Biatlona sezona beigusies, sportistiem neliels atpūtas brīdis, bet domas jau raisās par nākamo ziemu. Aizvadītajā sezonā biatlona draugus Latvijā visvairāk pārsteidza Baiba Bendika, kura ierakstīja savu vārdu Latvijas biatlona vēsturē. Izcīnītā piektā vieta Pasaules kausā sprintā ir augstākais sasniegums dāmu biatlonā mūsu valstī.
* STARTAM GATAVA. Biatloniste Baiba Bendika pasaules čempionātā Norvēģijā. Lai arī tas nebija pārāk veiksmīgs, kopumā viņa aizvadīja savu labāko sezonu, ierakstot savu vārdu Latvijas biatlona vēsturē. Foto: LETA
Progress jau no pirmā posma
Atskatoties uz sezonu, var teikt, tā bijusi ar lieliem plusiem. Baiba pirmo reizi savā sportistes karjerā iekļuva iedzīšanā, masu startā, ieguva pirmos punktus. Sezonas noslēgumā ar 122 punktiem Pasaules kausa (PK) kopvērtējumā ierindojās augstajā 49. vietā. Kopumā pie punktiem tika 104 biatlonistes.
Statistika rāda, ka Baibai šajā sezonā ir lielākais progress slēpošanas ātrumā visu dalībnieču vidū. Uzlabojums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, ir septiņi procenti.
B. Bendika norāda, ka veiksmīgā sezona ir visu iepriekšējo gadu treniņu rezultāts: “Šajos gados tik daudz strādāts, savākta milzīga kilometrāža, kaut kad tam bija jāparādās rezultātā. Progress bija katru gadu, bet šis bija tāds īpašāks kāpums. Jāteic, tagad ir pavisam cits uzrāviens, jo zinu, ka varu vēl labāk, zinu, pie kā strādāt.”
Pasaules kausa izcīņā Baiba startē jau piekto gadu, bet šī bija pirmā sezona, kad viņa piedalījās visos posmos. Tieši šajā sezonā sapratusi, ka atrodas pareizajā vietā, sajutusi sevi Pasaules kausa līmenī. To rādīja arī rezultāti, jo jau ar pirmo posmu Baiba laboja savas rezultativitātes rekordu, un sezonas gaitā tas notika vairākkārt.
Pirmajā sprintā 61.vieta, līdz tam augstākā, vien pavisam nedaudz pietrūka, lai iekļūtu iedzīšanā. Taču nākamajā posmā sprintā 43.vieta un pirmo reizi kvalificēšanās iedzīšanai. Tas atkal izdevās sestajā posmā, un iedzīšanā Baiba finišēja 41.vietā, tikai vienu vietu aiz punktu zonas. Televīzijas skatītāji droši vien atceras Baibas dusmas pēc finiša. Viņa atklāj, ka nav paveicies ar slēpju sagatavošanu: “Galvenās konkurentes bija trāpījušas ar to, man nepaveicās. Tieši uz sacensībām kļuva siltāks, bija vējains, no kokiem distancē sapūta svaigo sniegu, tas pamatīgi nobremzēja. Vislielākā sāpe, ka pēdējā aplī jutos labi, biju gatava labam rezultātam. Biju panākusi sāncenses, pret kalnu apdzinu, bet nobraucienā viņas man vienkārši pabrauca garām. Ko darīt, tāds ir sports, bet bija sāpīgi, jo paliku vienu vietu aiz punktu zonas. Tā varēja būt pirmā reize, kad iekļūt punktos.”
Taču tas bija skaidrs signāls, ka Baiba ir labā formā un punkti nekur nepaliks. Un ilgi nebija jāgaida, jau nākamajā posmā Kanādā viņa aizķērās ļoti nopietni – izcīnīta 5.vieta sprintā, pirmo reizi kvalificējoties masu startam, kurā finišēja 22.
Pozitīvu emociju brīdis
Jautāta, kas bija tas noslēpums, kas ļāva sasniegt tik pārsteidzošus panākumus, Baiba atzīst, ka tieši uz Kanādas un ASV posmu bijusi sportiskās formas augstākajā punktā: “Kanādā trasē jutos ļoti labi, ātri izšāvu, uzrādot savu sezonas ātrāko laiku šaušanā. Tas ļāva ieekonomēt sekundes, jo konkurentes laikam šāva prātīgāk. Arī slēpošanas ātrums bija vislabākais manā karjerā, te zināms nopelns tam, ka slēpes gatavoja Andreja Rastorgujeva slēpju meistari. Paldies, ka viņi piekrita palīdzēt. Varbūt palīdzēja arī tas, ka veiksmīgi pārdzīvoju aklimatizāciju, citām, iespējams, tik labi neizdevās. Var teikt, ka šajā posmā visi faktori man bija labvēlīgi.”
Viņa neslēpj, ka sajūtas bijušas netveramas. Vēl atsildoties īsti neticējusi, ka izcīnīta piektā vieta. Jo īpaši tāpēc, ka līdz tam nekad nespēja iebraukt punktos.
“Tas bija īsts pozitīvu emociju brīdis,” atzīst B. Bendika. Viņa uzsver, ka šis panākums nebija nejaušība, jo distancē viss bija jāizdara pašai. Arī parādītais šajā posmā masu startā un nākamie posmi apliecināja, ka Baiba beidzot ir uz viļņa.
“Tā ir cita pašsajūta, kad apzinies, ka vari pacīnīties ar ikvienu, ka ātrums ir pietiekams,” saka B. Bendika.
Nākamajā posmā ASV sprintā viņai 15.vieta, iedzīšanā – 13., un līdzjutēji ar cerībām gaidīja pasaules čempionātu Norvēģijā. Diemžēl tās nepiepildījās, un augstas vietas netika izcīnītas, sprintā neizdevās iekļūt labāko 60.vidū, kas ļautu startēt iedzīšanā. Arī individuālajā distancē 65.vieta. Baiba neslēpj, ka pēc sportiskās virsotnes tas bija krituma brīdis: “Jau izejot uz starta sprintā, sajūtas nebija kā iepriekš. Arī šaušanā nebija pārliecības. Čempionāta beigās atkal sajutos labi un zināju, ka pēdējā posmā Hantimansijskā, Krievijā, atkal būs labi. Žēl, ka tieši uz sezonas svarīgākajām sacensībām sanāca kritums.”
Pēdējā posmā atkal izdevās parādīt, ka veiksmīgā sezona bija likumsakarība. Sprintā ar diviem sodiem izdevās tikt punktos, ieņemot 37.vietu, bet iedzīšanā finišējot 35.vietā. Sportiste atzīst, ka potenciālu parāda tas, ka ar diviem nesašautiem mērķiem izdevās iekļūt starp 40 labākajām: “Iepriekš bija skaidrs, ka jāšauj nekļūdīgi, lai tiktu iedzīšanā, proti, starp pirmajām 60.”
Viss jādara maksimāli
Sezona beigusies, tagad brīdis atelpai, tad sāksies gatavošanās jaunajai sezonai. Baiba saka, ka, no vienas puses, gribas atpūtu, bet, no otras puses, ir azarts strādāt nākamajai sezonai. Jautāta, kam vairāk jāpievērš uzmanība, viņa norāda, ka uzlabot var visas jomas: “Ir, ko uzlabot slēpošanas tehnikā, šaušanas ātrumā, lai arī dažbrīd tas ir ļoti labs, gribētu visu laiku tādu. Jāpaaugstina izturība. Ja sprintā varu noturēt ātrumu visu maču, garākās distancē tās nedaudz pietrūkst, bet, ja gribi būt līderos, visu laiku jāiet uz maksimālo. No pirmā līdz pēdējam metram par atpūtu distancē nav, ko domāt.”
Par ko sportisti sacensību laikā domā? Baiba stāsta, ka tas katram individuāli, atšķiras arī vieni mači no citiem: “Ir reizes, kad brauc un neko nedomā. Gadās, kad redzi kādu citu sportisti, tad analizē, vai pielāgoties viņas tempam, vai izvēlēties savējo. Pirms šautuves cenšos noskaņot sevi, ka jādarbojas tieši konkrētajam momentam, ka nevajag domāt, kas gaida tālāk. Pēdējā aplī atliek tikai sevi motivēt, ka jāstrādā līdz galam. Visu laiku jāseko pašsajūtai, jārēķina, lai pietiek spēka visai distancei, lai var savākties šaušanai. Bet tas viss nāk ar pieredzi, to nevar izdomāt. Pirms starta nekad nevar zināt, kāda būs pašsajūta distancē, kā risināsies notikumi.”
Katras sacensības sportistam ir liels fizisks un emocionāls pārdzīvojums. Pēc tāda droši vien nav viegli atslēgties, lai atpūstos. B. Bendika piekrīt, ka pēc smagām sacensībām ir grūti aizmigt: “Par Kanādu vispār nerunāsim, pēc sprinta pat nebija domu par aizmigšanu, viss vēl iekšā malās uz priekšu un atpakaļ. Patiesībā pēc katriem mačiem galva pilna ar domām, kamēr visu izanalizē, domā, ko vajadzētu citādi. Bez analīzes nevar, tad nebūs progresa. Ja bijusi neveiksmīga gonka, jāsaprot, kāpēc aizšāvu garām, kāpēc trasē nejutos tik labi, kā vajadzētu.”
Sekojot līdzi biatlonam televīzijas pārraidēs, redzams, ka Pasaules kausa posmos Eiropā, arī pasaules čempionātā Norvēģijā skatītāju bija ļoti daudz. Baiba stāsta, ka publika trases malās, stadionā ir vajadzīga, tas iedod to īpašo sacensību atmosfēru: “Eiropā viss ir ļoti labi, bet ASV un Kanādā sacensības bija apmeklētas ļoti vāji, tur absolūti nebija Pasaules kausa sajūtas. Eiropā tie tiešām ir biatlona svētki!”
Komentāri