Sporta ziņas jūlijā pārskrēja vēsts, ka Cēsu Sporta skolā basketbola gaitas uzsākušais Rodions Kurucs parakstījis līgumu uz četriem gadiem ar Spānijas basketbola superklubu “FC Barcelona”. Viņš būs pirmais Latvijas basketbolists, kurš spēlējis šajā klubā. Šīs nedēļas nogalē jaunais basketbolists dosies uz savu jauno klubu, lai divu nedēļu treniņnometnē pierādītu savu varējumu. Pirms došanās prom no dzimtenes jaunais basketbolists atrada laiku arī sarunai ar “Druvu”.
Vectēva faktors
Rodions neslēpj, ka sākumā bijušas bailes no nezināmā, bet savējie iedrošinājuši, ka viss būs kārtībā. Tagad viss atkarīgs tikai no paša, jo konkurence uz vietu komandā liela. Jautāts, kādi viņa plusi, salīdzinot ar citiem, spēlētājs saka – darbs: “Man ļoti patīk strādāt treniņos, bez tā nevaru. Laukumā mani plusi varētu būt atlētisms, esmu piestrādājis pie metiena precizitātes. Varu izdarīt visu – uzmest, labi nospēlēt aizsardzībā, iedot piespēli. Eiropā svarīgi, lai būtu universāls spēlētājs.”
Viņa gaitas basketbolā sakās Cēsīs, pateicoties vectēvam –sporta skolas basketbola trenerim Vladimiram Kiseļovam, kurš piecgadīgo Rodionu paņēma līdzi uz treniņu. Mazdēlam iepatikās, turpmāk viņš gāja uz katru treniņu, darbojoties kopā ar divus gadus vecākiem puišiem.
“Sākumā, protams, nekas nesanāca, jo biju jaunāks, nebiju trenējies, bet ar laiku gāja arvien labāk. Arī vectēvs pamanīja progresu, un pēc pāris gadiem sāku pie viņa trenēties individuāli,” atceras basketbolists, nenoliedzot, ka vectēvam dažkārt nācies piespiest viņu iet uz treniņiem: “Abi daudz strīdējāmies, bet es tomēr klausīju, jo sapratu, ka viņš saprot vairāk nekā es.”
Spēlējot Cēsu Sporta skolas komandā, domājis, ka basketbols paliks hobija līmenī, taču viss mainījies pēc uzaicinājuma trenēties Rīgā. Nākusi apjausma, ka varētu spēlēt arī augstākā līmenī, un šo pārliecību vēl vairāk nostiprināja līguma piedāvājums no “VEF Rīga”.
“Tas bija izšķirošais solis pretī profesionālajai karjerai. “VEF Rīga” bija jātrenējas kopā ar pieaugušajiem džekiem, tas nebija viegli. Pirmajā treniņā sapratu, ka man pietrūkst fiziskās sagatavotības. Visi mani apspēlēja, treneris uz mani sabļāva, ka neko nevaru. Nedaudz traucēja bailes, jo biju jaunais, bet pretī – pieredzējuši spēlētāji. Tiku tam pāri, katrs nākamais treniņš bija arvien labāks. Svarīgi sevi noskaņot, ka padoties nedrīkst, ka nav svarīgi, kas nāk pretī, jo viņš tāds pat spēlētājs kā es,” saka R. Kurucs.
No izlases līdz Barselonai
Skatītāji Rodiona vārdu plašāk iepazina pērn Latvijā notikušajā Eiropas čempionātā U-16 grupā, kur mūsu izlase izcīnīja sudraba medaļas. R. Kurucs tika iekļauts simboliskajā turnīra izlasē. Viņš neslēpj, ka gribējis augstākā kaluma godalgas, tomēr šis notikums bijis ļoti spilgts brīdis sportiskajā karjerā: “Kad sākām trenēties, zināju, ka varam būt pirmie. Redzēju, ka komanda ļoti laba, lielisks treneru korpuss. Gājām uz to, bet finālā pret frančiem spēka pietrūka. Viņiem bija garāks rezervistu soliņš, mums – nogurums, un rezultātā tikai sudraba medaļas.”
Jautāts, vai spēlēšana savā laukumā neuzlika papildu atbildību, kas traucēja uzvarai, Rodions norāda, ka tieši otrādi, tas palīdzējis. Zāles atbalsts bijis lielisks, saucieni “Latvija! Latvija!” devuši motivāciju spēlēt vēl labāk. Atmiņā palikusi spēle pret Spāniju, kas bija viņa labākā spēle turnīrā. “Atceros arī spēli pret Lietuvu, lai gan jāteic, prātā palikušas visas spēles pret Lietuvu, šī izlase latviešiem īpaša. Ar viņiem visas spēles svarīgas, jebkurā līmenī, jebkurā vecuma grupā. U14 grupā viņiem finālā Baltijas kausā zaudējām pamatīgi, U-16 līmenī zaudējām divas reizes, bet esam apņēmības pilni šo izlasi uzvarēt U-18 čempionātā nākamgad!” stāsta basketbolists.
Tieši Eiropas čempionātā Rodionu pamanīja Barselonas komandas izlūki. Sākumā tas bijis tikai runu līmenī, kurām pats spēlētājs nav īsti ticējis, taču viss mainījās šovasar. “Biju Madridē, kad piezvanīja mans aģents, aicinot satikties, jo esot ļoti labas ziņas. Tiekoties viņš pateica, ka mani gribot “FC Barcelona”. Gribēju spēlēt ārzemēs, tā ir vienīgā iespēja celt savu profesionālo līmeni, bet nedomāju, ka uzreiz nonākšu Spānijas līgā, kas ir katra basketbolista sapnis, jo ir pasaulē otra spēcīgākā līga aiz NBA. Un nevis vienkārši Spānijas līgā, bet Barselonas klubā, kas ir mans iecienītākais klubs. No tāda piedāvājuma nedrīkstēju atteikties. Izrunājos ar savējiem, un braucām noslēgt līgumu. Emocijas bija neaprakstāmas. Protams, atbildība tagad daudz lielāka, gribas vairāk strādāt, trenēties,” saka R. Kurucs.
Izvirzīt mērķus
Jau nākamajā nedēļā kopā ar lielo komandu sāksies divu nedēļu nometne, kurā treneri vēros, ko spēj cēsnieks. “Apzinos, ka tur pretī nāks pasaules līmeņa basketbolisti, un ir nedaudz bail,” atzīst Rodions. “Vectēvs saka, lai to nedomāju, lai tikai rādu savu spēli. Galvenais radīt labu pirmo iespaidu, ka nebaidos, ka varu un protu spēlēt. No šīm divām nedēļām būs atkarīgs nākamās sezonas liktenis. Ja būšu līmenī, varbūt jaunajā sezonā uz dažām spēlēm būšu galvenajā komandā. Ja ne, spēlēšu trešajā līgā ar otro komandu. Bet arī tur ir ļoti augsts līmenis. Patiesībā, pirmo gadu gribu spēlēt otrajā komandā, jo galvenajā man, visticamāk, pārsvarā būs jāsēž uz rezervistu soliņa, bet es gribu laukumā. Man nepatīk sēdēt uz rezervistu soliņa, kur nav daudz iespēju palīdzēt komandai. Laukumā var palīdzēt ar darbu aizsardzībā, uzbrukumā, tāpēc man jābūt starta pieciniekā, tad jutīšos perfekti.”
Nonākšana Eiropas superklubā ir ne tikai fiziskās sagatavotības, basketbola iemaņu pārbaude, bet arī pārbaude ar slavu, jo neviens no Latvijas vēl nav spēlējis Barselonā. Rodions gan atzīst, ka zvaigžņu slimību jau izslimojis, spēlējot Rīgā jauniešu līmenī, kad pašam šķitis, ka zina vairāk par visiem, kad runājis pretī trenerim, skolas direktoram. Tie esot viņu ātri nolikuši pie vietas, publiski nosēdinot pašā tālākajā rezervistu soliņa galā, kas nozīmē, ka laukumā iet iespējas nebūs.
“Atzīšos, sajūta nav laba, kad visas komandas priekšā tevi nosēdina rezervistos. Sapratu, ka esmu rīkojies nepareizi, ka neesmu ne ar ko pārāks par citiem, ka pret visiem attieksmei jābūt vienādai, un man šķiet, ka otro reizi tas neatkārtosies,” saka Rodions.
Nonākšana Barselonā ir milzīgs kāpums sportiskajā karjerā, bet Rodions nedomā apstāties. Šis esot tikai kārtējais solis ceļā uz pasaules prestižāko līgu – NBA. Rodions stāsta, ka viņš sev regulāri uzstāda mazos sasniedzamos mērķis, kas ļauj iet tālāk: “Katru gadu jābūt kādam mērķim. Man tuvākie ir divi: pirmais – nostiprināties Barselonas komandā, kļūt par līderi; otrs mērķis saistīts ar U-18 izlasi, kur nākamgad gribu kļūt Eiropas čempions.”
Klubā “FC Barcelona” ir siena ar visu spēlētāju, kuri spēlē vai spēlējuši šajā klubā, vārdiem – basketbolistu, futbolistu, arī pasaules labākā futbolista Leoanrdo Mesī vārds. Tagad šajā sarakstā būs arī cēsnieka Rodiona Kuruca vārds.
Komentāri