Baltijas valstu muzeji pirmo reizi apvienojušies projektā, kurā tiek veidotas izstādes, demonstrējot labākos mākslas darbus no krievu mākslas.
Mākslas muzejā “Rīgas Birža” līdz 30.janvārim Igaunijas, Latvijas un Lietuvas īstenotā projekta “Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām” laikā būs skatāma izstāde “Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890-1930”.
Kā šodien žurnālistiem pauda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktora Māra Lāce, izrāde, kas līdz pat janvārim būs skatāma “Rīgas Biržā”, ir brīnišķīgs notikums, jo tā rādīs daļu no lielās krievu mākslas kolekcijas, kas ir LNMM īpašumā un tiek uzskatīts par labāko Baltijas valstīs.
Rīgā skatāmā krievu mākslai veltītā izstāde aptver 19.gadismta otrās puses un 20.gadsimta sākuma laiku, kas tiek dēvēts arī par “Sudraba laikmetu”. Lāce stāstīja, ka šī izstāde tiek rīkota, pateicoties trīs Baltijas valstu realizētajam projektam. Projektā kopumā iesaistījušies septiņi muzeji – LNMM, Igaunijas Mākslas muzejs, Tartu Mākslas muzejs, Mikaloja Konstantina Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā, Lietuvas Mākslas muzejs, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzejs, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzejs Latvijā.
Šajā projektā pirmo reizi tiek apvienoti labākie mākslas darbi no Baltijas valstu vairāku muzeju kolekcijām, taču katrā izstādes norises vietā tai tiek veidota atšķirīga koncepcija. Pirmā izstāde “Nezināmie meistardarbi” no marta līdz augustam notika Igaunijas Mākslas muzejā “KUMU” un Kadriorgas Mākslas muzejā, bet pēc Rīgas krievu mākslas kolekcijas darbi ceļos uz Viļņu.
“Šādi sadarbības projekti starp valstīm ir ļoti būtiska lieta, kas jāveicina arī turpmāk, jo tas ir veids kā saviem skatītājiem parādīt tos materiālus, kas glabājas muzeju kolekcijās. Muzeju vidū sadarbība starp trijām Baltijas valstīm ir ļoti laba un izstāžu apmaiņa ir notikusi ļoti intensīvi,” skaidroja LNMM direktora.
Izstādes “Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890-1930” kuratore Ksenija Rudzīte informēja, ka Rīgas izstādē no krievu mākslas plašā piedāvājuma tiks parādītas labākās gleznas, grafikas un tēlniecības darbi no 19.gadsimta otrās puses līdz 20.gadsimta sākumam, ekspozīciju veidojot no septiņu muzeju piedāvātās kolekcijas.
Rīgas izstādē aplūkotais laika posms ir spilgts, dinamisks un pretrunu pilns laiks krievu kultūrā. “Rīgas Biržā” tiks eksponēti 180 glezniecības, grafikas un tēlniecības mākslas darbi, kā arī atsevišķi porcelāna priekšmeti, kas radīti laika posmā no 1890.gada līdz 1930.gadam. Izstādē būs pārstāvēti aptuveni 60 mākslinieki, kuru darbi būs iekļauti kādā no septiņām tematiskajām izstādes sadaļām – “Mūžības aicinājums”, “Gaisma un gaiss”, “Mākslinieks un pilsēta”, “Pirmavoti”, “Sudraba laikmeta cilvēki”, “Teatrālas fantāzijas” un “Jaunas mākslas principi”.
Šajā izstādē skatītājiem līdzās LNMM kolekcijas darbiem būs iespēja skatīt Aleksandra Benuā, Mihaila Vrubela, Filipa Maļavina, Nikolaja Rēriha, Valentīna Serova, Konstantīna Somova, Pāvela Kuzņecova, Natālijas Gončarovas, Mihaila Larionova un citu mākslinieku izcilus daiļrades paraugus no Lietuvas un Igaunijas muzeju krājumiem. Rīgas ekspozīcijai atlasīti 30 mākslas darbi no Igaunijas un 18 – no Lietuvas muzejiem.
Lai gan par sudraba laikmeta uzplaukuma periodu ir pieņemts uzskatīt laiku no 1890.gada līdz 1910.gadam, hronoloģiskās robežas svārstās, jo pētniekiem nav vienota viedokļa, kad sācies noriets. Atsevišķos darbos, kas tapuši vēlāk, 20.gadsimta 20.-30.gados, autoriem esot emigrācijā Eiropas valstīs, joprojām ir vērojamas gadsimta sākuma mākslas idejas un tēli.
Šīs izstādes mērķis ir iepazīstināt skatītājus ar nozīmīgu krievu mākslas vēstures posmu. Apvienojot maz pētītus vai neizzinātus materiālus, kā arī iekļaujot izstādē līdz šim neeksponētus darbus no LNMM un citu muzeju kolekcijām, kļuvis iespējams atklāt sudraba laikmetam piemītošo daudzveidību plašā parādību spektrā.
“Rīgas Biržas” vadītāja Daiga Upeniece vēstīja, ka izstāde “Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890-1930” tiks papildināta ar plašu pasākumu programmu, kuras laikā tiks piedāvāti koncerti, sarunas, lekcijas un, iespējams, arī dzejas vakari.
LETA
Komentāri