Lai pārrunātu uzņēmēju pieredzi sadarbībā ar pašvaldību, izvērtētu, kas iepriekšējos gados bijis labs, ko vajadzētu mainīt, kāds atbalsts uzņēmējiem būtu vajadzīgs, Smiltenes novada pašvaldība rīkoja tikšanās ar uzņēmējiem Raunā, Apē un Smiltenē.
Pašvaldība uzņēmējiem
Uz sarunu Raunā bija atbraukuši uzņēmēji arī no citiem pagastiem. Smiltenes novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis iepazīstināja ar pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbībai. Novadā strādā trīs uzņēmējdarbības speciālisti, kuri sniedz konsultācijas arī lauksaimniekiem. Tūrisma uzņēmēji sadarbojas ar trim tūrisma centriem, ikdienas ērtībām novadā darbojas deviņi Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri, kā arī Valmieras biznesa inkubatora filiāle.
Uzņēmēji atzinīgi novērtēja un atzina, ka ikdienā izmanto piedāvātās iespējas – atbalstu jaunajiem uzņēmējiem jaunu pakalpojumu, produktu izstrādē, darba vietu radīšanā, tam var iegūt grantu trīs tūkstošus eiro. Saziņā ar pašvaldību katrs atradis kaut ko sev piemērotu, sākot no bezmaksas mācībām, dalību pasākumos, izstādēs, tirdziņos un pieredzes apmaiņas braucienos, iepirkumos līdz infrastruktūras un ceļu izbūvei uz uzņēmumu. Tāpat par būtisku tika novērtēta informācijas apmaiņa ar pašvaldību. Regulāri tiek sagatavota uzņēmēju ziņu lapa, ko var saņemt e-pastā, ir informācija par vakancēm novadā, ne tikai pašvaldības īpašumiem- zemi, telpām, ēkām -, ko var iznomāt vai iegādāties uzņēmējdarbībai.
“Tiek veidots novada uzņēmēju katalogs. Novadā ir 1800 uzņēmēju. Ir laikietilpīgi viņus apzināt, uzzināt kontaktus, tāpēc aicinām uzņēmējus to sniegt,” pastāstīja Modris Apsītis. Uzņēmēji gan vērtēja, ka pašvaldības mājaslapa ir neērta, grūti pārskatāma. Tam piekrita arī pašvaldības vadītājs Edgars Avotiņš, atzīstot, ka tiek domāts, kādai tai vajadzētu būt. Par visērtāko saziņu ar pašvaldību uzņēmēji atzina saraksti e-pastā.
Aizvien vairāk novada uzņēmēji interesējas un produktu dizainā, mārketingā izmanto zīmolu “Smiltenes novadā sanāk!” un stilizētas rudzupuķes grafiskos elementus. ““Smiltenes novadā sanāk” jau ir iedzīvojies un pazīstams. Mēs uzsveram – ja neizdodas, darām, kamēr sanāk,” teic M.Apsītis.
Smiltenes novada vadītājs Edgars Avotiņš atzina: “Novada attīstībai esam izvirzījuši trīs svarīgākos virzienus: uzņēmējdarbība, mājokļu jautājums un izglītība. Šo jautājumu risinājums bieži vien ir galvenais, kad cilvēki izvēlas dzīvesvietu.”
Investīciju projekti degradētās vietās
Pašvaldība aktīvi meklē iespējas, kā izmantot un attīstīt degradētās teritorijas. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns prezentēja aktuālos investīciju projektus uzņēmējdarbības veicināšanai. Smiltenes centrā ir kādreizējās ūdensdzirnavas, kur padomju laikā bija uzņēmums, kas ražoja skārda spaiņus un citu produkciju. To kā pamestu teritoriju pirms četriem gadiem iegādājās pašvaldība. Te top Viedrades kvartāls. Pašvaldība iesaistījusies Jaunā Eiropas BAUHAUS (JEB) tīklā, un smilteniešu projekts pamanīts Eiropas mērogā, ir iespēja dalīties ar līdzīgu projektu īstenotājiem. Izstrādāta dizaina stratēģija. Tur būs bibliotēka, telpas uzņēmējdarbībai, sabiedriskā ēdināšana. Arhitektūras ideju konkursā tika saņemti 11 priekšlikumi, par kuriem balsoja arī iedzīvotāji. Šogad plānota projektēšana, tiek meklēts finansējums.
Industriālajai teritorijai Raunā drīzumā sāksies projektēšana. Tiks sakārtoti inženiertehniskie tīkli, nekustamie īpašumi sagatavoti atsavināšanai, kā arī sakārtota mazās skolas ēka. Līdzīgs projekts tiks īstenots Apē, bet Smiltenē tiks būvēts 28 dzīvokļu īres nams.
Kāds uzņēmējs uz tikšanos Raunā bija atbraucis no Jelgavas. Viņu interesē iespēja strādāt industriālajā parkā, jo Rauna ģeogrāfiski ir izdevīgā vietā. “Sazinājos ar pašvaldības speciālistiem, saruna pārliecināja par izvēli. Ja pašvaldība nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru, vairāk varēšu ieguldīt iekārtu iegādē,” vērtēja uzņēmējs.
Jābūt ieinteresētam sadarbībā
Sarunā Raunas uzņēmēji gan atzina, ka ikdienā nelielu jautājumu risināšana jaunajā novadā ir garāka, nekā bija agrāk. Bijis, ka viens speciālists liek meklēt citu, bet tā arī netop skaidrs, kam prasīt,” stāstīja uzņēmējs Uldis Rudzītis, bet pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa atzina, ka mazā novadā pašvaldība uz ikvienu jautājumu varēja reaģēt ātrāk, arī nepieciešamības gadījumā sasaukt ārkārtas domes sēdi.
Uzņēmēji vērtēja, ka sadarbība ar pašvaldību ir laba. Raunā rīkotajos kultūras pasākumos allaž iesaistās arī uzņēmēji, viņu viedoklis un idejas tiek uzklausītas. Juris Sapožņikovs-Pētersons interesējās par iespēju pašvaldībai iesaistīties privātpersonas īstenota infrastruktūras projekta uzturēšanā. “Dzirnavgravas apgaismojums priecē daudzus, tā ir pastaigu vieta raunēniešiem un tūristiem, bet ik pa laikam ir kas jāatjauno,” klāstīja raunēnietis. L.Zūdiņa skaidroja, ka, uzņemoties saistības, jārēķinās, ka tās jāpilda, diemžēl bieži vien projektos, kurus īsteno biedrības vai privātpersonas, netiek domāts, kā tos uzturēs, atjaunos.
Tūrisma uzņēmēji atzina, ka arī starp pašiem ir laba sadarbība. Nesen Raunā bija novada tūrisma uzņēmēju tikšanās, kur pārrunāja vasaras aktualitātes. Kaimiņi apmeklēja “Raunas Cepli”, Lodziņu dārzu un Šmitu galdniecību”.
“Sadarbojoties, atbalstot citam citu, vienmēr var paveikt vairāk,” atgādināja M. Apsītis.
Komentāri