“Druva” devās ciemos pie Velveļu ģimenes Priekuļos, kura nesen sagaidīja savu pirmdzimto – meitiņu Esteri.
Mamma Sigita līdz bērniņa piedzimšanai strādāja uzņēmumā “Cēsu alus” par klientu konsultanti, tēvs Oskars strādā PKS “Straupe”, bet visu viņa brīvo laiku aizņem pirms mēneša dzimusī meitiņa.
Sigita ir dzimusi cēsniece, taču nu, tāpat kā Oskars, sevi uzskata par pilntiesīgu priekulieti. Ģimenē Estere ir pirmais mazulis, taču abi vecāki domā, ka nākotnē Esterei varētu būt arī māsiņa vai brālītis.
Patlaban lielākās rūpes par jaundzimušo uzņemas Sigita, kurai ir bērnu kopšanas atvaļinājums. Sigita stāsta, ka sevi par mājās sēdētāju nekad nav uzskatījusi un pat baidījusies, kā varēs nodzīvot mājās ar mazo, taču, kad Estere piedzimusi un mājās pavadītas pirmās dienas, Sigitas domas mainījušās, un viņa nespēj iedomāties, kā varētu doties uz darbu, atstājot mazo kāda cita uzraudzībā. “Sākumā, protams, bija neliels uztraukums, kā būs, kas būs. Nu jau pagājis mēnesis, izveidojies ikdienas ritms. Protams, kad bērniņš raud, ir grūtāk, taču abi ar vīru pie jaunās ikdienas jau esam pieraduši,” tā Sigita. Tam piekrīt arī Oskars, taču viņš stāsta, ka sievai ir daudz grūtāk, jo galvenās rūpes par mazuli jau ir viņai.
Sigitai pašai sev laika īsti nepietiekot. “Kad vīrs vakarā mājās, tad cenšos nedaudz laika saplānot arī sev, apdarīt kādus mājas darbus,” stāsta Sigita. Viņa smejoties saka, ka pēc bērniņa piedzimšanas pat došanos uz veikalu uzskata par sava veida izklaidi.
Abi vecāki atzīst, ka dažādās niansēs mainījusies visa ikdiena. Pirms bērniņa dzimšanas
mainījuši dzīvokļa iekārtojumu, tur, kur Oskaram bija datoristaba, nu ir bērnistaba. Iepriekš vannas istabā bija dušas kabīne, tagad vanna.
Vaicāti, vai Priekuļos ir bērnu audzināšanai piemērota vide, abi vecāki atzīst, ka tā ir lieliska. “Prieks, ka šeit ir tik daudz veloceliņu, pa kuriem var doties pastaigās ar bērnu ratiem. Paziņa brauc šurp pat no Raiskuma, lai varētu ar mazo pastaigāties, jo šeit vide ir izveidota ļoti pārdomāti. Turklāt Priekuļos
bērniem noteikti ir drošāk nekā lielās pilsētās. Esmu studējusi Rīgā, zinu, kāda tur ir dzīve, tāpēc nekādā gadījumā tur nevaru iedomāties savu ģimeni,” tā Sigita.
Runājot par valsts atbalstu ģimenēm ar jaundzimušajiem, Sigita atzīst, ka to noteikti gribētu lielāku. “Zinu, ka daudzas mammas materiālo apstākļu dēļ spiestas atgriezties darbā jau tad, kad bērniņam paliek gads, taču šādā situācijā jādomā, kur likt mazuli. Būtu tikai loģiski, ka normāla lieluma māmiņalga būtu vismaz līdz brīdim, kad bērnam paliek pusotrs gads, tad mazais var sākt apmeklēt bērnudārzu un vairs nav jādomā, kā samaksāt auklītei,” tā Sigita. Abi vecāki atzīst, ka jau sākuši domāt par bērnudārzu Esterei, jo zina, ka tuvējā pirmskolas izglītības iestādē nemaz nav viegli dabūt vietu. Vecāki meitu ir pieteikuši bērnudārza rindā, taču apzinās, ka, arī tik ātri piesakoties, vēl nav garantijas, ka vieta būs.
Bērniņa gaidības abiem vecākiem bijis liels notikums, jo Oskars izvēlējās piedalīties dzemdību procesā. Lai dzemdību dienā varētu būt sievai blakus, Oskars kopā ar Sigitu apmeklēja māmiņu kursus. “Ieteiktu arī citiem topošajiem tēviem iesaistīties gaidīšanas un dzemdību procesā un apmeklēt māmiņu kursus. Tiem vīriešiem, kas domā, ka viņiem šādos kursos nav ko darīt, varu pateikt, ka gandrīz visām sievietēm māmiņu kursos līdzi bija vīrieši, kuri arī atzina, ka gūtā informācija bijusi ļoti noderīga. Oskars ar mani kopā bija arī dzemdību zālē. Tas noteikti man palīdzēja psiholoģiski, taču, ja kādam varbūt būtu bail būt klāt dzemdībās, tad ieteiktu noteikti būt blakus visā procesā vismaz līdz dzemdību dienai,” domās dalās Sigita. Arī Oskars atzina, ka māmiņu kursu apmeklējums bijis ļoti noderīgs. Viņam ir prieks, ka varēja būt blakus tik svarīgā notikumā kā meitiņas piedzimšana.
Otrs Velveļu ģimenes ieteikums visiem, bet īpaši tiem, kas plāno bērnus, – ikvienam vajadzētu atcerēties, ka jāmaksā nodokļi. Kad piedzimst bērniņš, finansiālā situācija lielā mērā ir atkarīga no iepriekšējās nodokļu maksāšanas. Oskars atzīst, ka pēc bērniņa piedzimšanas vairāk sapratis, kur paliek nodokļos samaksātais, un priecājas, ka ģimenei, kaut neliels, bet tomēr ir atbalsts no
valsts.
Zane Ieviņa
Komentāri