Pirms kāda laika, rakstot par Cēsu Sporta skolas jauno vieglatlētu panākumiem, bieži tika minēts Riharda Parandjuka vārds. Tad šis uzvārds no rezultātu ailītēm pazuda, taču tagad Rihards ir atpakaļ ierindā un gatavs augstiem mērķiem. No Sporta skolas audzēkņa kļuvis par treneri, mācās Latvijas Universitātē, daudz laika atvēl saviem treniņiem, jo uzstādījis sev augstus mērķus.
Laimes formula
Pats sportists stāsta, ka no sporta neesot bijis prom, vienu sezonu likušas izlaist traumas. Tagad nopietni nolēmis pievērsties treniņiem un sacensībām.
Pirmie rezultāti stāsta paši par sevi. Latvijas ziemas čempionātā Kuldīgā 60m
skrējienā Rihards izcīnīja 2. vietu, uzvarētājam zaudējot trīs sekundes simtdaļas. Neilgi pirms tam starptautiskajās sacensībās “Katrīnas kauss” 60 metru skrējienā viņam ceturtā vieta, kas bija labākais rezultāts starp Latvijas vieglatlētiem. Priekšā tikai Lielbritānijas un Lietuvas sprinteri. Trešajai vietai zaudēta tikai viena sekundes simtdaļa.
“Šīs bija atgriešanās sacensības, un priekšskrējienā sasniedzu personīgo rekordu. Līdz finālam bija jāgaida trīs stundas, un laikam par daudz domāju par finālu, lai tik paņemtu startu. Taču nedaudz nogulēju, beigās gandrīz noķēru trešās vietas ieguvēju, bet vienas simtdaļas pietrūka. Ar labu startu varēju sasniegt labu rezultātu. Iespaidu atstāja izlaistā sezona, jo nebiju startējis, tagad jāieiet sacensību ritmā,” stāsta Rihards, kuram šīs bija pirmās sacensības, pārstāvot sporta klubu “Ašais”.
Uz jautājumu, kas pēc izlaistās sezonas tomēr lika turpināt, sportists vaļsirdīgi atzīst, ka viņam svarīgi gūt panākumus: “Esmu sapratis, ka bez sasniegumiem īsti laimīgs laikam nebūšu. Tas man ļoti svarīgi, tāpēc ir lielais mērķis – tikt uz Olimpiskajām spēlēm. Esmu šo ceļu uzsācis, un man tas jāpabeidz. Vienalga, ko tas prasīs.”
Startējot jaunatnes līmenī, Rihards sevi labi apliecināja gan gludajā distancē, gan barjerskrējienā. Savulaik viņš četrreiz labojis Latvijas jaunatnes rekordu
110m barjerskrējienā, uzvarējis Latvijas Jaunatnes olimpiādē 100m gludajā un 110m barjerskrējienā, bet Eiropas Jaunatnes olimpiādē 110 m barjerskrējienā ierindojās 7.vietā. Mācoties 12. klasē, viņam izdevās izpildīt normatīvu Eiropas U-20 čempionātam, taču startu nebija.
“Guvu smagu traumu, centos iespējami ātri tikt uz strīpas, pat aizbraucu uz čempionātu cerībā, ka varēšu startēt. Taču sāpes bija pārāk lielas, nedēļu pavadīju tribīnēs, skatoties, kā startē un uzvar citi. Atbraucot mājās, tiešām gribējās mest visu pie malas. Taču laiks, kā zināms, dziedē visas rētas, un šobrīd sevi atkal saredzu skrejceļā,” saka R. Parandjuks, norādot, ka turpinās arī sadarbība ar treneri Edvīnu Krūmu.
Sprints vai barjeras
Šajā un nākamajā gadā viņš plāno startēt abās distancēs – 100 un 110 metros, bet tad nākšoties izdarīt izvēli, kurai disciplīnai koncentrēties. Abas disciplīnas varbūt var apvienot Latvijas līmenī, bet starptautiski tas nav apvienojams, tāpēc jāizvēlas viena.
“Barjerām sprints netraucē, bet otrādi – gan, jo barjerās solīši mazāki. Ja ziemas sacensībās abas disciplīnas notiek vienā dienā, tas ir par daudz. Veikt četrus skrējienus ar maksimālo atdevi grūti. Izmēģināju to vienās sacensībās Lietuvā un sapratu, ka esmu paķēris pārāk daudz,” stāsta sportists.
Viņš atzīst, ka pašam psiholoģiski vieglāks sprints. Paņem startiņu un tad uz finišu, kas būs – būs. Barjeras ir ļoti tehniska disciplīna, grūtāka. Arī treniņi smagāki, sarežģītāki. Rihards arī neizslēdz iespēju kādreiz izmēģināt spēkus 200 m sprintā: “Ātruma izturība man nav slikta, ja piestrādātu, varētu mēģināt. Sprints padodas arī tāpēc, ka man no dabas ir labs starts, laba reakcijas kontrole. Vienmēr man ir labākā vai viena no labākajām reakcijām. Man psiholoģiski svarīgi, ka zinu – varu no starta izskriet ātrāk. Kaut esmu divus centimetrus visiem priekšā, tas dod papildu motivāciju. Ja iepalieku, saspringstu, solis vairs nav tāds, kā gribētos. Starts svarīgs, kā paņemu, tāds būs skrējiens.”
Viņš stāsta, ka ir divu veidu sprinteri. Vieni – gara auguma kā Useins Bolts, kuri ar garo soli sasniedz rezultātu, otri – nelielāka auguma, kuri rezultātu sasniedz ar spēku. Viņiem distancē jāieliek vairāk soļu, arī treniņi smagāki, dažbrīd vienmuļāki, kas prasa laiku un gribasspēku.
“To labi apzinos, bet pats sev esmu uzlicis augstu latiņa. Neviens mani nespiež trenēties, to daru sev, tāpēc nekādas atlaides nav,” saka Rihards.
Ielikt pamatu panākumiem
Stāstot par tālajiem nākotnes mērķiem, vieglatlēts norāda, ka tie nesaistās ar Olimpiskajām spēlēm Rio nākamgad, jo šis tikai pirmais gads pēc atgriešanās: “Par savām spēlēm varētu saukt nākamās Tokijā, tad man būs 26 gadi, īstais kaujas vecums. Protams, vēl daudz jautājumu, kā to sasniegt, bet mērķis paliek.”
Viņš norāda uz kādu plusu, pārstāvot Latviju. Proti, izpildot vismaz Olimpisko spēļu B normatīvu, ir gandrīz skaidrs, ka varēs tikt uz Olimpiskajām spēlēm, jo iekšējā konkurence samērā neliela. Valstīs, kur sprinteru daudz, ar B normatīvu nāksies palikt mājās, jo kāds noteikti izkonkurēs. Ar B normatīvu no valsts var braukt tikai viens, ja izpilda divi – brauc labākā rezultāta īpašnieks.
“Pagaidām gan līdz tam B normatīvam man vēl jāizaug, bet esmu apņēmības pilns to sasniegt,” pārliecinoši saka sportists.
Šobrīd viņa dienas rit ļoti piepildīti. Rihards studē pilna laika studijās, ir budžeta grupā, kurā centīsies noturēties. Piedevām vēl strādā Cēsu Sporta skolā par treneri, kur lielu atbalstu saņemot no direktores Rudītes Vanadziņas. Turklāt iespējami daudz laika cenšas veltīt treniņiem.
“Dažbrīd šķiet traki, bet tāda šobrīd situācija. Esmu sapratis, ka nav ko sevi žēlot, ir jādara maksimālais,” saka Rihards.
Viņš saka lielu paldies vecākiem, kuri joprojām atbalsta, ne tikai morāli, bet arī finansiāli: “Viņi saprot, ko tas man nozīmē, tāpēc arī turpina
sniegt atbalstu. Bez tā nespētu to paveikt.”
Sportistu vienmēr atbalstījusi Raunas pašvaldība, šobrīd viņš sācis sadarbību ar sporta klubu “Ašais”, kur saredz lielas sadarbības iespējas.
Ziemas sezona tuvojas noslēgumam, tāpēc sportists jau dzīvo domās par vasaras sezonu, kas solās būt gara – no maija sākuma līdz augusta beigām – un sacensībām piesātināta. Vasaras rezultāti būs atkarīgi no martā un aprīlī ieguldītā darba treniņos. Veicamais treniņu apjoms jau skaidrs, martā galvenais uzsvars uz nodarbībām trenažieru zālē, bet aprīlī ieplānota treniņu nometne Barselonā. Tai gan vēl tiek meklēts finansējums, bet sportists cer uz veiksmīgu iznākumu, jo nometne ļoti svarīga: “Šie divi sagatavošanās mēneši būs ļoti svarīgi veiksmīgiem startiem vasarā. Ceru, ka atbalstītāji atradīsies, jo summa nav pārāk liela, bet ieguvums no tās man ir nenovērtējams. Tur malā nolikšu visu citu, būs tikai treniņi, skrejceļš, tieši tur tiks ielikts pamats vasaras panākumiem!”
Jānis Gabrāns
Komentāri