Pēdējo mēnešu laikā Latgalē aktivizējies noziedznieku grupējus, kas siro pa Latgales vecticībnieku lūgšanu namiem, zogot ikonas. Visticamāk, zagļu grupa ir organizēta, reaģējot uz pieprasījumu no ārzemēm, šodien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”
Pēdējo divu mēnešu laikā notikušas desmit zādzības, bet kopš gada sākuma Latgales reģionā apzagtas jau 16 lauku baznīcas – visās ņemtas ikonas.
Laikraksts norāda, ka mākslinieciskajā ziņā tieši vecticībnieku ikonu vērtība ir izcili augsta, jo pēc Pareizticīgās baznīcas sašķelšanās 17.gadsimta vidū patriarha Nikona reformas noliedzēji līdz pat mūsdienām saglabājuši senās gleznošanas tradīcijas. Vairoties no reliģiskās vajāšanas, tajā skaitā spīdzināšanas un degšanas sārtā, vecticībnieki bēga uz Krievzemes nomalēm, pierobežu. Tā viņi nokļuva arī Latgalē, līdzi vedot neskaitāmus sakrālās mākslas darbus, tapušus 15., 16. un 17.gadsimtā.
Pirms diviem gadiem zagļi intensīvi siroja pa Latgales vecticībnieku mājām un dzīvokļiem. Bažas par sakrālo mākslas priekšmetu drošību daudzus pamudināja nodot savas dzimtas ikonas draudzēm un dāvināt dievnamiem. Taču pēdējais noziedznieku uzbrukums rāda, ka arī tur ikonas nav pasargātas.
Kā “Neatkarīgajai” norāda Latgales reģiona Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Jurijs Vasiļjevs stāsta, policijai nav iespējas uzzināt par noziegumu tiešsaistes režīmā, kas ļautu zagļiem sekot pa karstām pēdām – tikai trīs baznīcas bijušas aprīkotas ar signalizāciju, parastu trokšņa taisītāju, no kuras nomaļā vietā nav nekādas jēgas, jo neviens nedzird. Vienā no svaigākajiem gadījumiem nav pat skaidrs, kad notikusi ielaušanās, jo draudzes locekļi pēdējo reizi dievnamā iegriezušies 15. jūnijā.
Policija patlaban īsteno plašus operatīvos pasākumus zagļu bandas noķeršanai un turpmāku zādzību novēršanai. Neesot šaubu, ka arī šoreiz ir runa par noziedznieku grupu. Policijas priekšnieks izstrādājamās versijas atturas publiskot – zagļiem neesot jāzina, cik daudz par viņiem zināms.
Izmeklēšanu sarežģī fakts, ka policija nezina, kādas ikonas ir nozagtas. Nezina to arī paši vecticībnieki, jo lielākā daļa svēto attēlu nekad nav nofotografēti, nav detalizēti aprakstīti. Piemēram, izsoļu nama “Sotheby`s” vai tirdzniecības portāla “eBay” interneta lapās atrodami neskaitāmi Svētā Nikolaja ikonas vai dievmātes attēli. Iespējas atpazīt no Latgales nākušās ir tuvu nullei, ja vienīgais eksperts ir astoņdesmit gadu veca draudzes locekle ar sliktu redzi un vēl sliktāku atmiņu nomaļā Latvijas miestā.
Laikraksts uzsver, ka ticamākais zagto ikonu galamērķis meklējams kaut kur ārzemēs. Antikvariāta “Volmar” saimnieks antikvārs Artūrs Avotiņš stāsta, ka Latvijā interese par ikonām no kolekcionāru puses ir samērā niecīga un maz ticams, ka zagto preci kāds mēģinās realizēt uz vietas. Turpretim pasaulē labas ikonas esot pieprasītas.
Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālā padome ārkārtas sapulcē nolēmusi vērsties pie valsts pēc palīdzības – dievnamiem jāpieslēdz signalizācija, un tam nepieciešama nauda, kuras mazajām lauku draudzēm nav. Kā secina “Neatkarīgā”, valdībai nāksies domāt, vai šāda pretimnākšana nebūtu pretrunā Satversmei, kuras 99.pants nosaka, ka baznīca ir atdalīta no valsts.
Profesors un bijušais Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis, atsaucoties uz kādu autoritatīvu garīdznieku, stāsta, ka Latgalē joprojām ir atrodamas ikonas, kuru vērtība naudā sasniedz “greznas savrupmājas cenu Parīzes priekšpilsētā”. Pat situācijā, kad baznīca un valsts ir strikti nodalītas, nelikties ne zinis par šādu vērtību izlaupīšanu nedrīkst, uzsver Balodis.
Tajā pašā laikā arī tieši finansēt vienas baznīcas vajadzības valsts pēc būtības nav tiesīga. Tādējādi tiktu pārkāpts Satversmē noteiktais vienlīdzīguma princips – ja naudu dod vecticībniekiem, tā pienākas arī katoļiem, luterāņiem un visiem pārējiem. Arī viņu rīcībā ir lielas vērtības, ko prasās aizsargāt no garnadžiem. Drīzāk palīdzību varētu organizēt caur pašvaldībām, norāda Balodis.
LETA
Komentāri