Ņemot vērā, ka turpmāk naftas produktu drošības rezervju izveides konkursos varēs piedalīties arī nelicencēti nozares komersanti, nākotnē tiks nodrošināti pietiekami degvielas krājumi par pieņemamu cenu, kas ietekmēs pārējās cenas degvielas tirgū, biznesa portālam “Nozare.lv” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.
Kā ziņots, ceturtdien Saeima pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, jo iepriekš piedalīties atklātos konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi bija tiesības tikai degvielas tirgū esošiem komersantiem, kas saņēmuši kādu no speciālām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem.
“Ar grozījumiem tika panākts, ka tagad Ekonomikas ministrija kā rezervju iepircējs varēs saņemt konkursā vairāk piedāvājumu, kuri savā starpā konkurēs ne tikai ar cenu, bet arī tehniskajiem risinājumiem. Turklāt tas, lai arī pastarpināti un nelielā apjomā, tomēr ietekmēs pārējās cenas degvielas tirgū. Līdz šim vidēji 1,3 santīmi no katra nopirktā degvielas litra arī bija šī naftas rezervju nodeva, kas veiksmīgu iepirkumu rezultātā tagad varētu būt arī zemāka,” situāciju skaidro Ķirsis.
Mainot šos nosacījumus, ir radīti vairāki priekšnosacījumi, lai degviela patērētājam Latvijā kļūtu lētāka, uzsver amatpersona. Iepriekšējā kārtībā tika ierobežotas pārējo komersantu iespējas kļūt par pretendentiem šajos konkursos, tostarp arī dažādu starptautisku naftas fondu un citu finanšu institūciju, kurām esot atbilstoša kapacitāte un kuras jau iepriekš izrādījušas interesi par šiem konkursiem.
Ķirsis skaidro, ka direktīva nosaka, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, jānodrošina sev degvielas rezerves 90 dienām, gadījumam, ja iestāsies tā saucamā X stunda. Šīs degvielas rezerves var uzglabāt dažādi. Piemēram, valsts pati var izveidot savu naftas bāzi un iepirkt tai rezerves degvielu, kā tas notiek Igaunijā, vai arī vienoties ar degvielas tirgotājiem, ka tie šos naftas produktus uzglabās savās degvielas krātuvēs, kā to dara daudzas valstis, arī Latvija. Galvenais nosacījums paredzot, ka vismaz 25% no šīs degvielas ir jāglabā Latvijā un atlikušo daudzumu drīkst glabāt Baltijas valstīs, Somijā un Dānijā.
“Taču lielākā problēma ir tā, ka Latvijā uz vietas nav pietiekamas glabāšanas jaudas, kā, piemēram, Lietuvā (Mažeiķos), kur ir sava rūpnīca. Šobrīd Latvijai dīzeļa rezervju pietiek noteiktajām 90 dienām, bet benzīna rezerves uzkrātas tikai 79 dienām. Tas nozīmē, ka ir jāveic jauni iepirkumi, kuros līdz šim varēja piedalīties tikai uzņēmumi ar licenci naftas produktu tirgošanā un glabāšanā. Tiesa, pat arī tad valstij netika nodrošināts pietiekams rezervju daudzums,” skaidro eksperts.
Kā ziņots, Saeima trešajā un galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt, ka naftas produktu drošības rezervju izveides konkursos varēs piedalīties arī nelicencēti nozares komersanti.
Analizējot atklāto konkursu par naftas produktu drošības rezervju izveidi rezultātus, secināts, ka konkursos iesniegto piedāvājumu skaits tomēr nav pietiekams, lai kopumā obligāti veidojamās drošības rezerves noteiktā apjomā neradītu nedz pārāk lielu administratīvo slogu komersantiem, nedz pārāk lielu ietekmi uz degvielas gala cenu litrā.
NOZARE.LV
Komentāri