Gada priekšpēdējā dekādē Latvijā pārliecinoši valdīja ziema – dekādes vidējā gaisa temperatūra bija piecus grādus zem normas, arī sniga vairāk nekā citus gadus šajā laikā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Decembra otrajā dekādē sals arvien pieņēmās spēkā – 11.decembra un 12.decembra vidējā gaisa temperatūra bija divus grādus zemāka par normu, bet dekādes pēdējās dienas jau bija septiņus līdz deviņus grādus aukstākas par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem.
Izņemot atsevišķās vietās dekādes pirmajās dienās, temperatūra Latvijā visas diennaktis turējās zem nulles, perioda beigās Austrumlatvijā naktī un rīta pusē noslīdot līdz mīnus 11, mīnus 16 grādiem, Alūksnē – līdz mīnus 13, mīnus 19 grādiem.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 25% lielāks par normu. Nokrišņu teritoriālais sadalījums bija nevienmērīgs – no 70-80% no normas Siguldā un Rucavā līdz 150-165% Kolkā, Bauskā un Pļaviņās. Decembra otrajā dekādē sniga katru dienu, sniega segai augot arvien biezākai. Sniega biezumu atsevišķās vietās ietekmēja gan teritoriāli dažādais nokrišņu daudzums, gan arī vēja izraisītā sniega segas pārvietošanās.
Kolkā, kur vēja ātrums bija vislielākais, 15.decembra rītā sniega segas biezums bija 18 centimetri, bet 16.decembra rītā vairs tikai četri centimetri.
21.decembra rītā visbiezākais sniegs – 26-27 centimetri – klāja Alūksni, Lubānu un Ventspili, bet vismazāk sniega – četri līdz septiņi centimetri – bija Kolkā un Daugavpilī.
LETA
