Neraugoties uz kraso laikapstākļu maiņu, šajā sezonā kopējā graudaugu raža sasniegs 1,916 miljonus tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā vidējā graudu kopraža pēdējos piecos gados, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore un ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
Precizējot kultūraugu platības saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem par atbalstam deklarētajām platībām, šogad graudaugi ir iesēti 644 000 hektāru platībā, kas ir par 10% jeb 60 000 hektāru vairāk nekā 2013.gadā.
Platības nozīmīgais pieaugums ir viens no iemesliem, kālab graudu kopražas prognoze saglabājas iepriekšējā gada līmenī – apmēram 1 916 000 tonnas, kas, neskatoties uz ziemāju ražas samazināšanos, ir tikai par apmēram 2% mazāk nekā 2013.gadā.
Lai gan graudu ražību ietekmēja nepiemērotie ziemošanas apstākļi ziemājiem, kā arī spēcīgās lietavas un vējš vasarāju kulšanas periodā, tomēr šī gada kopražas prognoze ir par 11% lielāka nekā vidējā graudu kopraža pēdējos piecos gados.
Laukaugu ražas prognozēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un zinātnisko institūciju speciālisti, aplēsusi, ka vidējās graudaugu ražības ziemājiem būs zemākas nekā pērn, kas skaidrojams ar netipiskajiem laikapstākļiem ziemā, kad ziemāji izsala līdz pat 70% no apsētās platības.
Savukārt vasarājiem ražība prognozēta nedaudz augstāka nekā 2013.gadā.
Kopumā, vērtējot graudu ražību pēdējos piecos gados, tā raksturota kā laba – ziemas kviešiem 3,2 tonnas no hektāra (platības – 172 900 hektāru), rudziem 2,8 tonnas (31 300 hektāru), tritikālei 2,6 tonnas (9900 hektāru), ziemas miežiem 2,4 tonnas (900 hektāru) no viena hektāra.
Savukārt vasaras kviešu ražība tiek prognozēta 3,3 tonnas (226 100 hektāru), miežiem – 2,8 tonnas (112 500 hektāru), auzām 2,2 tonnas(65 500 hektāru) no viena hektāra.
Vasarāji joprojām tiek kulti, līdz ar to kopražas apjoms un graudu kvalitāte galvenokārt būs atkarīga no laikapstākļiem turpmāk.
Saistībā ar graudu cenām ZM darba grupa norāda, ka pasaules biržās vērojama cenu samazināšanās, kas skaidrojams ar plānoto ražas pieaugumu pasaulē.
Piemēram, kviešu cena Čikāgas biržā no 2014.gada janvāra līdz aprīlim strauji paaugstinājās par 26,55%, taču, sākot ar maiju, kviešu cenā vērojams samazinājums. 2014.gada jūnija beigās, noslēdzoties 2013.-2014. tirdzniecības gadam, kviešu cena Čikāgas biržā bija zemākā visā tirdzniecības gadā kopumā – 143,9 eiro par vienu tonnu.
Savukārt Latvijā kviešu iepirkuma cenas no 2013.gada augusta līdz 2014.gada aprīlim pieauga par 35%, taču pēc tam sekoja cenas samazinājums turpmākajos mēnešos, kā iznākumā cena šī gada jūnijā krita par 17,5%, salīdzinot ar aprīļa cenas līmeni, un par 10,7% salīdzinājumā ar 2013.gada jūniju, sasniedzot 192,11 eiro par vienu tonnu.
Tikmēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem graudu cenas Latvijā pārstrādes uzņēmumos 2014.gada jūnijā, salīdzinot ar 2013.gada jūniju, palielinājušās vidēji par 24,7%. Jau vēstīts, ka Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012.gadā. Vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra 2013.gadā.
Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāri, kas ir par 9300 hektāriem jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.
NOZARE.LV
Komentāri