Trešdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Velga Vītola: Man vienīgajai visā pasaulē ir tādas attiecības ar Līgatnes dzīvniekiem

Druva
14:14
20.12.2012
78
Img 7290

Tādas attiecības, kādas ar konkrētu lāci vai alni no Līgatnes dabas takām ir Velgai Vītolai, ir tikai viņai vienai visā pasaulē, sacīja Līgatnes dabas taku (LDT) ilggadējā zvērkope.

Viņa noraida vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) LTV raidījumā “Panorāma” teikto, ka ar bučām lāčiem un ar dzīvniekiem organizētajiem Ziemassvētkiem viņa raidījusi sabiedrībai nepareizu signālu par cilvēku attiecībām ar zvēriem.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Vītola, pasaulē šādas pozitīvas cilvēka un dzīvnieka attiecības tiek augstu vērtētas un visur rādītas. Reizēm Latvijā nācies saskarties ar viedokli, kas līdzīgs ministra televīzijā paustajam.

“Cilvēki, kas kaut ko saprot no dzīvniekiem, nekad nemēģinās manu rīcību atkārtot,” Vītola skaidro savas attiecības ar Līgatnes dzīvniekiem, no kuriem daudzi uzticas tikai viņai, jo ir Vītolas izaudzināti un tādejādi paglābti no bojāejas. “Es zinu, ko daru, jo no dzīvniekiem šo gadu laikā neesmu cietusi. Es arī neeju voljerā pie lācenes Ilzītes, jo apzinos, ka tas ir bīstami.”

Vītola stāsta, ka ar saviem stāstiem par dzīvniekiem un fotogrāfijām viņa dalās gan portālā “draugiem.lv”, gan braukājot pa Latviju un viesojoties dažādās auditorijās. Tiekoties viņa stāsta, ka katram dzīvniekam ir savs raksturs un īpašības, ka arī cilvēka pieradināts meža zvērs viņam var kļūt bīstams.

Kā ziņots, LDT apsaimniekošanu 15.decembrī no Gaujas nacionālā parka fonda pārņēma Dabas aizsardzības pārvalde, darba līgumi ar ilggadējiem zvērkopjiem, kurus darbā bija pieņēmis fonds, tika pārtraukti. Ar Vītolu darba līgums vēl nav pārtraukts, jo viņai izsniegta slimības lapa. Tiklīdz tā tiks noslēgta, fonds viņu no darba atbrīvos un zvērkope būs kļuvusi par bezdarbnieci.

Tikmēr amatpersonas jau paudušas viedokli, ka Vītolai darbs LDT atradīsies. Pati “lāču mamma” apšauba, vai viņai tiks piedāvāts darbs ar dzīvniekiem. “Protams, ķeksīša pēc man var piedāvāt kādu darbu, skaidri zinot, ka es to nekad nedarīšu, jo mana sirdslieta ir būt kontaktā ar dzīvniekiem.”

LDT viņa nostrādājusi 32 gadus, un šajā laikā viņai piedāvāts LDT vadīt, taču viņa no šīs iespējas atteikusies, jo neuzskata to par savu aicinājumu. “Visvairāk es gribētu strādāt ar saviem dzīvniekiem Līgatnē,” saka Vītola.

Rīgas zoodārza vadītājs Vītolas rīcību nenosoda, bet īsti profesionāla tā neesot bijusi

Lai gan no profesionālā viedokļa zvēru kopšana, esot ar viņiem ciešā kontaktā, nav pareiza, tomēr ilggadējās Līgatnes dabas taku zvērkopes Velgas Vītolas rīcība nav nosodāma.

Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājs Rolands Greiziņš aģentūrai LETA stāstīja, ka arī zoodārzā savulaik ir īstenota divējāda pieeja zvēru kopšanai – kontakta un bezkontakta. Tomēr pēdējos gados atbilstoši noteikumiem notiek bezkontakta zvēru kopšana, proti, dzīvnieku un tā kopēju vienmēr šķir restes -, kamēr zvērkopis atrodas dzīvnieka voljērā, lai to uzkoptu un noliktu pārtiku, tikmēr dzīvnieks atrodas citā būrī, nošķirts no cilvēka.

“Dzīvnieks tomēr ir dzīvnieks,” sacīja Greiziņš. Zoodārzā pat esot bijis gadījums, kad par miermīlīgu uzskatītā lama, zvērkopim pagriežot muguru, ir ar zobiem iekampusi tam kājā. “Cilvēks vienmēr atrodas aiz režģa – tas ir pareizākais gājiens,” viņš uzsvēra.

Viņš gan arī nenosoda Velgas Vītolas rīcību, rūpējoties par lāčiem, izaudzinot tos un pieradinot pie sevis. Tomēr no profesionālā viedokļa šāda rīcība nav pareiza un var sabiedrībā radīt greizu priekšstatu par plēsējiem. Ir iespējams, ka zvērs pierod pie konkrēta cilvēka un viņam pāri nedarīs, taču, ja būs kāds cits cilvēks, tad kaut vai nepareiza kustība no zvērkopja puses var beigties ar neprognozējamām sekām, skaidroja zoodārza vadītājs.

Turklāt dzīvniekiem ir vēlams nodrošināt tādus apstākļus, kādi viņiem ir dabā, kas nozīmē, ka dzīvniekiem ir sava dzīve, bet cilvēkiem – sava. Tāpēc ir jābūt šādai bezkontakta aprūpei. “Cepuri nost Velgas Vītolas priekšā, bet viņas stils nebija no pareizākajiem,” sacīja Greiziņš. Vienlaicīgi gan viņš atzina, ka situācija bija tāda, kāda tā vairāku gadu garumā izveidojusies, un Dabas aizsardzības pārvaldei tomēr būtu jāparūpējas, lai viņa paliek darbā, protams, nedarot fiziski smagu darbu, bet lai ir pie dabas taku iemītniekiem.

Jautāts par lāčiem doto barību – mandarīniem, krabju nūjiņām, Greiziņš skaidroja, ka krabju nūjiņas nevarētu būt nekas slikts, ja vien tās nav sālītas, jo lāči zivis ēd, savukārt citrusaugļi gan nav ieteicama barība.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bauda kompāniju un jauku noskaņu

00:00
24.12.2025
20

Cēsu Invalīdu biedrība aizvadījusi Ziemassvētku pasākumu, gan pārrunājot biedrības turpmāko darbību, gan ar Saeimas deputāti risinot biedriem aktuālos jautājumus, gan klausoties dalībnieces Daigas iespaidos par Sicīliju. Iedvesmojošu koncertu sniedza cēsnieks mūziķis Rihards Saule. Un arī pēc koncerta sanākušie nesteidza prom, bet pie svētku galda turpinājās sarunas, joki un smiekli. Biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis atzina, […]

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
21

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
129

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
193

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
73

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
72

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
20
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
52
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi