Gatavojot materiālu rubrikai “Jaundzimušie”, tikāmies ar cēsnieci Kimu Svitku, kuras ģimenē aug divi dēli. Kima bija gatava dalīties pieredzē, kā ir Cēsīs audzināt divus puikas, kāda pilsētā ir atmosfēra un kādas iespējas viņa redz nākotnē.
Kima ir ieguvusi vidējo speciālo izglītību mazumtirdzniecības komercdarbībā, bet šobrīd ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Vīrs Einārs strādā veikalā “Nodus” par pārdevēju – konsultantu, vecākais dēls Ralfs, kuram jūlijā būs trīs gadi, ir jau uzsācis bērnudārza gaitas, savukārt jaunākajam dēlam, Raienam, ir tikai trīs mēneši.
Kima un viņas vīrs vienmēr ģimenē vēlējušies divus bērnus, tāpēc laikā, kad otrs bērniņš pieteicies, bijis īpašs prieks. Tagad gan Kima atzīst, ka ar diviem bērniem ir divtik vairāk darba, līdz ar to laika sev nav gandrīz nemaz. Salīdzinot ar laiku, kad ģimenē ienāca pirmais mazulis, māmiņa atzīst, ka ar otro bērniņu ir krietni grūtāk. “Pirmais bērniņš bija ļoti mierīgs. Atlika tikai iedot kādu rotaļlietu, mazais spēlējās savā nodabā, taču ar jaunāko dēliņu nav tik viegli, jo viņam nepieciešama 24 stundu uzmanība. Jāsaka, ja tolaik, kad vecākais dēliņš bija zīdainis, likās, ka varētu kaut desmit bērnus izaudzināt, tad nu vairs tā nevaru teikt. Bieži vien sanāk naktīs gulēt tikai stundu, pusotru. Ja izdodas pagulēt trīs stundas no vietas, tad jau ir sajūta, ka esmu izgulējusies, tāpēc jāatzīst, ka bērnu audzināšana noteikti nav vienkārša nodarbe,” tā Kima.
Vecākais dēls, trīsgadīgais Ralfs, apmeklē bērnudārzu, taču, kā stāsta Kima, ceļš līdz bērnudārzam nav bijis viegls. Bērnudārzā Cēsīs vietiņa tika dabūta tikai tad, kad bērnam bija jau divi gadi un četri mēneši. Tā kā ģimenei bērnudārza vieta bija nepieciešama jau agrāk, jo Kima tajā laikā vēl studēja, mazo, vēl nepilnu pusotru gadu vecu, nācies vest uz bērnudārzu Liepā, jo tur vieta atradusies. Kima atzīst, ka vecāko dēliņu vajadzējis samērā ilgi pieradināt pie bērnudārza. “Tas, kā bērns pierod pie bērnudārza, ir atkarīgs no katra individuāli. Taču, ja tu mierīgi izstāsti, kas viņu tur sagaida, kāpēc tas ir nepieciešams, tad jau aiziet. Mums adaptācijas periods bija samērā ilgs. Sākumā bērnudārzā pavadījām tikai pusi dienas, ja bija pilna diena, tad viss nāca ar lielu raudāšanu. Brīdī, kad mazais pierod, gadās, ka viņu pārceļ uz citu grupiņu, tad atkal jāsāk pieradināt. Un jāsaka, ka tādā brīdī bērnam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība,” tā Kima. Viņa arī uzsver, ka ļoti svarīga ir audzinātāju attieksme pret darbu. Audzinātājai jāmīl bērni, jāgrib ar viņiem nodarboties, nevis tikai jāsēž malā un jāuzrauga. Kima atzīst, ka šajā ziņā viņa ir ļoti apmierināta ar bērnudārza audzinātājām Cēsīs, jo ir redzams, ka viņām šis darbs patīk un viņas to dara no sirds, nevis tikai tāpēc, ka par to maksā algu.
Runājot par Latviju un Cēsīm kā vidi bērnu audzināšanai, Kima atzīst, ka nejūt valsts atbalstu. Viņa apstiprina, ka bērnu nauda, ko valsts maksā reizi mēnesī, ir vienkārši smieklīga, par to pat vienu reizi nevar veikalā iepirkties. Šī iemesla dēļ Kima ar vīru apspriež iespēju tuvākajos gados apmesties uz dzīvi citā valstī, iespējams, Norvēģijā vai Zviedrijā, jo tur atbalsts ģimenēm ar bērniem ir daudz lielāks. Ja runā par Cēsīm, tad Kima situāciju vērtē pozitīvāk. Šeit ir draugi un ģimene, tāpat arī domubiedri. “Nozīmīgs atbalsts ir bijusi bēbīšu skoliņa Cēsīs, taču jāsaka, ka māmiņu vidū tā nav īpaši pieprasīta, jo dažubrīd mēs skoliņā esam tikai divas mammas. Iespējams, to varētu skaidrot ar skopo informāciju par skoliņu. Domāju, ka tā ir liela Cēsu problēma, ka par šādiem nelieliem pasākumiem, interesantām diskusijām vai lekciju cikliem pilsētā īsti nav informācijas. Parasti par šādiem notikumiem nākas uzzināt tikai tad, kad tas jau ir aiz muguras,” domās dalās Kima. Māmiņa vēl piemin, ka, piedzimstot otrajam bērniņam, saskārusies ar vēl kādu problēmu, kas līdz šim viņai nebija aktuāla – Cēsīs nav iespējams nopirkt drēbītes un pamperus priekšlaikus dzimušiem bērniem, tādēļ nācies braukt uz Valmieru, kas atkal ir lieki izdevumi. Kima uzsver, ka Cēsīs noteikti būtu nepieciešama plašāka izvēle precēm, kas vajadzīgas
jaundzimušajiem.
Ja atminas bērniņa gaidīšanas laiku un pirmos mēnešus pēc bērna nākšanas pasaulē, tad Kima atzīst, ka bijusi ļoti neapmierināta ar Latvijā nodrošināto bezmaksas veselības aprūpi, jo pietiekama uzmanība nav pievērsta ne jaunajai māmiņai, ne mazulim. Viņa atzīst, ka dakteri nav vairākas lietas pamanījuši, līdz ar to tagad, kad bērniņam jau ir trīs mēneši, Kimai nākas atvēlēt lielus līdzekļus, lai uzlabotu mazuļa veselību, jo bezmaksas aprūpei vairs uzticības nav. Šī iemesla dēļ arī jaunajām māmiņām un tām, kas vēl ir bērniņa gaidībās, Kima iesaka pievērst pastiprinātu uzmanību pašu veselībai, aiziet uz kādu papildu un maksas pārbaudi, nevis tikai paļauties, ka viss būs labi. “Attiecībā uz grūtnieču aprūpi pirmsdzemdību, kā arī dzemdību periodā noteikti ir nepieciešama lielāka uzmanība. Patlaban ir noteikts, cik daudz pārbaužu grūtniecēm ir bez maksas, ja kaut ko grib papildus, tad par to ir jāmaksā. Un dažreiz labāk ir piemaksāt,” stāsta divu bērnu māmiņa.
Kima arī bija viena no māmiņām, kura piedalījās ratiņu parādē Cēsīs. Viņa sava mazuļa ratiņus bija izveidojusi kā cāli, tērpu esot gatavojusi vairākas stundas, lai tas būtu piemērots ratiem. Kima uzsver, ka šādas aktivitātes ir jaukas, jo var kaut nedaudz izrauties no ikdienas un padarīt dzīvi krāsaināku. Tāpat prieks, ka var satikt draudzenes ar bērniem, parunāties par aktuālām tēmām un vienkārši būt kopā. Kima uzsver, ka šāda veida aktivitātēs labprāt piedalītos arī biežāk.
Zane Ieviņa
Komentāri