piederumu veikalā iegādāts tīkls, kas viegli uzstiepjams katrai tūjai no augšas līdz apakšai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
49

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
23

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
36

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
50

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
77

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi