Maijā Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) aizņemta ar licenču izsniegšanu izklaides kuģīšiem, vasaras kafejnīcām un karuseļu parkiem, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.
Dombrovska pastāstīja, ka ik gadu šajā laikā tiekot apsekotas sezonas kafejnīcas un izklaides vietas, tostarp Jūrmalā un Vidzemes piejūras teritorijā, informējot par licences nepieciešamību tos, kuri mūziku atskaņo bez licencēm.
“Informējam arī Rīgas pilsētas vasaras kafejnīcu īpašniekus par licences nepieciešamību, jo tā licence, ko kafejnīca saņēmusi mūzikas atskaņošanai telpās, ir nepietiekama, lai mūziku atskaņotu vasaras terasē vai dārzā,” norādīja Dombrovska.
Licence par mūzikas publisko izpildījumu vasaras dārziem un brīvdabas kafejnīcām esot jāizņem, ņemot vērā starptautiski atzītus kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta samaksa par mūzikas izmantošanu publiskā telpā. Kritēriji esot iestādes telpu platība, mūzikas izmantojuma mērķis uzņēmējdarbībā un komerciālais mērogs.
Briģis biznesa portālam “Nozare.lv” paskaidroja, ka mūzika rada pievienoto vērtību pakalpojumiem, it īpaši izklaides un sabiedriskās ēdināšanas sfērā. Pētījumu aģentūra SKDS veiktajā pētījumā 2011.gadā secināts, ka 47% kafejnīcu un restorānu apmeklētājiem tieši mūzika rada vēlmi ilgāk uzturēties izvēlētajā kafejnīcā un restorānā.
“Pienākums izņemt licenci Latvijā nostiprināts 1993.gadā, iekļaujot Latvijas normatīvajos aktos starptautisko autortiesību konvenciju normas. Saskaņā ar to, lai iegūtu darba izmantošanas tiesības kafejnīcā, bārā vai citā publiskā vietā, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja licences veidā,” paskaidroja Briģis.
Licences maksu nosakot oficiāli saskaņotās platības izmērs un izmantojuma mērķis. Licences maksa veidojas no tā, cik dienas mēnesī tiek plānots izmantot ierakstu vai izpildītājmākslinieku mūziku un no telpas izmēra jeb tā, cik cilvēkiem ir iespējams mūziku dzirdēt.
“Patlaban licences maksa ir 4,95 lati par piecām dienām mēnesī, ja platībā līdz 30 kvadrātmetriem skan radio, CD, dators vai cita mehāniska ierīce, bet, ja mūzika tiek atskaņota 31 dienu mēnesī platībā līdz 50 kvadrātmetriem, tarifs ir 12,10 lati mēnesī,” norādīja Briģis.
Ja paralēli vasaras dārzam tiek plānoja arī mākslinieku uzstāšanās vai deju pasākumi ar dīdžeju, tad nepieciešama atsevišķa licence, jo mūzika no fona būs kļuvusi par norises galveno sastāvdaļu. Attiecībā uz vasaras dārziem licenci esot iespējams noformēt par noteiktu laika periodu un katra mēneša beigās iesniegt atskaiti par notikušajiem “dzīvās” mūzikas vai dīdžeja pasākumiem. Saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem minimālā maksa par pasākumu, kurā piedalās dīdžejs, esot 15 lati, norādīja Briģis.
Tāpat Briģis piebilda, ja pasākumam ir ieejas maksa, tad autoratlīdzība aprēķina, ņemot vērā ienākumus par ieejas maksu. Pašlaik noteiktais autoratlīdzības apmērs ir 8% no ieejas maksas.
Visu interviju ar AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāju Dombrovsku un sabiedrisko attiecību speciālistu Briģi var lasīt biznesa portāla “Nozare.lv” sadaļā “Viedokļi, intervijas” un aģentūras LETA sadaļā ''Intervijas''.
LAA dibināta 1993.gadā, bet AKKA 1994.gadā, savukārt 2004.gada 2.septembrī abas organizācijas apvienojušās. AKKA/LAA apvieno muzikālo, literāro, dramatisko vizuālo un audiovizuālo darbu autorus, kuri kopā, kolektīvā pārvaldījumā īsteno savas mantiskās tiesības un veido sadarbību starp autoriem un viņu darbu izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju likumīgi izmantot autoru darbus un autoriem saņemt par to autoratlīdzību.
Biedrība ir nevalstiska organizācija, un tās darbību vada pašu autoru vēlēta padome. Biedrības padome ievēlēta 2010.gada 29.jūlijā, un padomes priekšsēdētājas amatā patlaban ir Māra Zālīte, savukārt izpilddirektores amatā ir Inese Paklone.
AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā 4500 Latvijas autoru un vairāk nekā četrus miljonus ārvalstu autoru un administrē viņu tiesības Latvijā.
AKKA/LAA 2011.gadā par autoru darbu izmantojumu Latvijā un ārvalstīs iekasēja 2,91 miljonu latu, savukārt 2010.gadā – 2,82 miljonus latu.
NOZARE.LV
Komentāri