Šodien Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiek atzīmēta 25.gadadiena kopš vēsturiskās akcijas “Baltijas ceļš”. To organizēja visu trīs Baltijas valstu nacionālās kustības: Igaunijas Tautas fronte “Rahvarinne”, Latvijas Tautas fronte (LTF) un Lietuvas Reformu kustība “Sajūdis”.
Akcijas laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, izveidojot apmēram 600 km garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā.
Ideju par šādu protesta akciju
esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgars Savisārs. Pirmo reizi tā apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē Pērnavā 1989. gada 15. jūlijā, bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā Cēsīs. Tolaik
Cēsu pusē vairākkārt notika slepena visu Baltijas valstu nacionālo kustību vadītāju tikšanās.
Kā atceras LTF Cēsu rajona nodaļas izpildgrupas priekšsēdētājs Ivars Prauliņš, kurš bija galvenais akcijas koordinētājs šajā pusē, Cēsīm bijusi liela nozīme “Baltijas ceļa” vēsturē. Minētā 12.augusta tikšanās notikusi Lenču pusē “Kalna Dzirnavās”, kur tolaik atradās Ceļu bufešu uzņēmuma atpūtas bāze. Pa dažādiem ceļiem tur tika nogādātas visu trīs valstu nacionālo kustību delegācijas.
Par šo tikšanos nesen raidījumā “Baltijas ceļam – 25” Latvijas radio 1.programmā stāstīja LTF toreizējais priekšsēdētājs Dainis Īvāns: “Pēdējā notikumu saskaņošana notika Cēsīs, vietā, ko es joprojām nevarētu atrast. Mēs bijām vienojušus ar LTF Cēsu nodaļu, lai nogādā lietuviešus, igauņus un latviešus atsevišķi, nevis pa vienu ceļu un nevis vienā laikā. Nogādāt tā, lai čekisti nezinātu, kurp mēs aizbraucam. Tad mūs pa visādiem meža ceļiem aizveda uz tādu kā pirtiņu, kur visas dienas garumā notika pēdējo tekstu apspriešana. Dīvainā kārtā pērn, gatavojoties LTF 25.gadadienai, atradu, ka visi šie protokolu oriģināli visās trijās valodās nezin kāpēc atrodas pie manis. Tie ir unikāli, jo vēlāk oficiālajos dokumentos neparādās visas tēmas, par ko tolaik it kā neformāli runājām.”
Tuvojieties akcijai, laikraksta “Padomju Druva” pirmajā lappusē 19.augustā bija publicēts uzsaukums “Jūs aicina protesta akcija “Baltijas ceļš”,
ko parakstīja LTF Cēsu nodaļas valde, LKP Cēsu rajona komitejas birojs un Cēsu rajona izpildu komiteja. Tajā teikts: “23.augustā aprit 50 gadu, kopš noslēgts viens no negodīgākajiem līgumiem cilvēces vēsturē – Molotova – Rībentropa pakts. Tas vistiešākā veidā iztirgoja Baltijas valstis – Lietuvu, Latviju, Igauniju-, arī Poliju un citas zemes. Šī pakta sekas ir visiem zināmas: Otrais pasaules karš, Baltijas valstu aneksija, nelikumīgās tautu deportācijas, dzīves līmeņa strauja pazemināšanās Baltijā, kas tagad novedusi līdz ekonomiskam kraham. (..)
Tādēļ Baltijas tautas pasludina 23.augustu par Visas Tautas Spītības dienu un organizē tajā protesta akciju “Baltijas ceļš”. (..) Pāri Igaunijai, Latvijai, Lietuvai pēc vienlaicīga radio signāla pulksten 19 visi sadosimies rokās, lai protestētu pret civilizētās pasaules starptautiskajām tiesībām neatbilstoša, tautu tiesības ignorējoša līguma starp staļinisko PSRS un fašistisko Vāciju parakstīšanas sekām un demonstrētu savu vienotību kategoriskai prasībai tās likvidēt: atjaunot neatkarīgās Baltijas valstis, kuru iedzīvotāji paši lems par to turpmākās demokrātiskās attīstības ceļiem. (..)
Man, tev, mums visiem jāpiedalās šajā vēsturiskajā un turpmākā ceļa izcīņai tik nozīmīgajā akcijā! (..)”
Laikraksta pirmajā lappusē publicēta arī informācija par protesta akcijas “Baltijas ceļš” norisi. Lasāms, kuru apdzīvoto vietu, iestāžu dalībniekiem kurā kilometrā jāstāv. LTF Cēsu nodaļā tika izgatavoti stabiņi ar kilometru atzīmēm, lai akcijas dalībnieki zinātu, kur jāstāv. Publicējam šo akcijas dalībnieku izvietojuma sarakstu, kas ļaus atcerēties, kur kurš pirms 25 gadiem atradies šajā Baltijai tik nozīmīgā brīdī. Maršruts no Rīgas rajona robežas līdz Valmieras rajona robežai.
Posmā rajona robeža – Līgatne, Ieriķi, Mūrnieki: 46.km – Nītaure, More un izglītības darbinieki 47.km – Zaube un 8.PMK 48.km – Līgatnes “Lauktehnika” 49.km – Fabriciusa saimniecība 50. – 51.km – Līgatnes pilsētciemats 52.km – padomju saimniecība “Līgatne” un 5.ATU 53.km – 59.km – no citiem rajoniem 60.km – Taurene un Gaujas MSP 61.km – Kaive un Ineši 62.km (Melturi) – Vecpiebalga un “Bille” 63.km – Jaunpiebalga.
Virzienā Mūrnieku viadukts – Cēsis: 9.km – Drusti, Gatarta, Zosēni 8.km – Drabeši un “Sarkanais karogs” 7.km – Skujene un Amata 6.km (“Betes”) – Vaive un Veselava 5.km – Baltijas MI; 4.km līdz centram pa Rīgas ielu – pilsētnieki.
Virzienā Cēsis – Lode: no centra līdz 4.km – pilsētnieki 4. – 5.km – Priekuļi 6.km (Līkā priede) – Jāņmuiža 7.km – Raiskums 8.km (Raunas upe) – Stalbe 9.km – Straupe un Celtniecības trests 10.km – Mārsnēni 11.km – medicīnas darbinieki un ARR 12.km – 3.CRBP.
Virzienā Lode – robeža ar Valmieras rajonu: 23. – 24.km – Liepa un Lode 25.km – Dzērbene un Cēsu “Lauktehnika” 26.km – Rauna 27.km – KUK, rajona patērētāju biedrība un sakarnieki 28.km – MRU un MES 29.km – CATA un SPK.
Jānis Gabrāns
Komentāri