Pastāv virkne tehnisku un loģisku ierobežojumu, kādēļ, izmantojot īsziņu tehnoloģiju, nav iespējams efektīvi un operatīvi veikt iedzīvotāju apziņošanu krīzes situācijās, norāda mobilo sakaru operators “Latvijas Mobilais telefons” (LMT).
Šādu informāciju uzņēmums ir sniedzis Satiksmes ministrijai un Aizsardzības ministrijai, kas sagatavojušas ziņojumu par mobilo sakaru operatoru tehniskajiem risinājumiem un to izmaksām operatīvas informācijas iegūšanai par klientu skaitu un to telefona numuriem, kuri atrodas konkrētā reģionā (bāzes stacijas pārklājuma vietā) un to brīdināšanai ar īsziņu starpniecību krīzes situācijā.
Informatīvais ziņojums izstrādāts, ņemot vērā Krīžu komunikācijas pasākumu plānu 2011.-2013.gadam un Ministru kabineta apstiprināto rīkojumu, ar kuru tika uzdots izzināt mobilo sakaru operatoru tehniskās iespējas, izmaksas un juridiskos aspektus iedzīvotāju brīdināšanai ar īsziņu starpniecību krīzes situācijā.
LMT skaidro, ka, lai varētu veikt apziņošanu konkrētā ģeogrāfiskā reģionā, vispirms konkrētais reģions ir jālokalizē, jāapzina bāzes stacijas, kas ir manuāls darbs un prasa laiku. Pēc tam nepieciešams lokalizēt šajā reģionā atrodošos abonentu numurus, lai uz šiem numuriem varētu izsūtīt brīdinošas vai informatīvas īsziņas. LMT mobilajā tīklā patlaban nav pieejama tehnoloģija, kas ļautu iegūt šāda rakstura numuru sarakstus.
Šāda funkcija gan ir pieejama, taču tās vienreizējās izmaksas ir 50 000 eiro (35 000 latu), neskaitot uzturēšanas izmaksas. LMT ierosina šādas funkcijas nodrošināt ārkārtas apziņošanas centram, kam jābūt tiešās valsts pārvaldes iestādei.
Mobilo sakaru operators “Tele2” informējis, ka uzņēmuma mobilo sakaru tīkls ir sadalīts divos reģionos – Rīgas un pārējās valsts apgabals. “Tele2” īsziņu centra veiktspēja ir 300 īsziņas sekundē, līdz ar to, lai apziņotu 200 000 klientu, ir nepieciešamas vismaz trīs stundas. Turklāt operators norāda, ka ārkārtas situācijās pieaug arī mobilo sakaru operatoru tīklu noslodze, kas ievērojami paildzinās īsziņu nosūtīšanas laiku un samazinās ārkārtas nosūtāmās informācijas apjomu.
Bet operators “BITE Latvija” Satiksmes ministriju informējis, ka klientu brīdināšanu ar īsziņas starpniecību krīzes situācijā var nodrošināt tikai katrā unikālajā gadījumā, sagatavojot datu bāzi par bāzes stacijas pārklājuma vietā esošajiem klientiem. Šādu funkciju patlaban varētu nodrošināt darba laikā, attiecīgajam personālam sagatavojot datu bāzi. Datu bāzes iegūšanas laiks ir aptuveni desmit minūtes. Īsziņa var tikt piegādāta laika periodā, kas ir atkarīgs no adresātu skaita un radiokanālu noslodzes attiecīgajā brīdī.
Savukārt AS “Baltkom Baltija” informējis, ka operatoram pašlaik nav tehnisko risinājumu operatīvas informācijas iegūšanai par klientu skaitu un telefona numuriem, kuri atrodas konkrētajā reģionā, lai varētu izsūtīt brīdinājuma īsziņas krīzes situācijā. Lai ieviestu tehniskos risinājumus iedzīvotāju apziņošanai, ir nepieciešami 710 000 eiro, taču uzņēmumam šādu līdzekļu nav.
LETA
Komentāri