Kamēr top likums, pils brūk

Lai lemtu par Lielstraupes pils nākotni, tikās  veselības ministrs Daniels Pavļuts un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.  Abi nelielā ekskursijā izstaigāja kultūrvēstures objektu.

“Pils ir Straupes simbols, bet gadu desmitiem tā nebija pieejama. Līdz ar tās nonākšanu paš­valdības īpašumā varētu sākties pils un arī Straupes atdzimšana,” stāsta Pārgaujas apvienības tūrisma organizatore Rudīte Vasile un uzsver, ka straupiešiem ir sāpīgi redzēt, kā pils pamazām brūk.
Par to, ka pilij vajadzīgs saimnieks, neviens nešaubās, ne ministrija, ne pašvaldība, ne straupieši. Par to  dažādos varas līmeņos runāts kopš 2017.gada, kad Veselības ministrija pils kompleksa ēkas atbrīvoja, jo tās nozares vajadzībām vairs nebija nepieciešamas. 2018. gada 22. februārī starp Veselības ministriju un Pārgaujas novada pašvaldību tika noslēgts sadarbības līgums, paredzot, ka Veselības ministrija ieguldīs īpašumus – “Lielstrau­pes pils”, “Berlīne”, “Saulrīti”, kā arī teritoriju ap bijušajām slim­nīcas darbnīcām – kapitālsabiedrības pamatkapitālā un bez atlīdzības nodos pašvaldības īpašumā kapitālsabiedrības kapitāla daļas, bet pašvaldība pārņems īpašumu. Sadarbības līgums paredz, ka pašvaldībai ir pienākums saglabāt un uzturēt Liel­straupes pils kompleksu kā kultūras pieminekli, popularizējot ar to saistīto Han­zas kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī veicinot tūrisma attīstību lauku novadā.

Sarunas turpinās gadiem. Kā skaidro veselības ministrs D.Pav­ļuts, ministrija vēlas nodot īpašumu pašvaldībai. “Vienkār­šākais, un tas vairākkārt arī piedāvāts, ar Ministru kabineta rīkojumu pili nodod pašvaldībai. Taču pašvaldība vēlas citus nosacījumus nekā tie ir tad, ja īpašumu nodod ar rīkojumu,” stāsta ministrs. Ja īpašumu nodod ar Ministru kabineta rīkojumu, paš­valdībai jānodrošina, ka 80 procentus īpašuma izmantos pašvaldības funkciju veikšanai.
Arī ministrs atzīst, ka saprotama pašvaldības vēlēšanās. Ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai pili atjaunotu, vispirms jau nodrošinātu, lai nebrūk tālāk. Ja īpašumu pārņem ar pašreizējā likumā noteiktajiem ierobežojumiem, telpas nedrīkst iznomāt komerc­darbībai.

“Saeimai jāpieņem likums par Lielstraupes pils nodošanu paš­valdībai bez nosacījumiem.    Liel­straupes    pils ar 13.gadsimta mūriem ir nozīmīga ne tikai Straupei, arī Vidzemes bruņniecībai un Latvijas kultūrvēsturei. Koalīcijā par to runājām. Po­litiskus iebildumus nedzirdēju, bet diskusija būs. Izskanēja priekšlikums veikt grozījumus likumā, tad nosacījumi attiektos uz visām pašvaldībām, kurām valsts nodot kultūrvēsturiska mantojuma ēkas. Pārņemot šādus īpašumus, pašvaldības uzņemas lielas saistības, šādi īpašumi dod iespējas un arī uzliek atbildību. Nauda būs jāiegulda ļoti liela, ar to jārēķinās,” viedokli pau­da D.Pavļuts.

Cēsu novada vadītājs J.Ro­zenbergs atgādināja, ka pilij ir vajadzīgs saimnieks, jo tikai īpašnieks tajā ieguldīs. “Kamēr nav skaidras īpašuma tiesības, neviens neko īsti nedara. Sa­darbības līgums ar ministriju tiks pārslēgts, jo situācija kopš 2018. gada ir mainījusies. Ministrija gatava nodot pili, notiek sarunas par niansēm. Ir jautājums par pārējiem īpašumiem – kas notiek ar tiem, ja pārdod, kur nonāk nauda. Tās ir sarunas. Te ministrijai savas, pašvaldībai savas vēlmes,” saka J.Rozenbergs un piebilst, ka tad, kad pils būs īpašumā, varēs meklēt iespējas, kur un kā piesaistīt investīcijas.

Pašvaldība vēlētos, ka īpašumus “Berlīne” un “Saulrīti” pārdotu un iegūto naudu ieguldītu pils glābšanā. Jumtam vien vajag ap 800 tūkstošus eiro. Aizsarg­mūris brūk, ieiet pilī drīkst tikai pa kāpņu vienu pusi. Par to, kur tiks ieguldīta nauda par pārdotajiem īpašumiem, būs diskusijas. “Arī veselības nozarei ir nepieciešami līdzekļi. Kopā ar Fi­nanšu ministriju meklēsim labākos risinājumus,” atgādina D.Pavļuts.

Cik garas vēl būs diskusijas, saskaņošana    starp Veselības, Finanšu, Tieslietu, Kultūras ministrijām, cik laika vajadzēs Saeimai, lai izstrādātu likumu? “Tas ir labās gribas jautājums, cik ātri tiek uzrakstīts speciālais likums un Saeima to apstiprina,” atgādina ministrs un piebilst, ka Saeimas    Izglītī­bas, zinātnes un kultūras komisiju vada partijas “Vienotības” pārstāvis Arvils Ašeradens, savukārt Cēsu novada domē vairākums ir “Vieno­tībai”.
Taču rudenī ir Saeimas vēlēšanas. Skaidrs – ja līdz tām jauns likums par Lielstraupes pils nodošanu Cēsu novada domei netiks pieņemts, sarunas, skaidrošanās ar nu jau jaunās Saeimas deputātiem var sākties no gala.

Kamēr tiek lemta Lielstraupes pils nākotne, apvienības tūrisma speciālisti gatavojas tūrisma sezonai. Ne tikai pils apskate, arī izstādes un citi kultūras notikumi gaida tuvus un tālus apmeklētājus.