Veselavas pagasta „Jāņkalnos” rosās Jānis un Velta Ērika Kaņepi. Viņi ir saimnieki vienai no sētām, kurā šovasar iegriezīsies puķu draugi no visas Latvijas, jo šovasar Priekuļos notiks 37. Latvijas ”Puķu draugu” saiets.
„Jāņkalnos” Jānis un Velta ienāca 1993.gada rudenī. Kopš tā laika arī sākusies nemitīga rosība. Kad ievākušies mājās, apkārt viss bijis pliks. Pamazām apkārtnē stādīti dekoratīvie koki, augļu koki un ogulāji. Nemaz jau vienkārši nav gājis, jo zeme ir mālaina, tātad, lai kaut kas izaugtu, vajadzīga īpaša pieeja.
Viņu izlolotā lauku sēta atrodas skaistā vietā – kalna galā. Kā saka Velta – tam ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, vasarā nekož odi, jo vienmēr ir vējains. „Vienīgais sliktums ir tas, ka jādomā, kā apliet dārzu. No otras puses, man nemaz nepatīk, ja rudenī vai pavasarī apkārt būtu dubļi un slapjums,” atzīst Velta.
Saimnieki gan uzsver, ka, viņuprāt, sēta
ne ar
ko būtisku neizceļas, lai būtu vērts to rādīt kā paraugu. „Mums jau viss ir parasti. Domājam, ka līdzīgas lietas redzamas arī citās sētās. Pats galvenais, ka darām visu savam priekam. Dārzu esam iekopuši pēc saviem ieskatiem, nevis kaut kā ”dizainiski” pareizi. Darbs ir visu laiku. Šogad jau divreiz pļāvu mauriņu, tomēr, skatos, joprojām lien laukā pienenes. Drīz atkal jāliek lietā zāles pļāvējs,” par ikdienu lauku sētā stāsta saimnieks Jānis.
Velta viņu papildina: ”Varētu jau daudz ko darīt citādi- pārrakt, pārstādīt, lai skaitās moderni, bet tam visam
vajag daudz spēka un varēšanas.” Jānis čubinās ap augļu kokiem, krūmiem, bet Veltas rūpes aizņem puķu un sakņu dārzs, siltumnīca, taču arī ne bez vīra līdzdalības.
Dārzā viss pārdomāts. Starp ābelēm sastādītas puķes – ēnmīles, bet saulītē atrasta vieta zemeņu vagām. Pavasara puķes jau noziedējušas, šajā laikā galveno akcentu dārzam piešķir zaļojošais dzīvžogs, krāšņi zied ceriņi. Saimnieces lolojums ir kalnu priede, kura tiek īpaši kopta un aprūpēta. Velta zina, kā laužami pumpuri, lai kociņš augtu pēc viņas ieskatiem.
Taujāti, vai notiek īpaša gatavošanās lielajam Puķu draugu saietam, saimnieki saka, ka ne, bet darāmā jau tāpat netrūkst – visu laiku jādomā līdzi, ko pamainīt, lai dārzs izskatītos tāds, kas pašiem priecē sirdi. ”Piemēram, tajā vietā, kur izsala ogu krūmi, šopavasar ierīkoju daudzgadīgo garšaugu dobi. Tur atradās arī vieta puķēm. Gribējām ziedošus krūmus. Uzreiz nedabūjām. Siltumnīcā labi pārziemoja mārtiņrozes. Bija žēl tās palaist postā, stādījām tās,” stāsta Velta.
„Mans lepnums ir trīs kastaņas, ko esmu izaudzējusi no sēklas līdz kociņam. Vēl jau nezied,
vēl jāpaaugas,” paskaidro Velta. Viņa priecājas, ka siltumnīcā iedzīvojušies arī vīnogulāji, kas ik gadu iepriecina ar bagātīgu ražu. Pie augiem, kas šoziem izsaluši, saimnieki min smiltsērkšķu krūmus. „Neko darīt, būs beigtie zari jāgriež nost, tad skatīsimies, vai
kaut kas vēl būs glābjams,” nosaka saimniece.
Veltai pašai vismīļākie ziedi
esot tie, kas zied rudenī. Sirdij tuvas arī peonijas, kas jau ir pumpuros. Vēl nedēļa, un puķes ziedēšot krāšņi jo krāšņi. „Man patīk mārtiņrozes, asteres. No citām puķēm –pujenes, jo tās ir kuplas, smaržo un izzied līdz pēdējam ziediņam. Arī es gribu noziedēt kā pujeņu krūms – līdz pēdējam ziediņam,” viņa saka.
Saimnieki pret
dārzu izturas pedantiski. Kā saka Velta, tā ir laba īpašība, kuru viņa daļēji pārņēmusi no vīra kunga. „Viņš jau tāds īsts pedants. Ko nu slēpt –darba rūķis. Prot visus darbus. Arī es iemācījos līdzi tikt. Man patīk sakārtotības sajūta kā istabā, tā apkārtnē. Citādi nemācētu dzīvot. Ja viss ir savās vietās, tad vieglāk elpot un darboties,” uzskata saimniece, kura par savu relaksācijas vietu sauc vīra Jāņa taisītās, pagalmā kārtās šūpoles. „Bieži atnāku, apsēžos, izvēdinu galvu. Ikreiz rodu jaunus spēkus un enerģiju,” bilst Velta.
Par sakārtotību liecina rūpīgi apsegtā komposta kaudze, kas arī iederas ainavā. Kā atzīst saimnieki, viņi dzīvo pārredzamā vietā un
kaut vienu
nekārtīgu mājas paksi
nemaz nevar atļauties, jo viņu pagalams no visām pusēm ir kā uz delnas.
Ģimenē īpašas tradīcijas saistās ar Jāņu laiku. Tad svinot veselas trīs jubilejas. Velta dzimusi Jāņu dienā, kad vīram
vārda diena. Laulājušies arī Jāņos. Tas ir laiks, kad sabrauc radi un nāk ciemos draugi, lai kopā varētu atpūsties īstenā lauku sētā ar visiem tās labumiem un neaprakstāmo burvību.
Jāpiebilst, ka atvērt sirdi ziedu un smaržu pasaulei, veldzēties puķu ziedēšanas brīnumā interesenti varēs 19.jūlijā, kad Priekuļu novada dārzu un parku īpašnieki aicina Latvijas puķu draugus uz kārtējo saietu, lai kopā priecātos par augu bagātību un krāšņumu novada viensētās, dārzos, apstādījumos un parkos, lai redzētu novada cilvēku varēšanu, lai apbrīnotu viņu radošās idejas, mēģinātu tās realizēt savu dārzu pilnveidošanā un varbūt lai vienkārši ļautos siltam vējam, baudot vasaru.
Lai Priekuļu novads godam sagaidītu šo pasākumu, ikviens novada iedzīvotājs aicināts sakopt savu pagalmu, dārzu, izgreznot balkonus ar puķu kompozīcijām.
Ilze Fedotova
Komentāri