Atzīstot par pietiekamu valsts padarīto Eiropas Savienības (ES) fondu projektu kontroles uzlabošanā, Eiropas Komisija (EK) nolēmusi atcelt Latvijai noteiktos pagaidu ierobežojumus finansējuma saņemšanai no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Par Eiropas Sociālo fondu gala lēmums vēl nav pieņemts, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.
“Lai gan maksājumi projektu īstenotājiem nevienā brīdī netika apturēti un tos sedza no Latvijas budžeta, priecājos, ka ES fondu finansējums ir atjaunots. Gan Latvijas, gan ES interesēs ir, lai fondu nauda, kas ir lielākais Latvijas infrastruktūras investīciju avots, tiktu ieguldīta saprātīgi un ar pienācīgu kontroli,” saka EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka.
Izanalizējot Latvijas iesniegto informāciju, EK auditori secina, ka 2012.gada 27.janvāra vēstulē izvirzītie nosacījumi ir izpildīti, izņemot dažus mazāk svarīgus aspektus. Fondu vadošās iestādes loma ir stiprināta, un sertifikācijas iestāde ir uzlabojusi procesus. Taču EK rūpīgi sekos, lai nesen ieviestie uzlabojumi efektīvi darbotos dzīvē.
Līdz ar to EK nolēmusi atcelt pagaidu ierobežojumus divās operacionālajās programmās “Infrastruktūra un pakalpojumi” un “Uzņēmējdarbība un inovācijas”. Latvijas iestādes drīz par to informēs arī oficiāli.
Pagaidu ierobežojumu dēļ EK bija iesaldējusi piecus maksājumu pieprasījumus par 84,3 miljoniem eiro (59,25 miljoniem latu).
Kā ziņots, EK šā gada janvārī informēja Latviju par ES fondu maksājumu pārtraukšanu, norādot uz atsevišķiem aspektiem saistībā ar uzlabojumiem ES fondu 2007.-2013.gada perioda vadības un kontroles sistēmā.
Savā paziņojumā EK norādīja, ka ES fondu vadošajai iestādei trūkst ietekmes mehānisma attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par ES fondu līdzekļu izlietojumu. Identificēto nepilnību novēršanai EK uz laiku pārtrauca ES fondu maksājumus un uzdeva Latvijai trīs mēnešu laikā izstrādāt rīcības plānu un novērst trūkumus.
ES fondu maksājumu apturēšana no EK puses nekādi neskāra projektu īstenotājus, kuri atmaksas par projektos veiktajiem izdevumiem saņēma un turpina saņemt visu šo laiku.
10.aprīlī valdība veica izmaiņas normatīvos, lai ieviestu EK prasības stiprināt vadošās iestādes pilnvaras, tādējādi mazinot risku, ka EK arī nākotnē varētu apturēt ES fondu maksājumus Latvijai.
Lai nodrošinātu pārliecību par atbilstošu ES fondu vadības un kontroles sistēmas darbību, projektu laikā veikto izdevumu atbilstību deklarēšanai EK, tika apstiprināti grozījumi noteikumos par ES fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasībām.
26.aprīlī FM iesniedza EK ziņojumu par nosacījumu izpildi ES fondu maksājumu atjaunošanai. “Latvija ir pilnībā izpildījusi rīcības plānā iekļautos maksājumu atjaunošanas pasākumus EK identificēto trūkumu novēršanai. Ir veiktas papildu pārbaudes starpniekinstitūcijās un projektos, tādējādi apliecinot rīcības plānā iekļauto pasākumu jau faktisku veikšanu, kas dotu EK papildu pārliecību par efektīvu un pilnvērtīgu ES fondu vadības un kontroles sistēmas funkcionēšanu. Uzskatu, ka ir pamats sagaidīt situācijas pozitīvu atrisinājumu,” norādīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
LETA
Komentāri