Amatas novada Zaubes pagastā atklāts tautas nams, kurš pēc vairākiem gadu desmitiem atdzimis jaunās noskaņās.
Tas bija liels notikums vietējiem, īpaši vecākā gada gājuma zaubēniešiem, kuri atminējās, ka 1950. gados šajā ēkā ballējušies līdz rīta gaismai.
Pensionāre Mētra Dzenīte, apskatot tikko izremontētās telpas un tautas nama svinīgo zāli, atzina, ka viņai pietrūkstot skatuves, kas kādreiz te bijusi, taču pauda gandarījumu par restaurēto vēsturisko ēku.
“Esmu zaubēniete, pirms gadiem 60 te nācu dejot. Tagad, nenoliedzami, šeit izskatās modernāk un mājīgāk. Domāju, zaubēnieši sen bija pelnījuši šādu tautas namu, jo skaidrs, ka skolas sporta zāle, kur līdz šim notika pasākumi, ir paredzēta galvenokārt sportiskām aktivitātēm, bet koncertzāle ar labu akustiku un jauku iekārtojumu ir kaut kas cits,” sacīja M. Dzenīte.
Zaubes pagasta pārvaldes vadītāja Mudīte Liepiņa pastāstīja, ka tautas nama ēka ir vēsturiska. Tā savulaik celta kā
pagastmāja ar visu cietumu, par ko vēl liecina logu restes vienā mājas galā. Otrajā stāvā bijis tautas nams.
“Padomju gados Zaubē tika uzcelta jauna skola, vēsturiskais pagastnams tika nodots tās vajadzībām. Te ierīkoja mācību kabinetus un dzīvokļus. Šajā mājā neilgu laiku bija bērnudārzs, kuru vēlāk mazā bērnu skaita dēļ pārcēla uz skolas ēku. Pēdējie, kas vēsturiskajā namā rosījās, bija vietējās audējas un bibliotekāre. Jāteic, ka pirms novadu reformas Zaubes pašvaldība ēkai nomainīja jumtu un ielika logus, cerot, ka reiz piepildīsies sapnis un šeit izveidos tautas namu. Esmu gandarīta, ka, izveidojoties novadam, rocība kļuva lielāka un tapa projekts, kurš nu ir realizēts un kuram pateicoties šī vēsturiskā ēka ir atjaunota,” bilda M. Liepiņa.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte teic, ka laukos jābūt pieejamiem kultūras pasākumiem, jābūt vietai, kur cilvēkiem pulcēties. Ir jāspēlē teātris, jādzied korī un jādejo. Ir jārīko svētki un reižu pa reizei no smagā darba un rūpēm jāatpūšas.
“Man tiešām liels prieks, ka Zaubē īstenojusies šī iecere. Iegādāta arī iekārta, kas ļaus cilvēkiem ar kustību traucējumiem nokļūt ēkas otrajā stāvā. Šis bija
Eiropas Savienības projekts, ko realizējām sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu. Tiesa gan, arī pašvaldība šajā ēkā ieguldīja lielu daļu līdzekļu,” sacīja E. Eglīte, atklājot, ka tautas nama ēkas rekonstrukcija izmaksājusi 180 tūkstošus latu. “Tieši tādēļ šai mājai jābūt pilnai un dzīvai. Esam plānojuši, ka te būs ne tikai tautas nams, tiks arī iekārtotas telpas bibliotēkai, pagasta pārvaldei un varbūt vēl kam citam.”
Tautas nama atklāšanā uzstājās operdziedātājs Guntars Ruņģis, kurš pauda gandarījumu par nelielo Zaubes pagastu. Viņš atminējās, kā pirms pieciem gadiem kā “Trīs tenoru” dalībnieks uzstājies Zaubes pamatskolas sporta zālē, kur neesot bijis akustikas. Tāpat atminējās briesmīgo ceļu, pa kuru līdz Zaubei nācies kratīties.
“Esmu patiesi gandarīts atgriezties pie jums un redzēt šīs patīkamās pārmaiņas. Ceļš uz Zaubi būs asfaltēts, esat izveidojuši tautas namu ar ļoti mājīgu zāli pasākumiem. Vēlētos, lai jūsu pagasts būtu kā piemērs citām pašvaldībām un īpaši maziem pagastiem, jo piekrītu viedoklim, ka kultūras pasākumiem jānotiek ne tikai lielās pilsētās, bet arī katrā pagastā un ciematiņā. Mums, trim tenoriem, radusies doma sniegt koncertus visos tautas namos Latvijā, un nav svarīgi, vai atnāks 20 klausītāju, vai būs pilna zāle kā šodien Zaubē,” sacīja G. Ruņģis.
Līdz ar tautas nama rekonstrukciju Zaubē darbu sākusi kultūras dzīves organizatore Jana Stūrīte, kura ir apņēmības pilna rūpēties, lai kultūras, izklaides un atpūtas niša pagastā turpmāk būtu aizpildīta.
“Sākšu pamazām, centīšos izzināt cilvēku vēlmes, svinēsim svētkus. Būtu grēks to nedarīt, ja reiz esam tikuši pie tik skaista un mājīga tautas nama. Domāšu arī, lai uz kultūras pasākumiem atvestu ne tikai tos, kas pašreiz dzīvo pagastā, bet arī bijušos zaubēniešus un citu novada pagastu cilvēkus,” sacīja J. Stūrīte.
Liene Lote Grizāne
Komentāri