Droši vien dažādu un pat neizprotamu iemeslu dēļ cilvēki, kas stājas tiesas priekšā, nolemj melot, sniedzot apzināti nepatiesas liecības. Jāteic gan, ka tas nepaliek nepamanīts un nesodīts. Par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, naudas sods līdz 40 minimālajām mēnešalgām vai piespiedu darbi.
Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma „Druvai” atzīst, ka arī viņas praksē ir gadījumi, kad acīm redzams – tiesai apzināti tiek sniegtas nepatiesas liecības. Viņa norāda, ka ļoti nepatīkami ir tie gadījumi, kad jaunieši to dara izaicinoši un īpaši nekaunīgi.
D. Blūma stāsta par lietu, kas Cēsu rajona tiesā tika skatīta šajā vasarā. Stāsts ir par jauniešiem, kuri šogad 13. jūnijā, naktī, Cēsīs, Piebalgas ielā, degvielas uzpildes stacijas (DUS) „Kurši” laukumā ar auto iebrauca brikešu kaudzē. Pēc notikušā jaunieši auto pakāpināja atpakaļ un izkāpa no tā. To visu redzēja DUS darbiniece, kā arī garām braucošais apsardzes darbinieks, kurš skaidri saskatīja, cik cilvēku bija automašīnā un tieši kurš kāpj laukā no autovadītāja vietas. Taču, kad lieta nonāca līdz tiesas sēdei, sākās brīnumi. Pēkšņi parādījās liecības, ka auto vadījis kāds cits, kurš piedevām no notikuma vietas it kā aizbēdzis. Viens otru piesedzot, jaunieši sāka, vienkārši sakot,
melot.
Tiesnese stāsta, ka tiesas sēdē jaunietis, kurš bija auto vadījis, bijis arī alkohola reibumā, savu vainu neatzina un turpināja liegties, sakot, ka auto vadījis kāds cits. Stāstījis, ka vispār atradies automašīnas aizmugurējā sēdeklī. Uz tiesu tika izsaukti arī pārējie notikumā iesaistītie jaunieši, kuri apzināti sniedza nepatiesas liecības. Tiesnese norāda, ka konkrētajā gadījumā liecībās parādījās arī kāda visai kurioza lieta. Kādā no paskaidrojumiem rakstīts, ka auto vadījis Sandis, bet citā reizē jau vainu atzina Zigmārs.
„Tiesai puiši skaidroja, ka Zigmārs draugu pulkā licis sevi saukt par Sandi. Gadās arī tā! Jāteic, ka pēc šīs lietas izskatīšanas 11. oktobrī tika uzrakstīts iesniegums prokuratūrai ar lūgumu pārbaudīt, vai nav puišu rīcībā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu. Šīs lietas izskatīšanā tālāk iesaistījās arī policija, tika saņemta atbilde, ka liecinieki, kuri apzināti meloja tiesai, ir saukti pie kriminālatbildības un sodīti ar piespiedu darbiem katrs uz 60 stundām,” norāda D. Blūma.
Tiesnese stāsta par vēl kādu izskatītu lietu, kurā arī liecinieki snieguši tiesā nepatiesu liecību.
Pašvaldības policija saņēma ziņu, ka Cēsīs, L. Paegles ielā, netālu no veikala „Labais” kāds autovadītājs ar automašīnu griež uz ielas apļus un, iespējams, ir alkohola reibumā. Uz notikuma vietu izbrauca pašvaldības policisti un redzēja, ka autovadītājs pa ielu brauc visai interesanti un ar auto ietriecas apmalē. Auto vadītājs kāpis laukā no mašīnas un gribējis iet prom, bet ticis aizturēts, līdz ieradušies ceļu policijas darbinieki. Autovadītājs mašīnā atradies viens, tā visu laiku bijusi policijas darbinieku redzes lokā. Autovadītājs, kurš notikuma vietā tika aizturēts alkohola reibumā (3,1 promile), sacīja, ka auto vadījis kāds 25 gadus vecs jaunietis, bet no notikuma vietas nepamanīts aizbēdzis. Savukārt, kad lieta nonāca tiesā, automašīnas vadīšanā “pieteicās” sieviete,
bija pieteikušies arī trīs liecinieki, kas to redzējuši. Līdz tiesai jau viss draugu vidū bija sarunāts, ko kurš teiks.
Komentējot šādu liecinieku rīcību, D. Blūma saka: „Tiesa to traktē tā- neapzinoties notiekošā nopietnību un nedomājot par sekām, nolūkā glābt no nepatikšanām draugus, jaunieši uztur nepatiesu aizstāvības versiju un veidu, lai draugs vai paziņa izvairītos no administratīvās atbildības. Taču paši jaunieši, kas tiesai sniedz nepatiesas liecības, neapzinās, kādas sekas sev rada. Viņi tiesas sēdē parakstās arī par kriminālatbildību, kas iestāsies viņiem pašiem, ja tiesai apzināti tiek sniegtas nepatiesas liecības. Grūti izskaidrot šo jauniešu domu gājienu. Vai nu viņi nesaprot, ko dara vai, iespējams, domā, ka viņus nepieķers. Taču var gadīties, ka šiem cilvēkiem kādreiz tiešām nāksies stāties tiesas priekšā, lai liecinātu, bet tad jau viņiem priekšā būs šis ne visai patīkamais fakts, proti, ka ir sodīti par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.”
D. Blūma norāda, ka šie nav vienīgie gadījumi, kad tiesai atklāti tiek melots. Ik gadu Cēsu rajona tiesas tiesneši saskaras ar līdzīgām situācijām.
Liene Lote Grizāne
Komentāri