Labības sēja mūspusē šogad sākusies ātrāk nekā parasti, un pašreizējie laika apstākļi sējumiem ir labvēlīgi. Daļa zemnieku pavasara sējas darbus jau pilnībā pabeiguši.
Var manīt, ka mūspusē sēja rit pilnā sparā jau pāris nedēļu. Ar tehniku tīrumā tikt nav problēmu, tādēļ šogad sējas darbi
uzsākti divas, trīs nedēļas ātrāk kā pērn. Kamēr citiem lauku vēl jāapsēj, daudzi ar to jau veiksmīgi tikuši galā. Piemēram, Aleks Rasmusens no SIA “Gaižēni” Pārgaujas novadā sēju uzsāka aprīļa pirmajā pusē, jau 19.aprīlī teju visi vasarāji bijuši iesēti. “Tas noteikti ir daudz agrāk nekā citus gadus. Taču, ja var strādāt uz lauka, tad nav iemesla kavēties. Tagad
redzams, ka dīgsti jau skaisti lien ārā no zemes, lauki sāk zaļot. Arī ar ziemājiem nebija problēmu, tie samērā labi pārziemoja,” pastāsta A.Rasmusens, kura laukos vasarāji tiek sēti ap 500 hektāru platībā, audzē kviešus, miežus, arī citus lopbarības graudaugus. A.Rasmusens apgalvo, ka graudkopjiem ar zināmu risku jārēķinās katru gadu, tas ir neizbēgami. “Lauksaimniecībā nav vienādu gadu. Katru reizi daba sagādā ko jaunu. Tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt augiem
maksimāli labi sagatavotu augsni, bagātu ar vajadzīgajām barības vielām, kā arī izvēlēties kvalitatīvu sēklu. Vēja, saules, nokrišņu daudzuma ietekme nav mūsu ziņā,” viņš saka.
Nupat pavasara sēja beigusies arī Pārgaujas novada Raiskuma pagasta zemnieku saimniecībā “Dumbrāji.” “Sāku sēt apmēram aprīļa vidū. Kā atceramies, tad pērn tajā laikā tīrumos vēl bija sniegs, sēšana krietni iekavējās. Šopavasar viss notiek raitāk, sēšanai izmantoju katru labo dienu. Kādu desmit dienu laikā izdevās iesēt visu plānoto labību. Ar laikapstākļiem nevajadzētu būt problēmām. Ja uzsalst, tas sēklai neskādē, jo grauds ir zemē,” norāda “Dumbrāju” saimnieks Einārs Lācis. Viņš min, ka pavisam iesēti ap 240 hektāru vasarāju, starp tiem rapsis, kvieši un mieži.
Vaives pagasta zemnieks Ilmārs Eglīte no saimniecības “Lejas-Indriņi” sēju sācis Lieldienās. Līdzko apsējis savus laukus, devies palīgā arī kaimiņienei Dainai Gobai (z/s “Silnieki)”. Viņš spriež, ka lielajiem zemniekiem, kuriem pašiem daudz platību jāapsēj, diez vai atrastos laiks braukt kaimiņiem palīgā, jo sējas laikā zemniekam katrai stundai ir liela vērtība. Savos tīrumos viņš iesējis vasarājus (kviešus, miežus, auzas) vairāk nekā desmit hektāru platībā un uzsācis arī ilggadīgo zālāju sēju – āboliņu, auzeni. “Par šādu pavasari zemnieki var tikai priecāties, jo parasti sēju šaipusē sākām aprīļ abeigās, nereti maija sākumā. Tiesa, ja ilgi pieturēsies sausums, tad nekas labs nav gaidāms. Tam, ko dzirdam prognozēs sakām, gan nevar ticēt, šajā ziņā daudziem domas dalās,” spriež I.Eglīte. Viņš novērojis, ka tomēr ne visi uzsākuši sēšanu, jo esot redzējis daudz apartu lauku, kuros, iespējams, graudi zemē birs tuvākajā laikā. Ilmārs piebilst, ka nevajag kavēties arī ar citiem pavasara darbiem, jo, raugoties pēc Mēness fāzēm, šis ir labs laiks arī kartupeļu stādīšanai.
D.Goba priecājas, ka ir kam paprasīt palīdzību un pašiem nav jādomā par sējmašīnas iegādi. Izdevīgāk kādam palūgt apsēt lauku. “Cik tad man tas lauks ir liels, pāris hektāru. Mazam gabaliņam nav lielas vajadzības gādāt sējmašīnu. Pamatā nodarbojamies ar lopkopību. Lopbarībai sējam auzas. Labi, ka ir kaimiņš, kurš atrod laiku atbraukt palīgā,” teic Vaives pagasta zemniece.
Arī kooperatīva “Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka zemnieki patlaban aktīvi izmanto labos laika apstākļus. “Šopavasar laikapstākļi ir labvēlīgi sējai, līdz ar to darbi raiti iet uz priekšu. Vajag tikai sēt. Vidzemē jāpārsēj apmēram puse ziemāju platību, kas izsala. Ir daļa zemnieku, kuri ir piesardzīgi ar vasarāju sēšanu, jo vēl nav iespējams prognozēt, kāda būs vasara. Ja uznāk sausums, būs zaudējumi. Tādēļ tā ir katra zemnieka individuālā izvēle – nepārsēt ziemāju laukus un cerēt, ka kaut kas izaugs, vai atstāt papuvē, vai tomēr uzņemties risku, investējot vasarājos,” uzsver I.Jansons, kurš pieļauj, ka līdz
maija pirmajām dienām pamatā sēšanas darbus varētu būt pabeigusi lielākā daļa zemnieku. Viņš neredz iemeslus, kādēļ nevarētu sēt, tādēļ iesaka nekavēties arī tiem, kas par to vēl ir šaubījušies. I.Jansons piebilst, ka zemnieki sēj iecerēto, taču daļai gan nākas pielāgoties graudaugu sēklas tirgus apstākļiem un sēt to, ko var iegādāties
par adekvātu cenu. “Zināms, ka daži tirgotāji ir pārspīlējuši ar graudaugu sēklas cenu. Katrā ziņā mēs pievēršam vērību gan sēklas kvalitātei, gan cenai. Pie mums vēl ir iespēja iegādāties dažādu graudaugu sēklu. Interese ir ne tikai kooperatīva biedriem, bet arī mazajām saimniecībām,” atzīst I.Jansons.
Ilze Fedotova
Komentāri