Pagājušajā nedēļā Cēsu Vācu kapos savā sākotnējā vietā novietots savulaik nogāztais skolotāja, ērģelnieka un kordiriģenta Mārtiņa Frīdvalda piemineklis, informēja Cēsu Kultūras un tūrisma centra sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Janševska.
Nogāzto pieminekli pēc gandrīz pusgadsimta identificēja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti Dace Cepurīte un Tālis Vigo Pumpuriņš.
Frīdvalda pieminekļa novietošanu sākotnējā vietā organizēja pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs”. Darbu veica tēlnieks Matiass Jansons. Ar tehniku, kas piecēla ap 1,5 tonnas smago granīta pieminekli, darbos piedalījās firma “Rasmanis&Dankers”.
Cēsnieku vidū Frīdvalds bija pazīstams arī kā ērģelnieks un enerģisks kora diriģents. Ap 1865.gadu elementārskolotājs Frīdvalds nodibināja pie pilsoņu saviesīgās biedrības “Bürger-Musse” vīru dziedāšanas kori, kura diriģenta pienākumus viņš ilgāku laiku pats pildīja.
Frīdvalds miris 1869.gadā un apglabāts Cēsīs Vācu kapos, un tikai pēc pieminekļa pamatnē iekaltā teksta redzams, ka tas veltīts Cēsu Vīru dziedāšanas biedrības dibinātājam. Frīdvalds bija viens no kordziedāšanas tradīciju pamatlicējiem Cēsīs. Viņam šogad svinama 200 gadu jubileja.
Rosība Vācu kapos apkārtējos iedzīvotājos izraisīja zināmu ieinteresētību, kāds bija izsaucis policiju, jo domāja, ka darbojas vandaļi, cits nāca un dalījās priekā, ka beidzot tiek pievērsta uzmanība šai vietai. Savukārt kāda kundze, kura dzīvo netālu kapiem, zināja stāstīt, ka vandalisms, kura rezultātā tika izpostītas gandrīz visas piemiņas vietas, notika vienā naktī 1964. vai 1965.gadā.
“Vēl jau būtu jāpieceļ gan Cēsu Goda pilsoņa Dr.med.Georga Meijera, Cēsu apriņķa skolas vadītāja Kristiana Bēma un vēl citu Vācu kapos guldīto cēsnieku pieminekļi, kas savulaik barbariski nogāzti vai sadauzīti,” atzīst Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālists Tālis Vigo Pumpuriņš un atzīmē, ka Cēsu Vācu kapos apglabāto radinieki un cienītāji atjaunojuši dažus nogāztos un sadauzītos pieminekļus.
Kādreizējā Cēsu pilsētas galvas Mihaila Kristofa Marnica (1752-1812) pēctecis inženieris Meinhards fon Marnics ar sievu Brigiti 2008.gada vasarā pašu rokām restaurēja nogāzto un sadauzīto kapa krustu.
Vācbaltu sabiedriskā darbiniece no Līneburgas Renāte Adolfi kopā ar latviešu-vācbaltiešu centru “Domus Rigensis” 2010.gada rudenī atjaunoja Adolfi dzimtas kapavietu. Tur atdusas arī viens no izcilākajiem baltvācu dzejniekiem un ārsts Aleksis Adolfi (1815-1874). 2010.gada 1.oktobrī notika atjaunotās Adolfi kapavietas un pieminekļa iesvētīšana.
2010.gada oktobrī pēc fotovēsturnieka Pētera Korsaka iniciatīvas un ar viņa līdzekļiem tika atjaunots izcilā latviešu kinooperatora cēsnieka Jāņa Doreda (1881-1954) vecākiem – Dāvim un Karlīnai Dorediem – veltītais piemineklis. Mātei šī ir simboliska kapavieta, jo viņa apglabāta Maskavā.
Arvien biežāk pie Cēsu muzeju darbiniekiem vēršas radinieki un interesenti, kuri vēlas sameklēt Cēsu Vācu kapos apbedīto kapavietas. Pieprasītas ir arī ekskursijas pa šiem kapiem, taču joprojām daudzi pieminekļi būtu jāatjauno. Jāturpina Cēsu domes pirms dažiem gadiem aizsāktā tradīcija – rīkot šo kapu sakopšanas talkas. Cēsu Vācu kapos ir apglabātas daudzas izcilas personības, kuras bijušas tālu pazīstamas arī ārpus Cēsīm.
LETA
Komentāri