Datorpirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011.gadā sasniedza 23 miljonus eiro (16 miljonus latu), bet datorpirātisma līmenis samazinājies, – pērn 54% datora lietotāju izmantojuši pirātisku programmatūru, liecina starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas “Business Software Alliance” (BSA) pētījums par globālo programmatūras pirātismu.
Salīdzinot ar 2010.gadu, datorpirātisma līmenis pērn sarucis par diviem procentpunktiem, savukārt zaudējumi Latvijā 2010.gadā sasniedza 30 miljonus ASV dolāru (15 miljonus latu).
Neskatoties uz to, ka pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies, pētījums liecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvijā pirātisma rādītāji ir ļoti augsti un Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicenzētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50%, norāda BSA. Tostarp Polijā šis līmenis bija 53%, Lietuvā – 54%, Grieķijā – 61%, Rumānijā – 63%, Bulgārijā – 64%.
Vidēji Eiropas Savienībā nelicenzētu programmatūru izmanto 33% datoru lietotāju.
“Pētījuma dati dod skaidru signālu, ka mūsu valsts tiesībsargājošajām institūcijām ir jāpievērš lielāka uzmanība un stingrāk jāsoda autortiesību pārkāpēji. Joprojām augstie pirātisma rādītāji Latvijā prasa saskaņotu rīcību gan sabiedrības izglītošanā, gan arī konkrētākās tiesībsargājošo iestāžu darbībās,” uzskata BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.
Viņa spriež, ka sabiedrība šādas nelegālas darbības bieži nenosoda, pat atbalsta, jo viss taču esot tik dārgs, un “kā var nepaņemt, ja to ir tik viegli tehniski izdarīt”. “Ja par automašīnas zagļa vai mājas aplaupītāja ķeršanas un sodīšanas nepieciešamību ne tiesībsargājošām instancēm, ne sabiedrībai, pat ne pašam zaglim parasti nav šaubu, tad šāda pārliecība ne vienmēr attiecināma uz grāmatu tulkošanu bez autora atļaujas, dziesmu izpildīšanu koncertos bez autoratlīdzības maksāšanas, pirātisko skaņu ierakstu pārdošanu, nelegāli pārtverto televīzijas signālu retranslāciju vai datorprogrammu reproducēšanu datorā bez tiesību īpašnieku izsniegtas atļaujas,” vērtē BSA pārstāve.
Viņa piebilst, ka efektīvas intelektuālā īpašuma aizsardzības neesamība dod vieglu, bet nelikumīgu ienākumu plūsmu negodīgiem lietotājiem, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu godīgai konkurencei. Pirātisms iznīcina godīgo izplatītāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbību, samazina darbavietu skaitu, samazina nodokļu ienākumus, tādēļ ar to nevar un nevajag samierināties.
Saskaņā ar pētījuma datiem Centrālajā un Austrumeiropā 58% no datorlietotājiem izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzinuši, ka nelicenzētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.
Globālajā pētījumā konstatēts, ka pirātisma līmenis jaunattīstības valstīs ir krietni augstāks nekā valstīs ar senākām demokrātijas tradīcijām – vidēji 68% pret 24%. Jaunattīstības valstu tirgi veido pārliecinošu vairākumu programmatūras zādzību pasaulē.
Pakāpeniski paplašinoties tirgum jaunattīstības valstīs, nelicenzētās programmatūras radītie zaudējumi 2011.gadā ir sasnieguši 45,6 miljardus eiro (31,9 miljardus latu). Globālie datorprogrammatūras pirātisma rādītāji 2011.gadā ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī – 42%.
Pētījuma dati arī rāda, ka kopumā visbiežāk pirātiskās programmatūras lietotājs ir gados jauns vīrietis, kas dzīvo jaunattīstības valstīs. Secināts arī, ka lēmumu pieņēmēji uzņēmējdarbībā, nopērkot programmatūru vienam datoram, instalē to arī citos biroja datoros.
BSA arī secina, ka visā pasaulē ir spēcīgs atbalsts intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai principā, bet pietrūkst stimula nelicenzētās programmatūras lietotājiem mainīt savus ieradumus praksē. Tikai 20% no pastāvīgiem nelicenzētās programmatūras lietotājiem stabilajos tirgos un 15% lietotāju jaunattīstības tirgos atzīst, ka risks tikt pieķertam pārkāpumā ir galvenais iemesls, kas varētu atturēt neizmantot nelicenzētu programmatūru.
Šis ir devītais ikgadējais globālais pētījums par programmatūras pirātismu, ko BSA ir veikusi sadarbībā ar “IDC” un “Ipsos Public Affairs”. Pētījuma metodika ietver situācijas izpēti 116 pasaules valstīs. Šā gada pētījumā iekļauta arī 15 000 datorlietotāju aptauja 33 valstīs, kuras kopā veido 82% no pasaules datoru tirgus.
BSA ir bezpeļņas asociācija, kas aizstāv datorprogrammu ražotāju industrijas un tās partneru – datoru ražotāju – intereses. Tās galvenais birojs ir Vašingtonā, bet darbība norisinās 80 valstīs visā pasaulē. Asociācija Latvijā darbojas kopš 2001.gada.
NOZARE.LV
Komentāri