Akmeņkaļa Aivara Kerliņa “Ezeriņiem”, kas atrodas šosejas malā, iebraucot Pārgaujas novadā Stalbē, garām nepabraukt. Te gadu gaitā uzmanību piesaistījušas akmens bekas, dažādu kukaiņu, cūku, putnu skulptūras. Tagad
pretī nāk milzu zirneklis.
“Mans kukaiņu bizness sākās ar zirnekli. Šī skulptūra ir kā pateicība zirneklim un ģenerālmēģinājums nākamajam gadam, kad uzņēmums svinēs divdesmit gadu jubileju un kad taps kāda īpaša, pagaidām neatklāta skulptūra. Veikaliņam nākamgad desmit gadu,” stāsta Aivars Kerliņš un atzīst, ka biznesā par sevi visu laiku jāatgādina, jāpiesaista uzmanība, lai nepabrauc garām. “Kad pagalmā uzliku pirmo beku, pie tās stāvēja rindā, lai fotografētos. Cilvēki jau visu laiku grib ko jaunu,” bilst meistars.
Milzu zirneklis tika samontēts darbnīcā “Saulrītos” Cēsīs, tad izjaukts, atvests uz Stalbi un uzstādīts. “Nemaz tik viegli negāja, kā domājām. Zirneklis bez kājām vien sver ap pustonnu,” stāsta Aivars Kerliņš.
Zirnekļa skulptūras atklāšanas reizē tika sarīkota vārda došana kukainim. Starp daudzajiem ieteikumiem Aivara dzīvesbiedre un uzņēmuma grāmatvede Rasma, kā arī ilggadējās darbinieces Gita Lunte un Ina Mieze par piemērotāko vārdu atzina rozulietes Lailas Vidiņas ģimenes piedāvāto – Knauzers. Knauzeram vārds tika iesvētīts ar lielgabala šāvienu. Vārda devēju – Vidiņu – mājās tagad arī mīt neliels zirneklītis, Aivara Kerliņa dāvana.
“Ezeriņi” – tā ir vieta rimtai pastaigai, kad var pabrīnīties par meistara prasmi parastā akmenī ieraudzīt ko īpašu un reizē acīmredzamu. Viesi labprāt izgāja zirneklim pa apakšu, vērtējot noturīgās metāla konstrukcijas un stiprinājumus. Saimnieks tik pamācīja, ka jāiedomājas kāda vēlēšanās, bet vislabāk – labi, ka
neesmu tā mušiņa, ko zirneklis apēdīs.
“Ir bijuši visādi laiki, gan labi, gan slikti. Krīzes gadi ir pārdzīvoti, jāiet uz priekšu!” kā vēlējumu visiem sacīja Aivars Kerliņš. Viņš todien svinēja arī savu dzimšanas dienu.
Sarmīte Feldmane
Komentāri