Lieldienu brīvdienās Amatas upē pie Zvārtes ieža risinājās Latvijas čempionāta ūdenstūrismā 2.posma sacensības “Amata 51”.
Lai arī sacensību rīkotājiem – “Tūrisma klubs “Bebri”” – pirms Lieldienām bija bažas par ūdens līmeni, daba šoreiz bija laivotāju sabiedrotā. Tieši sacensību dienās Amata sasniedza augstāko ūdenslīmeni pēdējo mēnešu laikā – 136 cm, lai tūlīt pēc tam sāktu kristies. Šobrīd tas jau atkal ir zem nosacītā laivošanas līmeņa – 105 cm.
“Ūdens līmenis organizatoriem liek satraukties,” atzīst kluba “Bebri” priekšsēdētāja Guna Daugule. “Jāparedz arī iespēja, ko darīt, ja līmenis zems. Tad jādomā, kā izmantot to līmeni, kāds ir, piemēram, mainot nobraucienu pret sprintu. Šoreiz sakrita, ka bija īstais ūdens īstajā laikā. Bija pietiekami augsts, lai varētu veikt gan nobraucienu, gan slalomu. Arī straume itin ātra, un dalībniekiem nācās pastrādāt, lai varētu izbraukt visus vārtus. Ūdens nebija bīstams, bet pietiekami tehnisks, lai dalībnieki varētu parādīt savas prasmes.”
Latvijas čempionāts ūdenstūrismā ir daudzdisciplīnu sacensības, kas orientētas uz airēšanas, orientēšanās, izdzīvošanas, tūrisma un glābšanas uz ūdens prasmju apgūšanu un pilnveidošanu.
Sacensības Amatā risinājās divas dienas. Pirmajā notika nobrauciens un slaloms, otrajā – slaloms un komandu sacensības. Tajās komandām, kurās bija trīs dažādas laivas, nācās demonstrēt ne tikai savu prasmi izbraukt vārtus, bet arī tūrisma tehniku, proti, ugunskura iekuršanu. Laivā līdzi jāved iekuri un jācenšas iespējami ātrāk iekurināt ugunskuru, lai pārdegtu noteiktā augstumā novilkta aukliņa. Kad tā pārdeg, tiek fiksēts komandas uzrādītais laiks.
Dalībnieku vidū bija dažādu vecumu un pieredzes laivotāji: gan iesācēji, gan tie, kuri Amatā braukuši jau gadu desmitus. Atgādināsim, ka šogad sacensības šajā upē notika jau 51. reizi, sacensību vietā varēja aplūkot arī nelielu atskatu vēsturē. Turpat blakus arī plakāts, uz kura minētas “Klīniska laivotāja pazīmes”. Lūk, vien dažas: “Tev ir tikai dažas drēbes iešanai uz darbu, toties skapis ir pilns ar hidrotērpiem un speciāliem apģērbiem ekstrēmiem laika apstākļiem. Lietus tevi neuztrauc, bet izraisa prieku par iespējamo ūdens līmeņa celšanos. Kad nepieciešams koncentrēties, tu uzvelc glābšanas vesti, lai gūtu drošības sajūtu un morālo atbalstu. Tavus bērnus sauc Ogre, Amata, Raunis, Ventis.”
Laika apstākļi sacensību dienās bija kā jau pavasarī – lietus, sniegs mijās ar dažiem gaišākiem brīžiem, kad starp mākoņiem varēja pamanīt sauli. Īstie laivotāji nakti pārlaida upes krastā teltīs. Kā atzina daži aptaujātie, tas viss pieder pie laivotāja pavasara ikdienas. Pavasarī jau esot tā, vai nu ir augsts ūdens līmenis un
slikts laiks, vai labs laiks, bet nav vajadzīgā ūdens. Tieši Amatai tas esot ļoti raksturīgi.
Arī G. Daugule norāda, ka šis nebija sliktākais laiks, jo temperatūra visu laiku bija plusos: “Bijuši gadi, kad vakarā, gulēt ejot, vēl ir pavasaris, bet pamostoties no rīta zeme klāta ar sniegu. Laika apstākļi netraucē izbaudīt laivu braukšanas burvību, visi zinām, ko var sagaidīt, un tam esam gatavi. Paldies Egonam Garklāvam, kurš sagādāja malku, lai varētu kurināt ugunskurus.”
Iespējams, kādu potenciālo dalībnieku laika apstākļi nobiedēja, bet kopumā Amatas posmā dažādās laivu klasēs startēja gandrīz simts laivotāji. G. Daugule atzīst, ka Amatas posma rīkošana viņiem uzliek zināmu atbildību, jo tieši Amatā pirms 51 gada viss sācies. Šis ir zīmols, ko zina visi laivošanas entuziasti, tāpēc nobraukt pa Amatu ir goda lieta un katra pavasara neatņemama sastāvdaļa.
“Tagad var teikt, ka bažas bija veltas, jo viss izdevās, kā plānots. Patiesība jau vienkārša, ja ir vajadzīgais ūdens līmenis, cilvēkiem ir prieks darboties un mums prieks rīkot. Paldies par atbalstu Amatas novada pašvaldībai, kas ar pretimnākšanu un informatīvo darbu palīdzēja, lai viss izdotos,” saka G. Daugule.
Rīkotājiem divkāršs prieks ne tikai par veiksmīgi aizvadītajām sacensībām, bet arī par to, ka “Bebri” atkal ieguva uzvarētāju kausu klubu ieskaitē.
Augsto ūdens līmeni steidza izmantot ne tikai Latvijas čempionāta dalībnieki, bet arī ierindas laivotāji, kuriem upes vilinājums pavasarī neļauj mierīgi gulēt. Pie Zvārtes ieža piestāja arī Andris Denisovs no Rīgas, kurš laivoja kopā ar deviņgadīgo dēlu. Viņš atzina, ka pamanījis informāciju par sacensībām un nolēmis atbraukt: “Protams, paņēmām visu ekipējumu, ja izdodas nobraukt, un izdevās. Dēls jau trešo gadu brauc kopā ar mani, viņam ļoti patīk. Šoreiz ūdens līmenis ļoti labs, var nobraukt arī iesācēji, gūstot īsto ūdens baudu!”
Amatas novada pašvaldības tūrisma un sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Eglīte norāda, ka sacensības viņiem dod vairākus plusus: “Pirmkārt, tiek reklamēta upe, kas ir mūsu novada dominante, otrkārt, aiz laivotājiem paliek vislielākā kārtība atšķirībā no dažiem ierindas atpūtniekiem. Treškārt, viņi sakopj upes posmu, kurā notiek sacensības. Kritušie koki tiek izvākti no upes, tas noderīgi visiem. Sacensības ir svētki ne tikai dalībniekiem, bet arī līdzjutējiem un mums, pašvaldībai, jo šajās dienās Amatas vārds izskan plaši!”
Jānis Gabrāns
Komentāri