Viens no pieredzējušākajiem futbola kluba “Priekuļi” treneriem ir Aivars Krickis, kurš vada vairākas jauniešu komandas, tostarp arī meiteņu, kā arī 2.līgas komandu. Dienas rit ļoti piepildīti, jo līdztekus trenera amatam Cēsu Sporta skolā, futbola klubā, Vidzemes Futbola centrā, viņš ir arī sporta skolotājs Cēsu Valsts ģimnāzijā. Tomēr Aivars atrada laiku arī sarunai par nule aizvadīto telpu futbola sezonu un gaidāmo futbola vasaru.
Secinājumi izdarīti
Noslēdzies Vidzemes jaunatnes čempionāts futbolā telpās, kurā startēja arī A. Kricka audzēkņi. 2000.gadā dzimušie pēdējā posmā ieņēma trešo vietu, bet trīs posmu kopvērtējumā ierindojās 5.vietā. Treneris atzīst, ka sezonas laikā spēlētāji jūtami auguši un visi panākumi vēl priekšā.
2002.gadā dzimušo grupā “FK Priekuļi/ CPSS” pārstāvēja divas zēnu un viena meiteņu komanda, iekļūstot B finālā. Treneris stāsta, ka pirmajā komandā bijuši spēlētāji, kuri kopā regulāri trenējas, bet otrajā tie, kuri sasaukti, lai piedalītos turnīrā, bet ikdienā netrenējas: “Šī komanda veidota ar domu, ka viņi varbūt pārdomās un atgriezīsies regulāros treniņos. Pirmajai komandai nedaudz pietrūka, lai iekļūtu A finālā, lai gan arī nebija tāds mērķis. Komandā tikai seši spēlētāji – pieci laukumā, viens rezervē, kamēr komandām, kas iekļuva A finālā, bija divas pilnvērtīgas maiņas. Grūti nospēlēt piecas spēles tik nelielā sastāvā, bet ir arī ieguvums, spēlētāji daudz dabūja spēlēt.
Otrajā komandā sākumā daudzi bija neapmierināti ar komandas spēli, bet puišiem teicu: – Ko jūs gribat, ja nevarat atvēlēt laiku treniņiem? Ja gribat, varat pievienoties treniņos, bet šajā turnīrā neko nemainīsim,” stāsta A. Krickis.
Cīņas B finālā izvērtās spraigas, uzvarēja Jaunpiebalgas komanda, bet trīs nākamās ieguva vienādu punktu skaitu, to skaitā abas Priekuļu kluba komandas. Otrajā vietā gan Ikšķiles futbolisti, kuri pārspēja abas “FK Priekuļi/ CPSS” komandas, bet trešajā vietā kluba otrā komanda, kas ar 1:0 pārspēja pirmo, kas palika ceturtajā vietā. Kā neliels mierinājums viņiem – uzvara pār Jaunpiebalgu 3:1.
Meitenes, spēlējot pret zēnu komandām, palika priekšpēdējā vietā. Treneris atzinīgi izsakās par viņu sniegumu, kurā jūtama nemitīga izaugsme.
Telpu futbola sezona beigusies, treneris norāda, ka tagad jāpārslēdzas uz spēlēm ārā: “Mūs gaida nopietns darbs, jo daudzi jaunieši sapratuši, ka tomēr nāksies trenēties. Acīmredzot kāda pusaudžu krīze pāri. Skats uz vasaru cerīgs, atliek cītīgi strādāt pie komandas saspēles. Ja vien laika apstākļi ļaus, iesim trenēties ārā. Jo ātrāk to sāksim, jo vieglāks būs adaptācijas periods, lai pārslēgtos no telpu futbola uz āra laukumiem.”
Atrast visam laiku
“FK Priekuļi” ietilpst klubu apvienībā “Vidzemes Futbola centrs”, kas ne tikai rīko reģionālos čempionātus, bet arī gādā par jauno futbolistu izaugsmi. Tiek rīkotas treniņnometnes, un A. Krickis ir treneris 2002.gadā dzimušo zēnu B komandai, kurā spēlē Valkas un Priekuļu kluba spēlētāji.
“Mums daudz šī vecuma spēlētāju, var teikt, tie ir pirmie, kuri izauguši kluba “Priekuļi” veidotajā piramīdā. Pavasara skolēnu brīvdienās Staicelē plānota treniņnometne, uz kuru aicināsim visus, kurus treneri uzskata par perspektīviem. Šajās piecās dienās, kas aizritēs intensīvos treniņos, redzēsim, ko kurš var,” stāsta A. Krickis.
Priekuļu klubā treneris strādā gan ar zēniem, gan meitenēm. Viņš atzīst, ka nav viegli strādāt ar dažāda vecuma un dažādas sagatavotības spēlētājiem, jo darbs treniņā jādod kā vieniem, tā otriem. Taujāts par zēnu un meiteņu uzcītību treniņos, A. Krickis īpaši uzslavē meitenes: “Viņas varu likt par piemēru zēniem, jo meitenes visu dara labāk, uztver labāk, izpilda labāk. Zēni ir slinkāki, sacensībās viņiem saku – jums vajag pusotru spēli, lai iešūpotos, meitenes jau ar pirmo spēli sāk darīt to, ko esam norunājuši.”
Trenera darba nedēļa ir ļoti piesātināta. Dienas pirmā puse aizrit Cēsu Valsts ģimnāzijā, otrā – kopā ar futbolistiem. Treniņi notiek piecas dienas: trīs – Priekuļos, divas Cēsīs trenažieru zālē. Vēl jāatrod laiks ģimenei, kā arī jāspēj sagatavoties treniņiem, lai visām grupām varētu sagatavot treniņu plānus atbilstoši viņu spējām un vajadzībām.
A.Krickis atzīst, ka rezultāts varētu būt labāks, ja ar pilnu slodzi varētu strādāt tikai futbolā: “Treniņiem jābūt pārdomātiem, piepildītiem. Ja nedosi darbu, audzēkņi nīks bezdarbībā. Es gan vienmēr norādu, ka ļoti svarīgs ir individuālais darbs, bez tā rezultāta nebūs. Nevar visu laiku gaidīt tikai trenera norādījumus. Viss jāizstrādā līdz automātismam, kas nozīmē atkārtošanu, atkārtošanu, atkārtošanu. Protams, audzēkņi to īsti negrib, bet jāsaprot, ka bez tā izaugsmes nebūs. Trenerim jāredz, kad treniņā var iet uz priekšu. Ja spēlētājs nav pilnībā izpratis, apguvis konkrēto uzdevumu, jāapstājas un jāturpina stādāt pie šī elementa. Kad uzdevums izprasts un apgūts, var iet tālāk. Tas prasa atdevi, tāpēc audzēkņiem saku – ja nav noskaņojuma, ja nevari sevi pilnībā ieguldīt, nenāc uz treniņiem, bet, ja esi ieradies, strādā ar pilnu atdevi. Jātiek sev pāri, pat ja negribas darīt, un tas dos rezultātu.”
Arī pats treneris sevi pilnveido kursos, semināros, jo labam trenerim nemitīgi jābūt apritē, izaugsmē. Šobrīd iesniedzis dokumentus, lai iegūtu A kategorijas FIFA trenera diplomu, kas nākotnē varētu būt nepieciešams. Tagad jau tā aizņemtajā ikdienā vēl jāatrod laiks mācībām.
Gatavi jauniem sasniegumiem
Pērn A. Krickis atgriezās pie “FK Priekuļi” 2.līgas komandas stūres, un jau nākamnedēļ atsāksies treniņi, lai gatavotos šīs vasaras sezonai. Treneris atceras, ka pagājušajā sezonā gatavošanās posms bijis ļoti saspringts, taču devis cerēto. Sākuši ar diviem treniņiem nedēļā, no kuriem viens – trenažieru zālē, bet drīz vien sapratuši, ka ar to par maz, un trenējušies biežāk.
“Pirmo reizi mūsu kluba vēsturē 2.līgas komandai treniņi notika visas vasaras garumā, izņemot jūliju, kad paņēmām atpūtu. Visos treniņos bija vismaz 11 spēlētāji, kas ir labs rādītājs. Beidzot varēju teikt, spēlētāji sapratuši, ka grib kaut ko izdarīt. Kādās spēlēs, protams, dabūjām arī punus, bet tas bija nepieciešams arī manai izaugsmei. Spēlētājiem teicu, ka jātic sev, trenerim, jāspēlē ar maksimālu atdevi, tad rezultāts neizpaliks,” atceras A. Krickis.
Vidzemes čempionāta 2.līgā komanda ieņēma 4.vietu, bet svarīgi atzīmēt, ka trīs pirmās komandas bija ārpus konkurences. Valmierai un Staicelei tās bija 1.līgas komandas, kam ļauts spēlēt arī 2.līgā, bet Balvu komanda startēja no cita reģiona. Tāpēc pirmā komanda, kas palika aiz viņiem, varēja iet uz pārspēlēm, un tā bija “FK Priekuļi”. Izloze bija labvēlīga, pretī nāca Balvi un Kuldīga, taču… Pret Balviem, spēlējot savā laukumā, vēl piecas minūtes pirms spēles beigām priekulieši bija vadībā 2:1, diemžēl nenospēlēja līdz galam un zaudēja 2:3.
“Laikam nebijām gatavi maksimālajam,” atzīst treneris. “Tas ietekmēja spēlētājus, un uz spēli Kuldīgā aizbraucām vājākā sastāvā. Lai arī zaudējām 1:3, gribu teikt, ka jaunie spēlētāji parādīja raksturu, un pie labas veiksmes iznākums varēja būt arī citāds. Taču tagad tā ir vēsture, acīmredzot pērn nebijām gatavi iet līdz galam. Šogad centīsimies sagatavoties vēl labāk un savu iespēju garām nepalaidīsim!”
Treniņi turpināsies Priekuļos, A. Krickis neslēpj, ka visi ļoti gaida stadionu Cēsīs, kas dos jaunu grūdienu futbola attīstībā pilsētā un šajā pusē kopumā.
Komentāri