Rīgas spēļu zāles nepieciešams pārvietot ārpus dzīvojamiem masīviem, jo tas ļautu labāk uzturēt sabiedrisko kārtību un drošību, aģentūrai LETA, komentējot pagājušās nedēļas nogalē notikušo slepkavību Ziepniekkalnā, atzina kriminologs, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks.
Tāpat viņš uzskata, ka noziegumus pastrādājuši narkomāni no atkarības jāārstē piespiedu kārtā.
Jau ziņots, ka pagājušajā sestdienā 1992.gadā dzimis jaunietis, šobrīd nezināmu motīvu vadīts, Ziepniekkalna spēļu zālē nodūra operatori, smagi sadūra kādu apmeklētāju un sagrieza jaku vēl kādam cilvēkam. Zināms, ka aizturētais lieto sintētiskās narkotikas un alkoholu. Tāpat viņš ir ieslīdzis parādos, mēdz spēlēt azartspēles un pirms kāda laika ir paspēlējis diezgan ievērojamu summu citā izklaides vietā.
Pēc Vilka domām, šis gadījums skaidri apliecina, ka atbildīgajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība narkomānijai, jo šī problēma, tāpat kā alkoholisms, ir saistīta ar noziedzību. Viņš atgādināja, ka saskaņā ar policijas informāciju pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 2749 ar narkotiskiem līdzekļiem saistīti noziegumi, kas ir par 812 jeb 41,9% vairāk nekā pērnā gada analoģiskā laika posmā.
Zināma sabiedrības daļa, īpaši tas attiecināms uz jauniešiem, šajos pēckrīzes apstākļos neatrod savu vietu sabiedrībā un jūt zināmu perspektīvas trūkumu. Līdz ar to viņi pakļaujas azartspēlēm, narkotikām un viegli pieejamam alkoholam, kas daudzos gadījumos izraisa neadekvātu un agresīvu rīcību. Profesors Vilks uzskata, ka nepieciešama vienota noziedzības apkarošanas valsts programma, kas īpaši ir svarīgi tagad, kad pēc likuma grozījumiem gaidāma daļas ieslodzīto atbrīvošana. Savukārt narkomānijas apkarošanā būtu nepieciešams iesaistīties visām iestādēm – policijai, izglītības iestādēm, ministrijām.
“Mums ir narkomānijas apkarošanā vadlīnijas, taču tā nav tikai policijas problēma, bet arī izglītības iestāžu, Labklājības un Veselības ministrijas problēma. Ir nepieciešamas rehabilitācijas programmas, rehabilitācijas centri,” uzsvēra Vilks.
Attiecībā uz azartspēlēm kriminologs atgādināja, ka savulaik jau tika izvirzīts jautājums par azartspēļu izklaides vietu izvietošanu ārpus centra un dzīvojamiem masīviem. Šādu kārtību būtu nepieciešams ieviest arī tagad.
“Ziepniekkalnā konkrētā spēļu zāle ir izvietota daudzstāvu dzīvojamo māju pašā viducī – gandrīz vienīgā izklaides vieta, jo citur nav kur iet. Taču šādām izklaides vietām būtu jāatrodas ārpus dzīvojamiem masīviem. Tām vajadzētu atrasties attālināti, piemēram, Spilves pļavu apkaimē. Tām vajadzētu koncentrēties vienā vietā, līdzīgi kā tas ir ASV. Tas ļautu vieglāk un pilnā apjomā kontrolēt šīs izklaides vietas un uzturēt sabiedrisko kārtību,” norādīja profesors.
Kriminologs arī domā, ka personas, kas izdara noziegumus narkotiku reibumā, nepieciešams ārstēt piespiedu kārtā. Ar sēdēšanu tāpat vien cietumā nekas nebūšot līdzēts. Šobrīd likums paredz, ka, nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziegumu atkarības dēļ, pienākumu ārstēties no alkohola un narkotiku atkarības, ja viņš tam piekrīt. “Tā ir rīcība, kas netiek vadīta. Narkomāns ir slims cilvēks, un viņš ir jāārstē. Šādas personas ir sabiedriski bīstamas, un šie cilvēki nespēj vadīt savas darbības, tāpēc sabiedrībai jāatrod līdzekļi, kā tai aizsargāties,” norādīja Vilks.
Prokuratūras apkopotā informācija liecina, ka reģistrēto sevišķi smago noziegumu skaits 2012.gadā attiecībā pret 2011.gadu ir pieaudzis no 2 359 uz 3 205. Tāpat pieaudzis slepkavību skaits.
Vilks, komentējot šādu informāciju, norāda, ka pēckrīzes situācijā daļa cilvēku nosacīti dzīvo labāk, taču ne visi spēj nodrošināt sevi ar darbu un līdzekļiem. Šīs problēmas ar laiku daļai sabiedrības pāraug agresivitātē, kas var izpausties gan ģimenes lokā, gan pret citiem sabiedrības locekļiem.
“Rodas ekscesi – tiek veiktas zādzības, un saskaņā ar kriminoloģijas teorijām smagie sociālekonomiskie apstākļi cilvēkus noved līdz galējam stāvoklim, kad paaugstinās iekšējā agresivitāte, kas tiek realizēta vidē, kurā cilvēks dzīvo, vai jebkuros citos apstākļos. Acīmredzot kritiskā masa uz zināmu cilvēku skaitu ir pieaugusi,” uzsver Vilks.
LETA
Komentāri