Šogad Vidzemē par valsts budžeta un Eiropas Savienības
fondu līdzekļiem
tiks veikta rekonstrukcija un segumu atjaunošana uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem 127 kilometros par 76 miljoniem eiro, kā arī virsmas apstrāde reģionālajos autoceļos 45 kilometru kopgarumā par 2,4 miljoniem eiro.
Daudzviet darbi jau sākušies, ceļu būvnieki izmanto labvēlīgos laika apstākļus. “Pavasaris sācies ļoti intensīvi. Ja salīdzina ar citiem gadiem, arī plānoto darbu ir gana daudz,” saka VAS “Latvijas Valsts ceļi” Cēsu nodaļas vadītājs Uldis Plendišķis.
Jau no maija vidus Vidzemes šosejas posmā no Bērzkroga līdz Raunas pagriezienam
notiek autoceļa rekonstrukcija. Daudziem autobraucējiem, kuri jau gadiem pieraduši pie vecā asfalta, brauciens šajā šosejas posmā tagad sniedz patiesu gandarījumu.
Šosejai no Bērzkroga līdz Rīdzenei ir gatavs skiču projekts. Tas ir pirmais solis, lai pārredzamā nākotnē arī te sāktos rekonstrukcija.
Darbi sākti autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža posmā no Stalbes līdz Valmierai. Rekonstrukcijas laikā izbūvēs jaunu asfaltbetona segumu, sakārtos nobrauktuves, sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvjus un caurtekas. Darbus plānots pabeigt šogad. Tie plānoti vairākos posmos vienlaikus. Satiksme notiek pa vienu joslu, to regulē luksofors.
“Bijušajā Cēsu rajonā ir vēl trīs ceļu posmi, kur darbi sāksies jau šomēnes,” bilst Uldis Plendišķis un uzsver, ka rekonstrukcija ir ļoti būtiska, lai uzlabotu asfalta segumu, kā arī samazinātu uzturēšanas izdevumus. “Uzturētājs
lāpa bedrītes, glābj, ko vēl var saglābt, bet tāpēc jau ceļa segums labāks nekļūst. Ja to pašu ceļu saremontē augstākā kvalitātē, tas ir ieguldījums ilgtermiņā,” atgādina Uldis Plendišķis.
Pērn uz Cēsu -Valmieras šosejas asfalts tika atjaunots līdz Priekuļu novada Jāņmuižai.
Iesāktie darbi tiks turpināti uz Cēsu pusi, šķērsojot Bušugravu, līdz pagriezienam uz lidlauku, tad līdz Cēsu robežai un Priekuļu aplim. Jau rudens pusē
no Valmieras
uz Cēsīm varēsim
braukt pa labu ceļu visā tā garumā.
Līgatniešiem jau gadiem satraukumu rada Vidzemes šoseja, kas ved cauri Līgatnes pagasta centram. Satiksme uz ceļa ir intensīva, bet pa šosejas malu skolēni dodas uz skolu. Projekts ir gatavs, un šogad
sāksies
gājēju un veloceliņa būvniecība
no krustojuma ar Nītaures ceļu līdz pamatskolai. Pavisam drīz vajadzēja sākties šosejas rekonstrukcijai un gājēju velobraucēju celiņa izbūvei Pārgaujas novadā no Straupes līdz Plācim. Notika iepirkums, kura rezultāts ir pārsūdzēts. Cik ātri viss virzīsies tālāk, neviens nevar pateikt.
“Patlaban notiek vairāku autobraucējiem un novadu iedzīvotājiem svarīgu ceļu posmu rekonstrukciju projektēšana,” saka Uldis Plendišķis.
Apstiprināšanas stadijā ir projekts Vecpiebalgas ceļam no Dzērbenes pienotavas līdz Brežģa kalnam. Ja iepirkums būs veiksmīgs, darbi sāksies vēl šogad. Ceļa posmam no Brežģa līdz Vecpiebalgai notiek projektēšana.
Vairākus gadus runāts un gaidīts, kad priekulieši pa normālu ceļu varēs atbraukt līdz Cēsīm un gājēji justies droši. Pašreiz ceļa, kas no Cēsīm ved uz Bērzkrogu, posmam no Priekuļu apļa līdz Ģūģeriem notiek
rekonstrukcijas darbu projektēšana. Paredzēts arī gājēju celiņš. Projektēta tiek arī ceļa no Priekuļu apļa
pie Cēsīm līdz Melturkrogam atjaunošana. Nepieciešams arī dzelzceļa tilta remonts.
“Ar katru gadu aizvien vairāk brūk ceļš no Cēsīm līdz Stalbei. Par ceļu Līgatne – Nītaure runāts daudz. Bedrīšu remontos ik pavasari tur tiek ieguldīta liela nauda. Šo ceļu posmu rekonstrukcija tiek projektēta. Nītaures ceļš ir svarīgs, jo tas kalpos kā
Vidzemes un Daugavpils šosejas savienojums,” pastāsta Uldis Plendišķis.
Ja gadiem veidoti plāni, programmas, izstrādāti projekti, bet ieguldītais darbs plauktos pārklājies ar putekļiem, tad tagad plānoto izdarīt ir reāli. Valstīs vara ir mainījusi
attieksmi pret ceļiem.
Šogad darbi notiks vairāk nekā 90 valsts autoceļu būvobjektos. Tiks atjaunoti un rekonstruēti vairāk nekā 1000 kilometri, tajā skaitā ap 300 kilometru galveno, 400 kilometru reģionālo un 300 kilometru vietējo ceļu. Par valsts budžeta līdzekļiem tiks veikti darbi 30 miljonu eiro apmērā, tos papildina iepriekšējā plānošanas perioda, 2007.-2013.gada, vēl nepabeigtie projekti 30 miljonu eiro apmērā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un 26 miljonu eiro apmērā ar Kohēzijas fonda līdzekļiem. Valsts autoceļiem paredzētais kopējais finansējums ir 250 miljoni eiro.
Sarmīte Feldmane
Komentāri