Īrija kā nākamā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts darīs visu, lai meklētu kompromisu jautājumā par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no visu ES valstu vadītāju vienošanās, šodien žurnālistiem Rīgā atzina Īrijas lauksaimniecības, pārtikas un jūrlietu ministrs Saimons Kovenijs.
“Jautājuma risināšana nav viegla – ja vienai valstij maksājumus palielina, citām tas jāsamazina. Līdz ar to Īrijas galvenais uzdevums būs kompromisa meklējumi, lai rastu Baltijas valstīm labāko risinājumu. Tomēr gala lēmumu pieņems visu 27 ES valstu vadītāji kontekstā ar daudzgadu finanšu budžetu,” sacīja Kovenijs.
Uz jautājumu, vai Īrija kā nākamā ES prezidējošā valsts atbalstīs Latvijas prasības par tiešmaksājumu palielināšanu, viņš norādīja, ka cer uz lēmuma pieņemšanu vēl pirms prezidentūras sākuma.
“Ir ziņas, ka lēmums būs pieņemts vēl pirms Īrijas stāšanās prezidējošas valsts statusā. Protams, Īrijai tas būs ērtāk, jo Kipra kā pašreizējā prezidējošā valsts jau būs lēmumu pieņēmusi. Līdz ar to mums būs vienkāršāk rīkoties tālāk, lai iespējami racionāli vadītu lauksaimniecības politikas attīstību. Tomēr, ja gadījumā šis lēmums netiks pieņemts vēl šogad, tas būs Īrijas uzdevums – meklēt visas puses apmierinošo kompromisu,” atzina ministrs.
Tāpat viņš norādīja, ka Īrija nākamgad turpinās strādāt pie vienota “aktīvā lauksaimnieka” termina izstrādes, lai tiešos maksājumus varētu saņemt tikai ražojošie zemnieki.
“Arī Īrijā ir tāda pati problēma ar “dīvānu zemniekiem” kā Latvijā. Mēs gribam panākt, lai tiešmaksājumi sasniedz tikai tos zemniekus un uzņēmumus, kas nodarbojas ar reālu produkcijas ražošanu,” norādīja Īrijas ministrs.
Lai dziļāk izprastu situāciju Latvijā, Īrijas lauksaimniecības ministrs šodien tiksies ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kā arī apmeklēs Jaunpils novada piena lopkopības fermu “Lakstīgalas” un gaļas liellopu un graudkopības saimniecību “Klapkalnes”.
Kā ziņots, Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
NOZARE.LV
Komentāri