Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vēlreiz pauda atbalstu Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumam iekļaut Darba likumā aizliegumu nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, nodarbināt vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu. Tomēr deputāti vienojās arī par izņēmuma gadījumiem.
Plānots, ka aizliegumu varēs nepiemērot Darba likuma 140.pantā minētajos gadījumos, proti, darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks. Vienlaikus Darba likums joprojām paredzēs, ka summētajā darba laikā jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un ilgāk par 56 stundām nedēļā.
Ar minēto priekšlikumu nākusi klajā pati LM, jo pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem secinājusi, ka sākotnēji plānotais ierobežojums ir pārmērīgs, tika norādīts komisijas sēdē. Komisija arī atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka, atlaižot darbinieku, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas nākamajā darbā dienā, ja tās nav iespējams izmaksāt atlaišanas dienā. Deputāti un citi klātesošie daudz diskutēja par vārdiem “diena” un “darba diena”, norādot, ka “diena” varētu būt arī brīvdiena, kad naudas izmaksa varētu būt sarežģīta. Patlaban Darba likumā teikts, ka šī nauda tiek izmaksāta atlaišanas dienā, bet, ja darbinieks tajā nav veicis darbu, to izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.
Komisija turpinās skatīt priekšlikumus grozījumiem Darba likumā 21.maijā.
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina darbu pie Darba likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas. Pirmajā lasījumā Saeimā grozījumi tika atbalstīti pērn 3.oktobrī. Tie cita starpā paredz izmaiņas arī pieļaujamo virsstundu skaitā, atvaļinājuma naudas izmaksā un brīvdienu piešķiršanas kārtībā.
LETA
