Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazumtirdzniecībā un pakalpojumos, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums “Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011”.
Mazumtirdzniecības ēnu ekonomikas apjoms 2011.gada no valsts iekšzemes kopprodukta bija 35,9%, bet pakalpojumu sfērā 35,5%. Līdzīgi augsts ēnu ekonomikas īpatsvars ir celtniecībā – 32,9%.
Vairumtirdzniecībā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas ekonomikā 2011.gadā bija 29,7%, bet ražošanas nozarē – 21,1%.
Pētījumā secināts, ka vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir uzņēmumos, kuros strādā viens līdz pieci darbinieki (32,9%) un seši līdz desmit darbinieki (30%), tiem seko uzņēmumi, kuros strādā no 51 līdz 200 darbiniekiem (30,9%) un vairāk nekā 200 darbinieki (29,6%). Viszemākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir uzņēmumos, kuros strādā no 11 līdz 20 darbinieku (25,4%) un no 21 līdz 50 darbinieku (26,8%).
Tāpat pētījums liecina, ka visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir Zemgalē, kura tas gada laikā ir audzis no 29,6% līdz 33,1%. Otrs augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir Latgalē, kur tas gada laikā audzis no 26% līdz 30,9%. Nedaudz ēnu ekonomika augusi arī Kurzemē – no 27,7% līdz 28,2%. Savukārt Vidzemē šis indekss ir ievērojami samazinājies – no 30% līdz 17,1%, bet Rīgā – no 42% līdz 31,2%.
Jau ziņots, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 30,2%, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā sasniedza 38,1%, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums “Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011”.
Pētījums tika veikts šā gada aprīlī un maijā, pētījumu kompānijai SKDS aptaujājot 503 Latvijas, 502 Lietuvas un 500 Igaunijas uzņēmumu īpašniekus vai vadītājus. Šā gada pētījumā piedalījās trešdaļa respondentu, kas pērn.
Indeksā tika mērīta Baltijas valstu ēnu ekonomikas apjoms iekšzemes kopproduktā, neietverot valsts sektoru un melno ekonomiku (kontrabandu un nelegālos pakalpojumus).
NOZARE.LV
Komentāri