Orientēšanās ir visiem zināms sporta veids, viens no masveidīgākajiem Latvijā. Mazāk zināma velo orientēšanās, taču tajā sevi labi rāda kluba “CPSS/ Meridiāns/ Pārgauja” pārstāvji. Viņu vidū cēsniece Aiga Strazdiņa – Baltijas čempione, Latvijas kausa ieguvēja, velo orientēšanās rangā šajā sezonā otrajā vietā S21 grupā. Startē arī MTB riteņbraukšanas seriālos, ziemā labprāt slēpo. Pasākumā “Cēsu Sporta laureāts” bija nominēta titulam “Gada sportists”.
Iespēja iztīrīt galvu
Aiga stāsta, ka ar aktīvo sportošanu nodarbojas samērā nesen, apmēram četrus gadus. Vīrs Uģis sācis piedalīties MTB sacensībās, un Aiga braukusi līdzi.
“Cik ilgi stāvēsi un skatīsies, nolēmu arī pati pamēģināt. Sāku MTB sacensībās, tad nāca piedāvājums startēt velo orientēšanās sportā, un viss aizgāja nopietnāk. Atzīšos, ka šis sporta veids mani saista vairāk par MTB riteņbraukšanu. Patīk, ka brīdī, kad esi distancē, ne par ko citu nedomā. Tā ir lieliska iespēja iztīrīt galvu,” saka A. Strazdiņa.
Sportiste stāsta, ka velo orientēšanās ir vieglāka par klasisko, jo braucot ir piesaiste taciņām, nav jāskrien pāri purviem, cauri mežiem: “It kā vieglāk, bet arī ar riteni var visādus brīnumus sataisīt. Atceros pirmo startu, tas bija Priekuļos Latvijas čempionātā. Piekritu piedalīties, jo domāju, ka pazīstams apvidus, neapmaldīšos. Taču … pirmo punktu meklēju pusstundu! Pēc mačiem nodomāju, ko es te daru, kāda orientēšanās! Tomēr nepadevos, turpināju, un iepatikās.”
Aiga stāsta, ka šajā sporta veidā jāprot salāgot braukšana ar kartes lasīšanu. Īpaši brīžos, kad uzkāpj pulss, jāprot adaptēties augstas intensitātes slodzei, lai tā netraucē pareizi orientēties kartē. Vienmēr jāspēj precīzi nolasīt un saprast, kur atrodies.
“Uzreiz iemaņas nerodas, nākas pamācīties. Pagājuši vairāki gadi, un tagad varu teikt, ka beidzot jūtos labāk un drošāk. Līdz tam gāja dažādi, bija veiksmīgas sacensības, bet gadījās arī iebraukt pamatīgā “purvā”. Taču neveiksmes tikai deva stimulu strādāt. Sākumā vienīgais orientieris, pēc kā vadījos, bija taciņas, taču kartēs visas nav iezīmētas, bet man dabā katra, pat vissīkākā, likās kā īsta taciņa, un skaitīšanā gadījās kļūdīties un iebraukt nepareizajā. Sapratu, jāmācās lasīt karte, pazīt lielākus orientierus, lai precīzāk saprastu, kura taciņa īstā,” stāsta A. Strazdiņa.
Par šī gada lielāko panākumu velo orientēšanās sportā Aiga uzskata uzvaru Baltijas čempionātā: “Ir panākumi arī Latvijā, bet mums konkurence nav pārāk liela, taču uzvarēt Baltijā – tas ir patīkami!”
Startējusi arī pasaules čempionātā Čehijā, kur spēcīgajā konkurencē vislabāk bijis redzams, pie kā vēl jāpiestrādā.
Mežā, tumsā, divatā
Reizēm Aiga startē arī velo rogainingā, kas līdzīgs orientēšanas sacensībām, tikai jānobrauc lielāks attālums un distancē jāpavada daudzas stundas. Jāpiebilst, ka pieredze ilgā braukšanā Aigai ir, jo pirms dažiem gadiem startēja 24 stundu braucienā, dāmu konkurencē izcīnot 3.vietu, šajā laikā nobraucot vairāk nekā 216 kilometrus.
Nesen Ungura apkaimē notikušajā “Lapsu rogainingā” kopā ar Mārīti Knētu dāmu konkurencē izcīnīta 1.vieta, bet absolūtajā vērtējumā – septītā. Jāpiebilst, ka pēdējās stundas nācās braukt tumsā.
“Nakts posms ir grūts, toties interesants,” stāsta Aiga. “Ātrums jūtami sarūk, jo jābrauc uzmanīgāk, tas nojauc mērogu. Pierasts, ka lielākā ātrumā visi objekti tuvojas ātrāk, zinu, cik laika nepieciešams, lai nokļūtu līdz punktam. Kad ātrums sarūk, rodas sajūta, ka jau vajadzētu būt īstajā vietā, bet tās nav, un var iebraukt neīstajā vietā. Tad jācenšas meklēt lielos orientierus, ko tumsā var saskatīt – elektrolīnijas, pļavas, mājas.”
Abas kopā startē ilgāku laiku, distancē saprotas labi. Aiga stāsta, ka divatā, pirmkārt, ir drošāk, otrkārt, vieglāk. Braucot sešas stundas, kādai var uznākt pagurums, tad labi, ja otra pavelk. Tā kopīgiem spēkiem, vienai otru uzmundrinot, arī tiek līdz finišam.
Velobraukšana Latvijā ir lielā cieņā, sacensībās brauc simti un tūkstoši, varētu domāt, ka arī velo orientieristu rindām vajadzētu palielināties, bet tas notiek ļoti lēni. Aiga norāda, ka šis sporta veids joprojām maz pazīstams. Acīmredzot ne katram ir azarts meklēt kontrolpunktus, daudz vienkāršāk startēt MTB sacensībās.
“Man tas ir pārāk vienkārši,” norāda Aiga, “velo orientēšanās ir krietni interesantāka, jo liek strādāt arī smadzenēm. Jāprot lasīt karte, īsā laikā pieņemt pareizo lēmumu. Atceroties, ka ne vienmēr braukšana pa taisnāko ceļu ir ātrākais variants. Varbūt izdevīgāk nobraukt lielāku gabalu, bet tā var apbraukt reljefu un ietaupīt spēkus.”
Velo orientēšanās sacensību Latvijā daudz. Seriālu rīko Rīgas “Magnēts”, sacensības notiek katru otro nedēļu, ir Latvijas čempionāts, Latvijas kausa posmi, iespēja piedalīties mačos Lietuvā, Igaunijā.
Būt sportiskā ritmā
Ja nav orientēšanās sacensību, Aiga labprāt startē MTB seriālos – SEB, “Vivus.lv” posmos. Viņa atzīst, ka sacensību gars aizrauj: “Azarts atnāk pats no sevis, līdzko nostājies uz starta. Vienmēr taču gribas ar kādu sacensties.”
Aiga stāsta, ka SEB MTB maratonā vienmēr izvēlas garāko sporta distanci, jo tajā mazāk dalībnieku, kas ļauj braukt brīvāk, nav jābaidās, ka lielajā dalībnieku pūlī, kāds ir tautas klasē, kāds braucējs var uztriekties, nokrist priekšā.
“Varbūt tādēļ man patīk velo orientēšanās, kur nav starta pūlī, kur viss atkarīgs tikai no pašas,” piebilst sportiste.
MTB seriālos distances dažādas, vienā posmā gludākas, citā – kalnainākas. Aiga norāda, ka viņai vairāk patīkot kalnaini posmi: “Pa lēzenām distancēm braukt māk visi, kalnainos posmos – visiem nesanāk. Neteikšu, ka esmu drosmīga lejā braucēja, bet augšā man patīk braukt.”
Ar katru gadu aug pieredze, rezultāti, bet neiztikt bez nopietniem, regulāriem treniņiem, iekrājot kilometrus līdz sezonas sākumam. A. Strazdiņa norāda, ka gatavošanās nākamajai sezonai sākas neilgi pēc iepriekšējās beigām. Braucēji paņem nelielu pauzīti un tad lēnām sāk gatavoties, kāds iet uz trenažieru zāli, cits peld, cits trenējas mājās uz ruļļa: “Lielu pauzi taisīt nevar, tad grūti tikt atpakaļ ritmā, jo cilvēkam patīk paslinkot.”
Ziemā viņa regulāri redzama uz slēpēm Priekuļu slēpošanas kompleksā, jo šī nodarbe patīk, arī palīdzot gatavoties velo braukšanas sezonai.
Jautāta, ko dod fiziskās aktivitātes, Aiga saka: “Kad sporto, nav jādomā par citām, nevajadzīgām lietām. Ja ilgāku laiku jāsēž mājās, liekas, kaut kas nav īsti kārtībā. Kad esi sportiskajā ritmā, viss ir forši!”
Komentāri