Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Slēpojums, kurā vienkārši jābūt

Druva
13:59
10.02.2015
15
Img 9973

Slēpotāji no visiem Latvijas novadiem sestdien devās uz Vecpiebalgu, lai piedalītos tautas slēpojumā „Apkārt Alaukstam”, kas šogad notika jau 24. reizi. Lai arī diena bija apmākusies un vējaina, sniega sega Piebalgā bija pietiekami, lai slēpojums varētu notikt. Atgādinām, ka pērn tas izpalika.

Kārtējo reizi ikviens atbraukušais varēja pārliecināties, ka šis ir Latvijas populārākais slēpojums, jo neviens cits nespēj pulcēt tik lielu dalībnieku skaitu. Tas, iespējams, būtu vēl lielāks, bet šajās dienās Ērgļos notika Jaunatnes ziemas olimpiāde, un daudzi jaunie slēpošanas cienītāji startēja tur.

Taču dažādās vecuma grupās slēpojumā „Apkārt Alaukstam” startēja aptuveni tūkstotis dalībnieku. Jaunākajiem bija vien trīs četri gadi, bet vecākajam

– Antonam Zlaugotnim – 82. Viņš pastāstīja, ka „Apkārt Alaukstam” startējot jau 23. reizi, neesot piedalījies tikai pašā pirma-jā. Uz jautājumu, kas te vilina, viņš atzina, ka šis esot viens latvisks slēpojums, tāpēc vienmēr esot klāt: „Katru gadu esmu braucis, nu jau vairs nevar izlaist. Pirms tam nedaudz paslēpoju, lai sagatavotos. Man patīk kustēties, tas ir nepieciešams. Agrāk svarīgs bija rezultāts, tagad galvenais ir noslēpot.”

Viņš startēja 22 km distancē, jo tikai tā dod ieskaiti kopējam slēpojumu skaitam. Esot vēlme sakrāt 25. A. Zlaugotnis gandarīts arī uzsvēra, ka laikam jau viņam par godu šogad

esot izveidota vecuma grupa M80. Jāpiezīmē, ka tajā viņš bija vienīgais dalībnieks un 22 km distanci veica stundā un 48 minūtēs.

Slēpojuma rīkotāji, sporta kluba „Alauksts” ar diplomiem un piemiņas medaļām apbalvo tos, kuri slēpojumā startējuši 10, 15 un 20 reižu.

Sacensības atklāja visjaunākie slēpotāji, sacenšoties četrās vecuma grupās. Vecākajiem uz priekšu gāja ātri, bet visjaunākajiem šis bija pirmais sportiskais pārbaudījums. Taču, vecāku, brāļu, māsu un līdzjutēju atbalstīti, visi varonīgi tika līdz finišam. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka bija kāds īpaši jauns slēpotājs, kurš veica deviņu kilometru distanci. Tiesa, nevis saviem spēkiem, bet somā uz muguras tētim, kurš norādīja, ka šādi visi bērni esot pieradināti pie sportiskajām aktivitātēm.

Tie, kuri nevēlējās startēt 22 km distancē, varēja slēpot veselības distancē, kur bija jāveic deviņi kilometri. Šajā distancē vīriešu konkurencē ātrākais bija Renārs Birkentāls, otrajā vietā Sandijs Kļaviņš, trešajā – Arvis Jekimovs. Dāmām šajā distancē trīs ātrākās: Ieva Vaļska, Sanija Gobiņa un Tatjana Vovere.

Taču galvenā intriga – kurš būs ātrākais 22 km distancē. Finiša līniju pirmais šķērsoja Oskars Muižnieks, par divām sekundēm apsteidzot Raivi Zīmeli. Trešajā vieta Juris Damškalns. Sievietēm absolūtajā vērtējumā uzvarēja Anda Muižniece, otrajā vietā Inga Paškovska, trešajā – Inese Zvirgzdiņa.

Uzvarētājs O. Muižnieks, kuram šī bija pirmā uzvara slēpojumā „Apkārt Alaukstam”,

pēc finiša atzina, ka trase bijusi ļoti laba: „Distance kopumā viegla, jo reljefs vienmērīgs, kāpumu maz. Turpceļā gan liels pretvējš, kas apgrūtināja slēpošanu, bet otrā distances puse pa vējam bija vieglāka. Pāris pēdējos kalnos centos atrauties no sekotājiem. Raivis Zīmelis gan turpat visu laiku bija, bet zināju, ka finišā esmu ātrāks, tāpēc biju drošs par uzvaru.”

Vismaz 20 slēpojumos startējis Mareks Birkentāls no Talsu puses. Viņš atcerējās, ka piedaloties kopš tā laika, kad sākās slēpošana slidsolī. Absolūtajā vērtējumā bijis otrais, trešais, savā vecuma grupā bieži uzvarējis.

Jautāts, vai aug stipra jaunā maiņa, viņš norādīja, ka jaunajiem vēl daudz jāstrādā: „Ja es kā nosacīts vecais varu būt sestais absolūtajā vērtējumā, jāatzīst, ka jaunie ir pašvaki.”

Distancē bija arī vecpiebaldzēns, motobraucējs Kaspars Stupelis, kurš šoreiz absolūtajā vērtējumā finišēja 21. vietā, lai gan agrāk izcīnītas arī godalgotas vietas. Pēc finiša viņš atzina, ka nav bijis mērķis uzvarēt: „Mēģināju izbaudīt slēpojumu. Sākumā pabraucu kopā ar ātrajiem, bet jutu, ka kustības nav tik labas, kā vajag. Fiziski jau var justies labi, bet, ja nav precīzas kustības, uz augstu vietu nav, ko cerēt. Ziemas sākumā Skandināvijā ti-ka noslēpots daudz, bet tagad mēnesi esmu prom no sniega, tas atstājis sekas.”

Šis ir slēpojums, kur valda pozitīvs noskaņojums. Daudzi no slēpotājiem atzina, ka šogad pirmo reizi kāpjot uz slēpēm, bet apkārt Alaukstam esot jāapbrauc. Kā atzina Uldis, to nevarot pat izskaidrot, bet šajā slēpojumā esot vienkārši jābūt.

Deviņu kilometru veselības slēpojums bija ar karnevālisku ievirzi, un trasē devās gan Ēzelītis no Vinnija Pūka, gan Pikačū, gan citi tēli. Rīdziniece Luīze Mantiņa distanci veica kopā ar savu bīglu vārdā Ūsiņš. Uz jautājumu, kurš kuram palīdzēja, viņa atbildēja: „Kalnā augšā viņš man, no kalna lejā – tur gāja grūtāk, jo Ūsiņš pēkšņi izdomāja skriet kaut kur sāņus, nācās pat piedzīvot kritienu.”

Ūsiņam šī esot pirmā ziema, tātad arī pirmais slēpojums, taču viņš esot aktīvs suns un problēmas ar fizisko sagatavotību neesot.

Var teikt, ka šis bija starptautisks slēpojums, tajā startēja pārstāvji no Lietuvas, kuplā pulkā bija Polijas slēpotāji. Tie bija studenti, kuri kādā fiziskās kultūras institūtā apgūst fiziski – militārās iemaņas, lai pēc tam kļūtu par policistiem, robežsargiem, glābējiem, karavīriem. Augstskolas doktors Pāvels Rozanskis pastāstīja, ka viņi esot nometnē Ērgļos, kur sadarbībā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pasniedzējiem apgūst kalnu un distanču slēpošanas pamatus: „Sporta akadēmijas profesors mums ieteica piedalīties šajā slēpojumā. Šīs esot Latvijas labākās sacensības, mums esot noteikti jāstartē. Arī studenti labprāt to gribēja, jo jau nākamajā dienā dodamies atpakaļ uz Poliju. Šis slēpojums maniem studentiem bija eksāmens, lai parādītu, kā apguvuši distanču slēpošanu. Visi tika galā sekmīgi.”

Pats profesors finiša līniju šķērsoja pirmais. Viņš pastāstīja, ka uz Latviju braucot jau sešus gadus, piedaloties „ERASMUS” programmā, darbojies arī Cēsu pusē: „Pirms dažiem gadiem pirmo reizi piedalījos tautas slēpojumā Madonā, pēc tā sapratu, ka gribu arī studentiem parādīt šādu tautas slēpojumu burvību.”

Slēpojuma rīkotāji atzīst, ka pasākums izdevies godam un šogad laika apstākļi nav pievīluši. Atliek cerēt, ka arī nākamā ziema būs sniegota, lai varētu sarīkot jubilejas – 25. – slēpojumu „Apkārt Alaukstam”.

Veselības distancē apbalvoja tikai ātrākos absolūtajā vērtējumā, bet 22 km distancē tika sveikti arī godalgoto vietu ieguvēji savās vecuma grupās: S17 – Linda Ceplīte, Kitija Rozenova, Laura Nelsone. S20 – Kitija Auziņa, Kate Kļaviņa, Agnese Rudzīte. S21 – Anda Muižniece, Inga Paškovska, Kristina Masevičiūte. S35 – Maija Platace, Liene Lubūze, Santa Ābelīte. S40 – Raivita Birkentāla, Guna Sarksņa, Aiva Jakubovska. S45 – Inese Zvirgzdiņa, Laima Klauža, Žanete Leimane. S50 – Guna Dudele, Anna Glāzere, Baiba Ozola. S55 – Malda Vītola, Sarmīte Vlodare, Tamāra Kosmačeva.

M17 – Rūdis Balodis, Dzintars Daļeckis, Kristers Slavēns. M20 – Mārtiņš Petrovskis, Toms Budrēvics, Reinis Miķelsons. M21 – Oskars Muižnieks, Juris Damškalns, Kārlis Vanags. M35 – Raivis Zīmelis, Zigmārs Zučiks, Artis Dāvidnieks. M40 – Mareks Birkentāls, Valdis Ukins, Mārtiņš Lukstiņš. M45 – Daumants Putnis, Guntars Ceplītis, Jānis Vimba. M50 – Antis Zunda, Vladimirs Zaspenko, Gints Ezeriņš. M55 – Ivars Sedlenieks, Arnis Ābelītis, Ilmārs Glāzers. M60 – Pēteris Serovs, Aivars Gabliks, Mihails Sinicins. M65 – Andris Dainis, Jānis Koks, Māris Kalve. M70 – Māris Radziņš, Andris Blanks, Andris Vītols. M80 – Antons Zlaugotnis.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pozitīvas emocijas un vērtīga pieredze

07:22
23.12.2024
20

Kā rakstīts, Latvijas florbola izlase aizvadīja savu veiksmīgāko pasaules čempionātu, pirmo reizi iekļūstot pusfinālā un turnīru noslēdzot augstajā 4.vietā. “Druva” sazinājās ar cēsnieku Pēteri Trekši, kuram šis bija ceturtais pasaules čempionāts, viņš jau vairākas sezonas spēlē Somijā, tagad klubā “Classic”. Jautāts, vai viegli pēc tik intensīva turnīra atgriezties ikdienā, Pēteris citē kādu izlases spēlētāju, kurš […]

“Apse” revanšējas un izcīna “Cēsu kausu”

07:20
22.12.2024
24

Ar komandas “Apse” uzvaru noslēdzās cīņa par Cēsu ceļojošu kausu basketbolā. Finālā viņi ar 84:62 pārspēja komandu “Metālu pasaule”. Šogad turnīram pieteicās četras komandas, kas vispirms izspēlēja apļa turnīru, lai noskaidrotu pusfināla pārus. Jau rakstījām, ka pirmo vietu ieņēma “Metālu pasaule”, uzvarot visās trijās spēlēs, otrajā vietā – “Apse”, trešajā “Skārdnieks M”, ceturtajā – CPSS […]

Esterei Volfai bronza

06:47
20.12.2024
43

Veiksmīgi pirmo IBU Junioru kausa posmu aizvadījušas Cēsu pilsētas Sporta skolas biatlonistes Estere Volfa un Elza Bleidele. Īpaši labi veicās Esterei, kura sprinta distancē kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Šobrīd Estere junioru kausa kopvērtējumā ir otrajā vietā, Elza – 32.vietā. Sacensības notika Itālijā, biatlonistes startēja individuālajā distancē un divās sprinta distancēs. Jau pirmajā sacensību […]

Latvijas florbolisti – ceturtie pasaulē!

06:46
19.12.2024
32

Lai arī Latvijas florbola vīriešu izlasei neizdevās aizsniegties līdz medaļām, izcīnītā ceturtā vieta ir līdz šim augstākais sasniegums. Šoreiz ceļā uz pusfinālu nācās pārvarēt Šveices komandu. Pasaules čempionātos abas izlases bija tikušās septiņas reizes, un visas septiņas pārāki bija Šveices florbolisti. Šogad florbola eksperti jau turnīra laikā norādīja, ka šveicieši nav tik stipri kā iepriekš, […]

Notikumi jaunatnes florbola čempionātā

06:19
18.12.2024
55

Kā veicās jaunajām Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) komandām Latvijas jaunatnes florbola čempionātā? Puišu konkurencē U18 grupā tabulas otrajā pozīcijā ir CPSS komanda, kas pēdējā spēlē izbraukumā ar 5:2 pārspēja komandu “Ogre/ Lielvārde”. Lai arī pirmajā trešdaļā mājinieki panāca 2:0, spēles turpinājumā vārtus guva tikai cēsnieki, izcīnot piekto uzvaru septiņās čempionāta spēlēs. Ar vārtu guvumiem […]

Vieglatlēti sāk ziemas sezonu

06:42
13.12.2024
55

Starpsezonas laiks paskrējis, vieglatlētiem sākusies ziemas sezona ar sacensībām sporta manēžās. “Druva” jautāja trenerim Mārim Urtānam, kā ziemas sezonai gatavojas Cēsu Vieglatlētikas kluba atlēti, no kuriem gandrīz visi pārstāv arī Cēsu pilsētas Sporta skolu (CPSS). Viņš neslēpj, ka treniņu apstākļi nav mainījušies un maz ticams, ka tuvākajā laikā mainīsies. Var atgādināt, ka ziemas sezonā viegl­atlētiem […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi