Piektdiena, 14. marts
Vārda dienas: Ernests, Balvis
weather-icon
+2° C, vējš 4.2 m/s, Z vēja virziens

Latvāņu tomēr paliek mazāk

Druva
09:26
10.06.2014
127
Img 2742

Vasaras sākums saistās ne tikai ar ziedu pilnām pļavām, bet arī ar nebeidzamajām latvāņu plantācijām. Šis invazīvais augs gadu no gada cenšas pierādīt savu dzīvotspēju, kam pretī cilvēks liek savu neatlaidību.

Priekuļu novada labiekārtošanas darbu vadītājs Jānis Sirlaks norāda, ka tikai ar neatlaidīgu darbu latvāni var ierobežot. Novadā pirmā pļaušanas tūre gandrīz pabeigta, atlikušas vien dažas nelielas platības, bet drīz jau sāksies otrais pļāvums. Lielākās latvāņiem apaugušās teritorijas ir Priekuļu un Veselavas pagastā, kur lielākā platība ir ap četriem hektāriem.

“Savas teritorijas regulāri izpļaujam, sekojam, lai arī privātie apkopj savas platības, kurā aug šie augi. Līdz šim viņi ir pļāvuši, jo neliekamies mierā, kamēr tas nav paveikts. Ja nedara, sūtām brīdinājumu, tad tūlīt darbs tiek padarīts. Sodīt nevienu pagaidām nav nācies. Ceru, ka šogad būs tāpat, jo cilvēki sapratuši, ka, tikai visiem kopā darbojoties, var panākt rezultātu. Un tas ir jūtams, vairāki īpašnieki atbrīvojuši no invazīvā auga itin lielas teritorijas. Cīnījušies dažādi – pļāvuši, indējuši, rakuši, aruši, un darbs nesis gaidīto rezultātu,” norāda J. Sirlaks un stāsta, ka, lai atbrīvotos no latvāņa, aizaugušās platības

jāpļauj vismaz trīs reizes sezonā, bet ir vietas, kur to nākas darīt vēl biežāk. Vietās, kur pļaušanu var veikt ar tehniku, izmanto šo iespēju, taču grūtāk pieejamos nostūrus pļauj ar izkapti. Arī vakar netālu no Priekuļiem vienu latvāņu platību centās pieveikt pašvaldības darbinieks Ivans Trēgers. Viņš ar pļaušanu nodarbojas jau vairākus gadus, kā pats stāsta, darbā ir uzmanīgs, apdegumus no latvāņu sulas nav guvis.

Cēsu pusē vislielākās kaujas ar latvāņiem nākas izcīnīt Vaives pagastā, kur tie izpletušies milzu platībās. Kā informē Vaives pagasta pārvaldes lauku attīstības speciāliste Dace Čerkesova, pēc Augu aizsardzības dienesta datiem pagastā latvāņi aug vairāk nekā 800 hektāru platībā, ieskaitot mežus, krūmus, izcirtumus. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizaugusi apmēram 70 hektāru platībā.

“Vairums šo teritoriju pieder privātīpašniekiem, bet ir arī pašvaldības zemes, ko katru gadu regulāri pļaujam. Aktīvi strādājam ar privātajiem. Kopā ar policiju apsekojam teritorijas, noformējam protokolus, saucam uz administratīvo komisiju. Tā lemj, izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu.

Bet tas nav vienīgais sods. Ja īpašnieks nav nopļāvis latvāņus, tātad nav nopļāvis zāli, un Lauku atbalsta dienests, septembrī apsekojot šīs teritorijas, piemēro paaugstinātu īpašuma nodokli. Rezultātā var gadīties, ka jāsamaksā sods, paaugstinātais nodoklis un beigās tāpat nāksies nopļaut,” saka D. Čerkesova.

Kopš talkā aicināta policija, situācija uzlabojusies, privātīpašnieki aktīvāk pļaujot latvāņu laukus. Speciāliste stāsta, ka līdz 2010.gadam, kad iesākusies sadarbība ar policiju, īpašniekiem sūtītas brīdinājuma vēstules, bet neviens tās neņēma vērā, jo nekādas soda sankcijas nesekoja.

“Kad sāka uzlikt administratīvos sodus, sākās liela rosīšanās,” stāsta D. Čerkesova. “Katram, kurš nāca interesēties, stāstījām iespējamos risinājumus – slēgt nomas līgumus, atrast, kas nopļauj, daudzi ieteikumus ņēma vērā. Šo gadu laikā situācija ir uzlabojusies. Ja sākumā sezonā bija vairāki desmiti protokolu par nenopļautām teritorijām, pērn – tikai deviņi. Lielākās problēmas ar tiem, kuri dzīvo ārzemēs, viņi internetā samaksā īpašuma nodokli, soda naudas, un ar to viss beidzas. Īpašumi paliek nenopļauti, bet līdz ar to arī apkārtējie dabū ciest, jo nenopļautajos īpašumos latvāņi izzied un sēklas nonāk kaimiņu īpašumos. Tās izkaisās plašā teritorijā ar vēju, putniem, transporta līdzekļiem, ūdens plūsmu.”

Jau daudzus gadus runā, ka cīņā ar latvāņiem nepieciešams valsts atbalsts, taču pagaidām vienotas politikas šajā jautājumā nav, katrs cīnās, kā māk. Lielākās problēmas rada neapsaimniekotās teritorijas, kuru īpašnieki tās nekopj.

“Var jau pašvaldība pļaut un attiesāt iztērēto naudu no īpašniekiem, bet pašvaldībai nav ne līdzekļu, ne tehnikas, lai to darītu. Ir jau cilvēki, kuri gribētu cīnīties, bet viņiem nav finanšu un tehnikas, jo latvāņu uzveikšana ir gadiem ilga. Lai gūtu rezultātu, ar pļaušanu vien nepietiek, jāņem talkā ķīmiski līdzekļi un jāveic mehāniska zemes apstrāde.”

Latvāņu netrūkst arī pilsētas teritorijā.

Cēsu novada pašvaldības ainavu arhitekte Dace Laiva stāsta, ka pirmo reizi latvāņu pļaušana jau paveikta: “Kopumā šajā vasarā esam plānojuši pļaušanu veikt trīs reizes. Vietas mums pārsvarā zināmas, taču katru gadu atklājas arī kaut kas jauns, tāpēc cilvēki var informēt, ja pamana latvāņu audzes. Pašreiz pilsētā latvāņi aizņēmuši 6,5 hektāru platību, lielākās teritorijas ir gar Siļķupīti, gar Krasta ielu, Pirtsupītes gravā un pie karjera.”

Taču visi speciālisti atzīst, ka situācija, lai arī ļoti lēnām, bet uzlabojas, tas dod to cerību, ka cīņa nav velta. Tikai jāstrādā visiem kopā, lai viena neapsaimniekota teritorija nesabojātu visu pārējo iesaistīto pušu paveikto.

Bet tikmēr Latvijā sevi arvien aktīvāk piesaka vēl kāds invazīvais augs – zeltslotiņa, un, kā norāda J. Sirlaks, tūlīt jāķeras arī to pļaušanai. Šis augs nav tik indīgs kā latvāņi, bet arī zeltslotiņai nedrīkst ļaut izziedēt, lai neveicinātu to tālāku izplatību.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
5

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
42

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
188

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
45

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Cēsu vecpilsēta būs dzīva, ja būs cilvēki

00:00
10.03.2025
97
3

Foruma “Kultūra un klimats: dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti” paneļdiskusijā “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana” izskanēja viedokļi    par Cēsu vecpilsētu. Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova ieskicēja problēmas un meklēja risinājumus. Diskusiju vadīja kultūras […]

Aizsardzības spēju stiprināšana efektīvākai atturēšanai

00:00
09.03.2025
37

Preses konference, kurā ar reģionu žurnālistiem tikās ārlietu ministre Baiba Braže un aizsardzības ministrs Andris Sprūds, sākās ar jautājumu, kas tagad daudziem uz mēlēs – vai Putins uzbruks Baltijas valstīm. Ārlietu ministre uz to atbildēja ar pārliecinošu nē, ko pamatoja ar efektīvu atturēšanas, aizsardzības un iepriekšējas brīdināšanas politiku, ko Latvija īsteno    kopā ar sabiedrotajiem […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
9
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
22
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
20
1
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
18
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi