Valsts turpmāk uzņemsies samaksāt ne tikai par visu pirmklasnieku pusdienām, kā bijis līdz šim, bet arī par 2. klašu audzēkņu pusdienu maltīti skolā.
Ir grozīti
Ministru kabineta noteikumi, nosakot, ka no
janvāra
katra 1.un 2. klases bērna ēdināšanai no valsts atvēlami 80 santīmi dienā.
Saeimā pieņemtais likums par valsts budžetu 2013. gadam paredz, ka tieši 2. klašu bērnu ēdināšanai gadā tērējami 2,9 miljoni latu.
Par to, ka no valsts budžeta līdzekļiem visiem sākumklašu bērniem vēlams nodrošināt brīvpusdienas, sarunas Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Saeimas līmenī notikušas jau pirms vairākiem gadiem. Taču valsts šo nodomu īstenošanā nav varējusi iekustēties pietiekami ātri. Tāpēc līdz šim valsts apmaksātas brīvpusdienas saņēmuši tikai pirmklasnieki. Nevarot sagaidīt valsts tālāku rīcību, daudzas pašvaldības uzņēmušās daļu no šī pienākuma.
“Mēs, Sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejas deputāti,
spriedām, kamēr nav skaidra valsts rīcība, pašvaldībai jāuzņemas
rūpes, atbalstot ģimenes un piešķirot sākumklašu skolēniem brīvpusdienas. Ļoti svarīgi, lai bērni būtu paēduši. Laukos diezgan daudzām ģimenēm ir sarežģīta materiālā situācija. Pašvaldība to var atvieglot, nodrošinot bērniem bez maksas labas pusdienas,” skaidro deputāte, Taurenes pamatskolas direktore Lilita Ozoliņa.
No šī mācību gada Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Raunas un
Priekuļu pašvaldība nodrošina brīvpusdienas 2. – 4. klašu skolēniem. Priekuļu novada pašvaldība
šim nolūkam atvēlējusi
3,1 tūkstoti latu mēnesī. “Mācību gada laikā, zinot, ka tas ir 8,3 mēnešu garumā, pašvaldība plānojusi izdot 26,3 tūkstošus latu,” stāsta Priekuļu novada Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ilzīte Rumba un piebilst, ka summa, kas skolēnu ēdināšanai nepieciešama no pašvaldības budžeta, tagad
samazināsies, jo par 2. klašu pusdienām solīts samaksāt no valsts budžeta. Jaunpiebalgas novada domei 2. – 4. klašu ēdināšana, piemēram, novembrī izmaksājusi 1160 latus, par vienu bērnu dienā maksājot 84 santīmus, bet šogad mēneša summa būs mazāka.
“Mūsu skolā ēdināšanā nav atsevišķu porciju, ir kopgalds,” stāsta Raunas vidusskolas direktore Anita Neimane. “Tas nozīmē, ka katrs skolēns, sākot no 5. klases, par pusdienu 50 santīmiem, cik vēlas, var liet zupu, uz šķīvja likt kartupeļus, salātus, liet mērci.” Direktore
novērojusi, ka sākumklašu bērni ir ļoti cītīgi pusdienotāji, ko nevar teikt par vidējo un vecāko klašu skolēniem. Viņiem ne katru dienu gribas iet pie kopgalda. Ja vēlēšanās tomēr ir, pusaudži un jaunieši samaksā
par pusdienām, saprot, ka jātērē, un tad arī cītīgi paēd.
Amatas novada pašvaldība šajā mācību gadā brīvpusdienas nodrošināja 2. – 9. klašu skolēniem.
Tā kā par 2. klasēm nebūs jāmaksā, pašvaldība no 2013. gada sagatavojusies brīvpusdienas maksāt 3. – 12. klašu skolēniem. Ekonomiste Silvija Girucka “Druvai” pastāstīja, ka, plānojot pašvaldības budžetu, skolēnu pusdienām gadā budžetā katru mēnesi rezervēti 2,6 tūkstoši latu.
Cēsu, Līgatnes un Pārgaujas novadā
pašvaldības ievēro sociālo politiku, atmaksājot brīvpusdienas ikvienam skolēnam, ja viņa ģimenei piešķirts sociāli atbalstāmā statuss. Par skolēnu brīvpusdienām
nereti
parūpējušies arī sponsori. Cēsu novada skolām tas bijis Cēsu Rotari klubs, atbalsta biedrība no Norvēģijas.
Līgatnes novada vidusskolas audzēkņu sponsorēšanas sistēmu izveidojusi pati novada dome. Ja par mācību darbu iepriekšējā semestrī skolēna vidējā atzīme ir astoņas vai vairāk balles, tad visa nākamā semestra garumā pašvaldība
piešķir
brīvpusdienas. “Līdz decembra beigām brīvpusdienas saņēma
34 skolēni,
no janvāra tie būs 32 skolēni,” stāsta Līgatnes novada vidusskolas direktore Kintija Blūmentāle, piebilstot, ka vairāku skolēnu ģimenēs šādu pašvaldības atbalstu uztver kā ļoti svarīgu. “Vecāki aprēķinājuši, ja bērns labi mācās un visu mācību gadu saņem brīvpusdienas,
ģimenes budžetā ietaupās ap 120 latu. Pusdienu cena ir 95 santīmi. Tāpēc daļa vecāku ļoti rosina bērnu mācīties, lai ik semestri saņemtu brīvpusdienas. Nereti vecāki bērnu vēl papildus motivē, apsolot arī kādu balvu, piemēram, nopirkt kāroto divriteni, ja skolēns ar
mācību darbu
palīdzējis ģimenei ietaupīt.
Mairita Kaņepe
Komentāri