Trešdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Daudz dienu simts gados

Druva
15:59
21.01.2013
18
Simts

Anna Baltiņa sēž uz gultas un nenolaiž acis no puķēm, kas aizņem visu galdu.

“Jūsu mūžs bagāts ar dažādiem notikumiem, kā

Latvijas valsts pēdējā simtgades vēsture,” rakstīts Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikumā, ko nītauriete saņēmusi simtajā dzimšanas dienā.

“Simts gadu – tas nav daudz, kā viena diena, bet, ja simts gadu pārskaita dienās, tad gan daudz sanāk,” viņa smejot vien nosaka un priecājas par visiem, kuri viņu atcerējušies. Apsveikumu atsūtījis arī draudzenes mazdēls Māris Krastiņš, laba vēlējumus sūtījuši ne tikai nītaurieši.

Anna Baltiņa piedzīvojusi dažādus laikus un varas. Dzimusi turpat kaimiņos, Līgatnes pagastā. Vecāki bija laukstrādnieki, meklējot labāku dzīves un darba vietu, pārcēlās uz Nītauri, Krīgaļu dzirnavām.

“Kad Krīgaļos zied ievas, tad ir kā dziesmā – ziedi birst atvarā. Kā tur ūdens burbuļoja! Kad zirgus Mergupē peldināja, gājām skatīties,” atmiņu kamolu tin Anna un turpina: “Kad parkā dzirdēju ragu mūziku, mājā nevarēju nodzīvot, gāju klausīties. Jauki bija.”

Nākamo dzīvesbiedru Anna satika, kā pati saka,

mājās. “Iegāju “Jātniekos” kā ganu meitene, aizgāju kā saimniece. Uzcēlām māju, bija 30 hektāru akmeņainas zemes. Lika spridzekļus iekšā, lai akmeņus sašķeļ mazākos gabalos un var novest no lauka. Tā tie droši vien purva malā stāv,” stāsta nītauriete. “Jātniekos” viņa nodzīvoja līdz pat 1981.gadam, kad aizsaulē aizgāja vīrs un Anna pārcēlās pie dēla pagasta centrā.

“Dzīvei nav bijis ne vainas. Kādu brītiņu bijis skumīgi, bet tad atkal ir priecīgi,” bilst simtgadniece. Viņai ciešā atmiņā kara laiks. “Vācieši deva bērniem cukuru, šokolādes, krievi atņēma. Arī sīpolus paņēma, tik skaisti kroņi bija. Desmit bišu stropu bija,

aplēja ar karstu ūdeni un kāres paņēma.

Ar dēliem sēdēju

istabas kaktā, maisos ēdamais blakus. Tāds klusums, putni nedziedāja, katras lapas čaboņa bija dzirdama. Domāju, pasaulei gals,” atmiņās kavējas Anna un nodzied: “Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī…”

Par kolhozu laiku viņa saka, romānu varot uzrakstīt. Nepabeigusi pat četras klases, viņa strādāja gan par pārraudzi, gan grāmatvedi, gan darīja citus darbus. “Lauku darbos daudz dziedājām,” viņa bilst. Uz galda stāv bieza klade ar dažādu gadu dziesmām. Tās visas kādreiz dziedātas, un vārdi no atmiņas neizbāl.

“Merķeļos un Nītaurē bija kolhozi. Abi priekšnieki solīja labumus, lai tikai strādājot pie viņiem. Man lielākais prieks –

kārtīgs darbs. Kolhozā ne visiem tā bija,” pastāsta nītauriete.

Anna atceras, kā ziedēja puķes viņas “Jātniekos”. Tur augušas vai visas, kuru sēklas un stādus vien var dabūt. Tagad istabā iespīd rīta saule un rotājas puķu ziedos.

“Viss labi, kaut tik būtu veselība. Daudz ko gribas darīt. Sapņos redzu, ka daru, atmostos, nevaru, kājas neklausa. Stūrēju pa dzīvi, bet nu ir sēta priekšā, viļņi bangojas, bet nekā,” saka Anna. Pērnvasar kājas sāka pavisam neklausīt, un tagad lielākā dienas daļa jāpavada gultā.

Anna uzsver, ka viņu interesē viss, kas notiek. Ja skaļāk uzgriež, skatās un klausās televizoru. Grāmatu lasīšana acīm par grūtu, bet mūžā

kalnu kalni izlasīti. “Pasaulē nekur tālu neesmu bijusi. Pirms gadiem biju uz Zābera muzeju, bet darba laikā braucām uz teātriem Rīgā,” pastāsta nītauriete.

Annu Baltiņu daudzi vecākās paaudzes nītaurieši labi zina arī kā godu saimnieci. Dažādos dzīves notikumos viņa pabijusi daudzās mājās. “Vīra māte man iemācīja garšīgu maizīti cept,” ar mīļu smaidu sejā saka Anna. Savulaik viņa bijusi arī čakla un prasmīga rokdarbniece.

Anna Baltiņa izaudzinājusi trīs dēlus, vecākais jau aizsaulē, viņa ģimene dzīvo Raunā. Jaunākais, Ludis, ar savējiem ir Alūksnē. Par Annu gādā Eduarda ģimene.

Simtgadnieci priecē septiņi mazbērni,

deviņi mazmazbērni.

“Viņa ir labestīga, vienmēr labā garastāvoklī, kaut saprotam, ka nav viegli. Čīkstēšana nav vīramātes garā,” stāsta vedekla Ilga, bet pati simtgadniece uzsver: “Kas tagad dzīvei vainas! Netīru veļu ieliec mašīnā, atliek tīru izņemt. Bērnībā maisiņā bija

pelni jākrāj, lai būtu sārms, kur veļu mērcēt, tad ar rokām mazgājām. Mana dzīve

bijusi skaista un grūta. Darbs deva spēku.”

Anna paskatās uz puķēm, palūdz, lai padod hiacinti, gribas pasmaržot.

“Pavasaris nu jau ir atnācis. Ja tas ir sirdī, tad nemaz nav jāgaida. Tās puķītes uz galda atnesa pavasari,” saka simtgadniece Anna Baltiņa.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bauda kompāniju un jauku noskaņu

00:00
24.12.2025
21

Cēsu Invalīdu biedrība aizvadījusi Ziemassvētku pasākumu, gan pārrunājot biedrības turpmāko darbību, gan ar Saeimas deputāti risinot biedriem aktuālos jautājumus, gan klausoties dalībnieces Daigas iespaidos par Sicīliju. Iedvesmojošu koncertu sniedza cēsnieks mūziķis Rihards Saule. Un arī pēc koncerta sanākušie nesteidza prom, bet pie svētku galda turpinājās sarunas, joki un smiekli. Biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis atzina, […]

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
21

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
132

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
193

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
73

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
72

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
20
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
52
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi