Lai arī sākotnēji tika plānots, ka no nākamā mācību gada bērni jau 1.klasē varēs apgūt svešvalodas, šī iecere atkārtoti ir atlikta par gadu, liecina Valsts sekretāru sanāksmē šodien izsludinātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem.
Noteikumi paredz, ka pirmo svešvalodu no 1.klases bērni sāks apgūt no 2014./2015.mācību gada. Patlaban svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.
Kā aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), noteikumi paredz, ka no nākamā mācību gada bērniem, beidzot 3 un 6. klasi, nebūs jākārto valsts pārbaudes darbs un tā vietā viņu iegūtās zināšanas un prasmes novērtētu ar valsts diagnosticējošo darbu palīdzību. Izmaiņas tiks veiktas, jo šāds pārbaudes veids būšot bērniem draudzīgāks, savukārt pedagogiem tas sniegšot iespēju padziļināti izpētīt bērna sasniegumus.
Tāpat ir plānotas izmaiņas mācību priekšmetu un mācību stundu plānos. Tajos turpmāk nebūs norādīts konkrēts nedēļā īstenojamo stundu skaits mācību priekšmetā, bet gan minimālais stundu skaits. Plānots, ka tas ļaus stiprināt skolu autonomiju, jo pati izglītības iestāde varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā.
Noteikumu projekts vēl būs jāskata valdībā.
Jau ziņots, 2011.gada februārī, kad bija jāmeklē iespējas taupīt valsts budžetu, Zaļo un zemnieku savienība nāca klajā ar priekšlikumu atlikt pirmās svešvalodas mācīšanu no 1.klases uz diviem gadiem, tādējādi valsts budžetā ietaupot 700 000 latu.
Pašlaik spēkā esošajā likumdošanā noteikts, ka pirmo svešvalodu 1.klasē sāks mācīt 2013./2014.mācību gadā. Pašlaik pirmā svešvaloda tiek mācīta kā obligāts mācību priekšmets no 3. līdz 9.klasei. Otrā svešvaloda skolās, kuras īsteno izglītības programmas latviešu valodā, tiek mācīta no 6.klases. Visiem 9.klases skolēniem ir jākārto eksāmens vienā no apgūtajām svešvalodām.
Jau 2010./2011.mācību gadā pirmās svešvalodas apguve no 1.klases tika sākta 62 Latvijas skolās un arī vismaz 60 pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc 2010.gada rudenī tika nolemts sākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, sākot ar 2011./2012.mācību gadu, taču vēlāk šo nodomu atlika.
Savukārt Eiropas Komisijas publicētais “Eurydice” ziņojums “Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012” liecina, ka bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu to apgūst no 6-9 gadu vecumam.
Ziņojums apstiprina, ka teju visās valstīs visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda. Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.
LETA
Komentāri