Jaunpiebalgas kultūras nama lielajā zālē sestdienā bija liela rosība. Nams pārtapa par milzīgu
klēti. Tās pūra lāde tika
piepildīta ar veikumu, kas tapis vairāku paaudžu garumā. Priekšmeti un visur uz tiem raksti – zīmes uz traukiem, audumiem, segām, blūzēm, priekšautiem. Vēdināties izkārtas segas, izlikti tautiskie brunči, cimdi un lakati, zeķes un baltie darbi, vadmala, pinumi un saktas, saglabāts arī zīļu jostas gabaliņš, dažādas kārbiņas. Blakus arī zirglietas. Arī kāds krēsls ar amatnieka atstātu vārdu, pagaidām gan neatšifrētu.
Daudzi jaunpiebaldzēni bija atraduši laiku, lai izskatītu vecmāmiņu, vecvecmāmiņu vai citu radinieku darinājumus,
tos atnestu uz izstādi.
Kad
izstāde bija izkārtota,
galvenā tās organizatore Sandra Strēle sacīja: “Šis ir laiks, kurā mēs ne tikai pieminam un godinām savus mīļos iepriekšējās paaudzēs, bet ielūkojamies arī viņu atstātajā gudrajā un daiļajā mantojumā. Sanesdami šo milzīgo vērtību, lai apzināmies, ka varam būt turpinātāji. Paldies senčiem! “
Ar labu vārdu sanākšanas reizē
tika pieminētas Astrīda Knāķe, kura pratusi pagasta ļaudis ieinteresēt Jaunpiebalgas muzeja veidošanā, Alise Robežniece, kura
pētījusi etnogrāfiju.
Novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs ar novada ļaudīm risināja sarunu par nākotni, stāstīja par pašvaldības ieceri pārbūvēt ambulances māju, lai līdzās mākslas skolai tajā darbotos jaundibinātās lietišķās mākslas studijas darbnīcas.
Vēsma Johansone
Komentāri