Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotajās gadskārtējās Notāru dienās, kas notika pagājušajā nedēļā, īpaša uzmanība tika pievērsta riskiem, kas rodas, nereģistrējot kopdzīvi. Arī šogad zvērināti notāri sniedza konsultācijas bez maksas un skaidroja, kā nodrošināt tiesisko drošību gan nereģistrētās, gan reģistrētās attiecībās, jo iedzīvotāji arvien biežāk saskaras ar problēmsituācijām nenoformētu attiecību dēļ.
Zvērināta notāre Rūta Ķēniņa atzīst, ka tieši par iecerēto tematu gan nav izrādīta ļoti liela interese, taču apmeklētāju netrūkst un cilvēki lūdz padomu dažādos jautājumos. Taču R. Ķēniņa atzīst, ka visbiežāk nereģistrētas attiecības rada problēmas, dalot īpašumu vai kārtojot mantojuma lietas.
“Viens no visaktuālākajiem jautājumiem nereģistrētās attiecībās vienmēr bijis saistīts tieši ar mantojuma tiesībām, turklāt
pēdējo gadu pieredze rāda, ka bieži ar šo problēmu saskaras arī gados vecāki cilvēki. Jāatgādina, ka laulība ir veids, kā sakārtot
attiecības, gūstot juridisko drošību, gan iegūstot tiesības uz laulāto kopīgās mantas daļu, gan uz mantojumu, ja arī nav taisīts testaments vai slēgts mantojuma līgums. Tikmēr nereģistrētās attiecībās abi partneri no juridiskā viedokļa ir sveši cilvēki, un savas tiesiskās drošības garantēšanai tiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība,” norāda zvērināta notāre, atzīstot, ka daudzi pāri mūsdienās izvēlas dzīvot kopā, oficiāli nereģistrējot laulību. Līdz ar to nereti saskaras ar dažādām problēmsituācijām.
R. Ķēniņa stāsta, ka visbiežāk pie notāra pēc palīdzības vēršas brīžos, kad viens no nereģistrēto attiecību partneriem aizgājis aizsaulē, nav slēgts mantojuma līgums, nav taisīts testaments. Tad izrādās, ka partnerim pēc likuma nav nekādu tiesību uz mantojumu, lai gan kopā nodzīvoti vairāki gadi. Izrādās, likuma priekšā nereģistrēto attiecību partneri ir sveši cilvēki. Likumisko mantojuma tiesību nodibina tikai radniecība, adopcija, reģistrēta laulība.
“Lai šāda situācija nebūtu, viens no risinājumiem ir laulības. Taču, ja abi vai viens no partneriem to nevēlas, tad ir iespēja attiecības sakārtot arī pie notāra, laikus noslēdzot mantojuma līgumu vai testamentu,” komentē zvērināta notāre.
Līdzīgi kā ar mantojuma tiesībām, problēmas nereģistrētu attiecību dēļ var rasties arī situācijā, ja kāds no partneriem nonāk ārstniecības iestādē. Notāre skaidro, ka par nelaimes gadījumu un ārstniecības procesu vispirms tiek informēti tuvākie ģimenes locekļi, un diemžēl nereģistrētās attiecībās partneris pēc likuma neskaitās radinieks. Tāpat arī lēmumus par ārstniecības gaitu ir tiesības pieņemt tikai laulātajam vai tuvākajiem radiniekiem. “Pie notāra noslēgts nākotnes pilnvarojums šādā situācijā varētu kalpot kā risinājums. Tas sniedz tiesības pilnvarot kādu tuvu cilvēku pieņemt lēmumu savā vietā, ja veselības dēļ tiek liegta iespēja saprast un vadīt savu rīcību,” komentē R. Ķēniņa.
Jāteic, ka cēsnieki par Notāru dienām ir informēti, taču ne visi izmanto iespēju saņemt bezmaksas konsultācijas. Tā, piemēram, cēsnieks Raitis Bērziņš norāda, ka ir informēts par notiekošajām Notāru dienām, taču pats gan neesot gājis.
“Ir labi, ka šādas informatīvās dienas tiek rīkotas, taču laikam piederu pie tās cilvēku grupas, kurš par kaut ko sāk interesēties tikai tad, kad tas patiesi nepieciešams,” bilst R. Bērziņš. Arī divu bērnu māmiņa Ilona Gulbe teic, ka Notāru dienas nav apmeklējusi, lai gan atzina, ka temats ir visai saistošs, jo pati ar bērnu tēvu dzīvo nereģistrētās attiecībās.
“Droši vien jau būtu jautājumi, kurus uzdot notāram, bet laikam pašreiz šajā jomā man nav problēmu, lai gan konsultācija nebūt nenāktu par sliktu. Ikdienā par daudzām lietām nemaz neaizdomājamies, bet vajadzētu,” norādīja cēsniece.
Notāre R. Ķēniņa atzīst, ka Notāru dienas izveidojušās Latvijā par labu tradīciju, un tās ik pa laikam cilvēkiem atgādina, ka ir formalitātes, kuras sakārtojot, tiek atvieglota ikdiena.
Liene Lote Grizāne
Komentāri