Ar Valsts zivju fonda atbalstu trijos Cēsu novada ezeros oktobrī ielaisti 37 tūkstoši zandartu mazuļu.
Pašvaldības vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis pastāstīja, ka Raiskuma ezerā ielaisti 7000 mazuļu, Sāruma ezerā – 10 000, bet Alaukstā – 20 000. Saskaņā ar veikto iepirkumu zivju mazuļus piegādāja Igaunijas uzņēmums.
J. Balodis skaidro, ka ielaižamo zandartu mazuļu skaits ir atbilstošs ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem: “Zivju resursus var papildināt tikai tajos ezeros, kuriem izstrādāti ekspluatācijas noteikumi, jo tie nosaka ielaižamo zivju apjomu. Izstrādājot noteikumus, Vides risinājumu institūts vai institūts “BIOR” izpēta, kādas zivis ir konkrētajā ezerā, izpēta barības bāzi, ūdens kvalitāti, ņem vērā citus aspektus un atkarībā no tā nosaka ielaižamo zivju daudzumu.”
Valsts zivju fonds, piešķirot līdzekļus, vērtē, vai ir izstrādāti ekspluatācijas noteikumi. Ja nav, krājumu papildināšanai vajag fonda atzinumu, kas ir ilglaicīgs pasākums. Cēsu novadā daļai ezeru noteikumi ir izstrādāti, un J. Balodis stāsta, ka nākamgad plānots no zivju fonda piesaistīt līdzekļus jaunu zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrādei vai esošo aktualizēšanai.
“Pašvaldība domā par ūdenskrātuvju apsaimniekošanu, jo novads ir ezeriem un upēm bagāts,” saka vides aizsardzības speciālists. “Novadā ir daudzas upes, kur mīt un nārsto lašveidīgās zivis, ir vairāk nekā 60 ezeru, kuros zvejas tiesības pieder valstij, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā. Katram būtu nepieciešami ekspluatācijas noteikumi. Lielākajiem ezeriem tie ir, dažiem gan tie izstrādāti sen un nepieciešams tos aktualizēt. Piemēram, Ineša ezerā jau kādu laiku nenotiek rūpnieciskā zveja, līdz ar to zivju sabiedrība tajā mainījusies, tāpēc noteikumus nepieciešams atjaunot, lai varētu iegūt objektīvu informāciju par reālo situāciju. Tas ļaus noteikt, kādas zivju sugas un kādā apjomā ezerā nepieciešams papildināt.”
Zivju krājumu papildināšana notikusi jau regulāri, to darījušas pašvaldības, tagad, izveidojoties lielajam Cēsu novadam, jāaptver visa plašā saimniecība, un katru gadu kāds solis tiek sperts. Tikko notikušajā zivju krājumu papildināšanā piedalījās arī pārstāvji no Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, brīvprātīgie palīgi – Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības pārstāvji Uldis Lencbergs un Agris Ķesa, arī aktīvākie vietējie iedzīvotāji.
J. Balodis stāsta, ka jau tuvākajā laikā jāsāk gatavot nākamie projekti zivju fondam par zivju resursu krājumu papildināšanu nākamajā vasarā: “Ja runājam par publiskajiem ūdeņiem, jāteic, ko darīt ļoti daudz, jo zivis, to krājumu papildināšana, uzraudzība ir tikai viena no sadaļām. Jādomā arī par atpūtas iespējām pie ezeriem, lai būtu atbilstoša infrastruktūra gan atpūtniekiem, gan peldētājiem. Ir ezeri, kur situācija apmierinoša, bet daudzos vēl netrūkst darāmā!”
J. Balodis arī atgādina, ka sācies rudens nārsta lieguma laiks un pašvaldība lielu vērību pievērsīs nārsta sargāšanai. Ņemot vērā lielo lašupju skaitu, pieredze jau ir uzkrāta, sargāšanā iesaistās pieredzējuši speciālisti no Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, talkā ierodas palīgi no novadiem, kur lašupju nav. Reidos dosies pašvaldības policijas darbinieki, brīvprātīgie, arī Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības dalībnieki. Iedzīvotājus aicina ziņot, ja pie upēm manīts kas aizdomīgs, arī par situācijām, kad piedāvā “no rokas” nopirkt lašus vai taimiņus.
“Var teikt, nārsta sargāšana novadā notiek 24/7 režīmā, nekad nevar paredzēt, kurā vietā, pie kuras upes ieradīsies sargi. Viņiem zināmas iecienītākās vietas, un uzraugi tur var ierasties jebkurā diennakts stundā,” norāda J. Balodis.
Komentāri