Veselības ministrijas izstrādātie ģimenes ārstu kvalitātes kritēriji, kas šogad stājušies spēkā, paredz pārmaiņas viņu darba organizācijā, bet “Druvas” aptaujātie ģimenes ārsti atzīst, ka lielu jaunumu nebūs, jo to, ko it kā no jauna prasa valsts, ģimenes ārsti jau nodrošina.
Kvalitātes kritēriji paredz, ka no janvāra ģimenes ārstiem būs jāapskata pacienti akūtā slimības stadijā tajā pašā dienā, kad tie vērsušies ārsta praksē, vai arī nākamajā darbadienā, ja pacients ģimenes ārsta praksē vērsies pēc ārsta pieņemšanas laika. Ģimenes ārstu praksēm ir dots trīs mēnešu pārejas periods, lai nodrošinātu, ka ģimenes ārsts, māsa vai ārsta palīgs vienas darba dienas laikā sazinās ar katru pacientu, kurš izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību un nav aizvests uz slimnīcu. Mājas vizīti pie šiem pacientiem samaksās valsts. Šī norma pilnībā stāsies spēkā 1.aprīlī.
Priekuļu novada ģimenes ārsts Marģers Mačs “Druvai” pastāstīja, ka nekādas pārmaiņas jaunie kvalitātes kritēriji neradīs, jo šādi pakalpojumi jau tiek nodrošināti. „Mēs jau ikdienā to darām, tāpēc varu teikt, ka šie kritēriji būtiskas pārmaiņas neradīs,” pārliecināts M.Mačs.
Liepas pagasta ģimenes ārsts Jānis Prindulis arī atzīst, ka jaunās prasības nevieš būtiskas pārmaiņas. “Grozījumi normatīvajos aktos nav būtiski skāruši mūsu darbu, jo darām mēs visu to pašu, un darba ir daudz. Ģimenes ārsti pret saviem pienākumiem izturas ļoti nopietni, gribas pat teikt, ka darba apjoms dažreiz ir lielāks, nekā to prasa šie kvalitātes kritēriji. Tīri praktiskajās lietās, kas attiecas uz pacientu, ārstu un medicīnas iestādēm, domāju, nebūs pārmaiņu, jo viss turpinās, nekas nav apstājies,” atzīst J.Prindulis.
Ģimenes ārsts J.Prindulis arī uzsver, ka būtiski ir sakārtot visu medicīnas sistēmu Latvijā un skatīties plašāk, ne tikai uz ģimenes ārstu kvalitātes kritērijiem, jo šī medicīnas daļa nav kritiskākajā stāvoklī. „Pirmām kārtām būtu jāsakārto medicīnas finansējuma puse, jo uz papīra viss izskatās labi un liekas, ka viss ir kārtībā, bet dzīvē tā nenotiek. Tāpēc ļoti būtiski ir domāt par pārmaiņām šajā jomā,” tā J.Prindulis.
Tāpat no šī gada tiek palielināts procentu slieksnis – no 10% uz 20% – ģimenes ārsta nosūtītajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, kurus pārpildot, Nacionālais veselības dienests
informēs Veselības inspekciju, lai tā izvērtētu izmeklējumu pamatotību. Ja tiks konstatēts, ka ģimenes ārsts nav izlietojis laboratoriskajiem izmeklējumiem paredzētos līdzekļus pilnā apmērā, bet izlietojis vismaz 80%, ģimenes ārstam izmaksās 20% no starpības starp līgumā norādīto summu izmeklējumiem un izlietoto līdzekļu apmēru. Kā arī, lai veicinātu savlaicīgu ļaundabīgo audzēju diagnostiku un mazinātu mirstības gadījumu skaitu, turpmāk par katru laikus atklātu vēzi 1.vai 2.stadijā ģimenes ārsts saņems papildu maksājumu – 50 latus.
Paredzēts, ka ārstu darba kvalitātes sistēma tiks vērtēta pēc pusgada. Reizi gadā tiks aprēķināta un izmaksāta gada kvalitātes nauda, kurai paredzēti deviņi procenti no ģimenes ārsta pamatmaksājuma jeb kapitācijas naudas. J.Prindulis vēl uzsver, ka galvenais ir godīgi darīt savu darbu, tad arī nevajadzēs izvirzīt arvien vairāk kvalitātes kritēriju.
Zane Ieviņa
Komentāri