Turpinot „Druvas” iesākto rakstu sēriju par vēsturiskā Cēsu rajona novados izvirzītajām prioritātēm 2013. gadam, šajā laikrakstā par Pārgaujas novadu.
Pārgaujas novada dome jau decembrī apstiprināja šī gada budžetu.
“Attīstības komitejā daudz diskutējām, kas šogad būtu tas atšķirīgais, jo pamatizdevumi un darāmie darbi jau turpinās,” stāsta novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Deputāti vienojušies, ka novada sakārtošanā vairāk jāvirza un jāiesaista iedzīvotāji, jāveicina līdzdarbošanās, dodot iespēju īstenot ieceres. “Iepriekšējos gados pašvaldība ar līdzfinansējumu atbalstīja nevalstiskās organizācijas, kad tās projektiem piesaistīja naudu. Šis atbalsts būs arī šogad. Taču līdztekus rīkosim projektu konkursu, kam atvēlēti trīs tūkstoši latu. Tajā uz finansējumu varēs pretendēt
gan organizācijas, gan domubiedru grupas. Svarīgākais, lai iecerētais dotu labumu sabiedrībai,” stāsta novada vadītājs. Pārgaujas novadā darbojas 34 nevalstiskās organizācijas. Tās aktīvi iesaistās “Leader” projektos, ko izsludina Cēsu rajona
lauku partnerība un partnerība “Brasla”. Vairākām no tām ir sabiedriskā labuma statuss un, īstenojot projektus, pašvaldības līdzfinansējums nav nepieciešams. Taču bieži vien labas, sabiedrībai vajadzīgas ieceres paliek neīstenotas, jo pietrūkst naudas, turklāt diezgan ilgs ir projektu vērtēšanas laiks. “Pašvaldība atbalstīs iedzīvotāju iniciatīvu. Finansējumu varēs saņemt, piemēram, materiālu iegādei, bet darbs jādara pašiem,” paskaidro Hardijs Vents un uzsver, cilvēki, kuri grib darīt, jāatbalsta, un ieguvēja būs sabiedrība.
Novada dome aizvien lielāku uzmanību vērš iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes uzlabošanai. “Cilvēkiem pēc darba savā dzīvesvietā jābūt iespējām saturīgi un veselīgi pavadīt brīvo laiku. Ja pašvaldība piedāvā iespējas, tās tiek izmantotas,” pārliecināts novada vadītājs. Apliecinājums teiktajam ir tikai pirms pāris gadiem atvērtais Auciema tautas nams. Tajā darbojas divi teātri, koris, tur uz sportiskām nodarbībām pulcējas dažāda vecuma raiskumieši, iekārtotajā trenažieru zālē apmeklētāju netrūkst, tiks gādāts vēl jauns aprīkojums, tā ir nepieciešamība. “Būtiski, ka trenažieru zālē strādā profesionāls treneris, kurš var pamācīt, palīdzēt, pastāstīt, kas kuram veselībai vispiemērotākais,” bilst Hardijs Vents. Februārī Auciemā notiks Pārgaujas novada sacensības atlētiskajā fitnesā. Tās pašvaldība rīko kopā ar Ziemeļvidzemes atlētu savienību sadarbībā ar Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federāciju.
Neliela trenažieru zāle ir arī Stalbē. Pašvaldībā kopā ar sporta klubu “Pārgauja” apsver iespējas to pilnveidot. “Sporta zāles Stalbē un Straupē ir noslogotas. Straupē tiek spēlēts volejbols, basketbols. Stalbes sporta zālē trenējas septiņas florbola komandas, vēl notiek arī sacensības, te tiek piedāvāta iespēja uzspēlēt volejbolu. Rozulas tautas namā kopā nāk aerobikas vingrošanas grupa,” stāsta novada vadītājs un pauž gandarījumu, ka dažādu paaudžu novada iedzīvotāju dzīvē sportiskām aktivitātēm ierādīta nozīmīga vieta. Tāpat kā citus gadus, vasarā katrā pagastā būs sporta svētki, vēl arī dažādas sacensības, lai katrs var parādīt savu varēšanu.
“Dzīve jau pasaka priekšā, kas cilvēkiem vajadzīgs. Domājam par jauniešu centru. Citos novados ir labi piemēri. Bet mums ir problēmas ar telpām. Novads ir liels, un jaunieši grib pulcēties savā pagastā, savā stūrītī,” domās dalās domes priekšsēdētājs.
Pārgaujas novada pagastu amatiermākslas kolektīvi vieno daudzus dažādu paaudžu cilvēkus. Protams, kā jau Dziesmu svētku gadā, lielāks finansējums paredzēts koriem un deju kolektīviem. Pašvaldība svētku dalībniekiem piemaksās ēdināšanai, jo valsts tam atvēlējusi nelielu summu. Raiskuma koris šogad svinēs apaļu jubileju, piešķirts finansējums tērpu iegādei.
“Tautas tērpiem pēdējos gados iespēju robežās vienmēr atvēlēta nauda, un pamazām tie tiek sagādāti,” saka Hardijs Vents un uzsver, ka Pārgaujas novadā darbojas kori, deju kolektīvi, teātri, vokālie ansambļi. Un tā ir iespēja cilvēkiem nākt kopā, pilnveidot sevi un arī koncertos priecēt citus.
“Novada domes budžets ir apmēram tāds pats kā pērn, kaut pašvaldība saņems mazāk no izlīdzināšanas fonda un samazināts valsts finansējums ceļu uzturēšanai. Mērķu īstenošanai naudu piesaistīsim ar projektiem, saņemam arī dabas resursu nodokli,” pastāsta novada vadītājs, uzsverot, ka pašvaldībai atliek vien ieklausīties iedzīvotāju teiktajā un darīt.
Sarmīte Feldmane
Komentāri