Trešdiena, 25. decembris
Vārda dienas: Stella, Larisa

Andris Ronimoiss finišē ar pārsteidzošu rezultātu

Jānis Gabrāns
10:55
10.08.2016
28
Maratons1 1

Aizvadīts ultramaratons “Cēsu Eco trail 2016”, kur absolūtajā vērtējumā 81 km distancē uzvarēja cēsnieks Andris Ronimoiss. Ar savu raito soli distancē viņš spēja pārsteigt pat rīkotājus, kuri gandrīz vai nebija gatavi, ka uzvarētājs finišu sasniegs tik ātri. Pērn Andris uzvarēja ar rezultātu sešas stundas 43, 40 minūtes, bet šogad to spēja uzlabot par vairāk nekā pusstundu, finišējot pēc sešām stundām, 11 minūtēm un sešām sekundēm. Otrās vietas ieguvējs Uldis Kļaviņš finišēja vairāk nekā pēc 20 minūtēm, bet trešās vietas ieguvēju Didzi Glušņevu uzvarētājs apsteidza vairāk nekā par stundu. Kopumā ultramaratona distancē finišu sasniedza 113 dalībnieki, astoņi distances gaitā izstājās. Finišētāju vidū vēl vairāki mūsu puses skrējēji: Pēteris Grīviņš (Rauna), absolūtajā vērtējumā ierindojās 14.vietā; Jānis Actiņš (Veselava), kurš finišēja 17.vietā. Veiksmīgi finišēja arī: Matīss Vīksne (Līgatne), Kristaps Ceriņš (Priekuļu novads), Aigars Bundzinieks (Vaive), Ieva Upmace (Rauna), Dāvis Rozītis (Amatas novads), kā arī cēsnieki Vitālijs Jakovļevs, Žanna Vanaga, Einārs Vilnis, Arnis Dzalbs.

* ĀTRĀKIE. Ultramaratona distancē vīriešu konkurencē un absolūtajā vērtējumā uzvarēja cēsnieks Andris Ronimoiss, bet dāmām ātrākā bija siguldiete Līga Ārniece. Par to viņi saņēma ielūgumu bezmaksas dalībai vienā no grūtākajiem un skaistākajiem ultramaratoniem Portugālē  - "Oh Meus Deus" jeb "Ak, mans Dievs" nākamā gada jūnijā. FOTO: Jānis Gabrāns

* ĀTRĀKIE. Ultramaratona distancē vīriešu konkurencē un absolūtajā vērtējumā uzvarēja cēsnieks Andris Ronimoiss, bet dāmām ātrākā bija siguldiete Līga Ārniece. Par to viņi saņēma ielūgumu bezmaksas dalībai vienā no grūtākajiem un skaistākajiem ultramaratoniem Portugālē – “Oh Meus Deus” jeb “Ak, mans Dievs” nākamā gada jūnijā. FOTO: Jānis Gabrāns

Skrējienā startēja arī dalībnieki no ASV, Vācijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Jaunzēlandes, bet kopumā šajos skriešanas svētkos startēja 19 valstu pārstāvji.

Andris Ronimoiss, jautāts, vai tiecies pēc tik augsta rezultāta, atzina, ka mērķis bijis iekļauties sešās stundās: “Bet arī sešas stundas 11 minūtes ir labs sasniegums. Jau pirms mačiem bija skaidrs, ka nāksies skriet ātrāk nekā pirms gada, ja gribu uzvarēt.

Līdz 45. kilometram skrējām kopā ar otrās vietas ieguvēju, tad jutu, ka viņš kļūst lēnāks, sapratu, ka man jākāpina temps, lai tiktu prom, jo, tiklīdz priekšējais ir ārpus redzamības, sekotājam ļoti grūti skriet pakaļ. Viņš neredz, cik priekšējais tuvu vai tālu, bet, ja neredzi, ko ķert, nedaudz zūd motivācija.”

Uzvarētājs pastāstīja, ka sajūtu ziņā šis bijis vieglākais ultramaratons viņa karjerā. Nekas nesāpējis, kas ir ļoti būtiski laba rezultāta sasniegšanai. Protams, bijuši grūti brīži, bet tā esot šādu skrējienu neatņemama sastāvdaļa. Pēc lietainās nakts distance dažviet bijusi slidena un viltīga, tāpēc nācies piedzīvot arī kritienu. A. Ronimoiss pozitīvi novērtēja to, ka visi lielie kalni bijuši beigās, līdz ar to ilgi varējis skriet samērā ātrā tempā: “Tāds kāpums kā Ozolkalnā nav patīkams ne sākumā, ne beigās, bet tagad tas bija kā signāls, ka finišs nav tālu.”

Uz jautājumu, vai iecerētās sešas stundas bija reāls mērķis, A. Ronimoiss atbildēja apstiprinoši: “11 minūtes, protams, ir daudz, bet nav neiespējami. Vēl mājās analizēšu, kāpēc neizdevās. Viens no iemesliem tāds, ka beigās ilgi bija jāskrien vienam, ja vēl uzzini, ka esi priekšā tuvākajam sekotājam 20 minūtes, ļoti grūti atrast motivāciju skriet vēl ātrāk. Jo smadzenes saka – nomierinies, netrako, bet laiks no tā cieš. Domu par iekļaušanos sešās stundās atmetu kādus septiņus kilometrus pirms finiša. Šo pēdējo posmu no Žagarkalna dienu iepriekš izgāju, zināju, ka priekšā vēl daudzi pakalni un tempu palielināt nevarēšu. Patiesībā jau visās sacensībās ir mērķis nevis izcīnīt konkrētu vietu, bet noskriet konkrētā laikā. Ja izdodas to īstenot, ir arī laba vieta.”

Pēc mēneša skrējējs dosies uz ASV, Kanādu, kur divarpus nedēļu kalnos būs treniņnometne, lai iespējami labāk sagatavotos pasaules čempionātam, kas oktobra beigās notiks Portugālē.

Te ir skaisti skriet

Sieviešu konkurencē garajā distancē uzvarēja siguldiete Līga Ārniece, par kuru distancē ātrāki bija tikai 12 vīrieši. Viņas laiks astoņas stundas un 05,56 minūtes. Pēc finiša viņa atzina, ka tik garas distances skrien ļoti reti, bet šādi izaicinājumi esot vajadzīgi: “Tas ir lielisks piedzīvojums, kurā notestēt spēka robežas, būt dabā. Skrējiens sākas piecos no rīta, lēnām aust saule, migla ceļas virs ūdeņiem, ir skaisti. Šādā skrējienā nedrīkst raudāt, ka viss sāp. Tā ir cīņa ar sevi, tverot skaisto, kas apkārt. Te ir skaisti skriet!

Kad pirmo reizi skrēju šādu garo distanci, varbūt bija doma, kāpēc to daru, tagad vairs tā nedomāju, vienkārši jāskrien. Kad viss aiz muguras, gandarījums milzīgs. Piedevām vēl uzvara! Laikam jau konkurentes tik ātri neskrien, varbūt necenšas sevi piespiest, bet skrien komforta līmenī. Es pirms distances izstrādāju grafiku, cikos kurā kontrolpunktā jābūt, lai varu sekot līdzi, vai iekļaujos plānotajā laikā. Šāds režīms tur grožos, jo grūti distancē ir visiem.”

Kopējā ieskaitē devītais finišēja Ainārs Kumpiņš no Rīgas. Cēsu maratonu viņš skrēja pirmo reizi, lai gan ir ultramaratonists ar pieredzi, šogad veikti jau seši. Taujāts, kādas ir pirmās domas pēc finiša, viņš atbildēja: “Fantastiski, gribētu vēl! Ir tāds pacilājums, ka varētu vēl kādus desmit kilometrus skriet! Grūti ir distances vidū, bet, kad puse noskrieta un sākas atpakaļskaitīšana, katrs kilometrs kļūst arvien vieglāks. Distance ļoti interesanta, lietus nebija neko daudz sabojājis. Jā, bija dubļi, toties gaisā bija svaigums, nebija sutoņas, šis skriešanai ir ideāls laiks.

Ultramaratons – tā ir cīņa ar sevi, īsajās distancēs to nav iespējams izbaudīt. Leģendārais ultramaratonists Skots Jureks teicis – tu skrien tik ilgi, kamēr vairs nevari, un, kad vairs nevari, turpini skriet, un tad iestājas fantastiskas sajūtas. Varu viņam tikai piekrist!”

Uz pozitīvās nots

Vilmārs Zeme, šī pasākuma idejas autors un viens no rīkotājiem, saka, ka plānotais izdevies uz pozitīvas nots, ja kas arī neizdevās, sportisti to, visticamāk, pat neievēroja: “Internetā ir tikai pozitīvas atsauksmes. Pat dalībnieks, kurš aizmirsa pielikt laika ņemšanas čipu un garajā distancē palika bez rezultāta, bija ļoti apmierināts ar distanci un sacensībām kopumā. Arī viesi no citām valstīm pauduši tikai labo. Tāpat Jaunzēlandes sportists uzrakstīja brīnišķus vārdus par organizatoru paveikto, cēsnieku viesmīlību, par silto uzņemšanu. Viesi atzinīgi novērtēja arī policijas, zemessargu atsaucību distancē. Kopumā var teikt, ka pozitīvais ir pārsvarā. Satraukums bija dažas stundas pirms finiša, kad lietus naktī gāza kā ar spaiņiem. Bet patiesībā tas bija labi, jo gaiss bija svaigs, bija viegli skriet.”

Sportisti pozitīvi vērtējuši gleznaino trasi, kas esot viens no mērķiem, rīkojot šādu skrējienu. Vietas uz pjedestāla tikai trīs, tāpēc svarīgi, lai sportisti var novērtēt brīnišķīgo dabas ainavu.

“Viss kopumā izdevās, bet ne jau es viens kaut ko izdarītu. Vislielāko paldies pelnījuši mani galvenie partneri Roberts Treijs un Rasa Siliņa, kā arī visi, kuri iesaistījās skrējiena sagatavošanā. Atzinība pienākas Smiltenes orientieristiem, kuri rūpējās par trases marķēšanu, pat naktī, kad gāza lietus, viņi devās distancē, lai pārbaudītu marķējumu. Arī skrējiena laikā dežūrēja, lai sportistiem nerastos problēmas ar distances atrašanu. Paldies tiem cēsniekiem, kuri zvanīja par pazūdošo marķējumu, tiem, kuri uzmundrināja, atbalstīja skrējējus. Īpašs prieks par ģimeni no “Jaunīļaku” mājām, kuri pie mājas bija nolikuši atspirdzinošus dzērienus, augļus, un dalībnieki to ļoti novērtēja.”

Pie mīnusiem V. Zeme norāda, ka nav bijusi intriga garajā distancē, uzvarētājs bijis zināms jau krietni pirms finiša. Tāpēc notiek sadarbība ar citu valstu ultramaratonu rīkotājiem, popularizējot skrējienu ārvalstīs, lai piesaistītu citu valstu labākos, kas celtu sportisko līmeni, radītu intrigu par uzvarētāju. Katrā ziņā var teikt, ka šis skrējiens bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinot ar pirmo pirms trim gadiem!”

Rīkotāji saka paldies Cēsu pašvaldībai un visiem, kuri snieguši palīdzību, lai viss izdotos.

Citās distancēs

Taču pasākuma ietvaros bija ne tikai ultramaratons, bet vēl dažādas distances, lai ikviens varētu piedalīties. Kopumā visās distancēs uz starta stājās vairāk nekā 500 skrējēju. 2,5 km distances kopvērtējumā ātrākais bija Roberts Glazers no sporta kluba “Ašais”, aiz sevis atstājot cēsniekus Mārtiņu Petrovu un Vadimu Filimanovu. Atsevišķās grupās mūsu puses skrējējiem šāds medaļu sadalījums. Zeltu izcīnīja: Linda Kurpniece (SK “Ašais), Gustavs Jaunzems (Cēsis), Roberts Glazers, Mārtiņš Petrovs; sudrabu: Mārtiņš Sviķkalns (Cēsis), Vadims Filimanovs, Aleksandrs Filimanovs; bronzu: Marta Cekula (Cēsis), Egors Filimanovs.

Īpaši Cēsu 810. gadadienai par godu izveidotajā 8,1 km distancē absolūtajā vērtējumā uzvarēja Artūrs Pauliņš (Grundzāle), otrais – Arvis Robalts (Talsi), trešais – Juris Gudēvics – Liepiņš (Grobiņa). Atsevišķās vecuma grupās pie medaļām tika arī mūsu puses skrējēji. Zeltu izcīnīja: Rihards Serģis (SK “Ašais”, Cēsis), Arnis Ābelītis (Cēsis); sudrabu – Artis Rožkalns (SK “Ašais”, Liepa); bronzu – Alise Putraima (Cēsu novads), Līga Gudēvica – Liepiņa (Cēsis).

17 km distancē absolūtajā vērtējumā triumfēja Andrejs Dmitrijevs (Rīga), otrais – Antis Zunda (Gulbene), trešais – Aleksandrs Serovs (Cēsis). Godalgas atsevišķās vecuma grupās no mūsu puses izcīnīja: zeltu – Iveta Zāģere (Cēsis); sudrabu – Santa Dreimane (Cēsis), Aleksandrs Serovs (Cēsis); bronzu – Niklāvs Eglītis (Spāre).

32 km distancē absolūtajā vērtējumā uzvarēja Jānis Kūms (Rīga), otrais finišēja Polijas skrējējs Tomašs Klizs, bet trešais – Kārlis Svarens (Brocēni). Mūsu puses skrējēji šajā grupā pie godalgām netika.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pozitīvas emocijas un vērtīga pieredze

07:22
23.12.2024
16

Kā rakstīts, Latvijas florbola izlase aizvadīja savu veiksmīgāko pasaules čempionātu, pirmo reizi iekļūstot pusfinālā un turnīru noslēdzot augstajā 4.vietā. “Druva” sazinājās ar cēsnieku Pēteri Trekši, kuram šis bija ceturtais pasaules čempionāts, viņš jau vairākas sezonas spēlē Somijā, tagad klubā “Classic”. Jautāts, vai viegli pēc tik intensīva turnīra atgriezties ikdienā, Pēteris citē kādu izlases spēlētāju, kurš […]

“Apse” revanšējas un izcīna “Cēsu kausu”

07:20
22.12.2024
21

Ar komandas “Apse” uzvaru noslēdzās cīņa par Cēsu ceļojošu kausu basketbolā. Finālā viņi ar 84:62 pārspēja komandu “Metālu pasaule”. Šogad turnīram pieteicās četras komandas, kas vispirms izspēlēja apļa turnīru, lai noskaidrotu pusfināla pārus. Jau rakstījām, ka pirmo vietu ieņēma “Metālu pasaule”, uzvarot visās trijās spēlēs, otrajā vietā – “Apse”, trešajā “Skārdnieks M”, ceturtajā – CPSS […]

Esterei Volfai bronza

06:47
20.12.2024
40

Veiksmīgi pirmo IBU Junioru kausa posmu aizvadījušas Cēsu pilsētas Sporta skolas biatlonistes Estere Volfa un Elza Bleidele. Īpaši labi veicās Esterei, kura sprinta distancē kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Šobrīd Estere junioru kausa kopvērtējumā ir otrajā vietā, Elza – 32.vietā. Sacensības notika Itālijā, biatlonistes startēja individuālajā distancē un divās sprinta distancēs. Jau pirmajā sacensību […]

Latvijas florbolisti – ceturtie pasaulē!

06:46
19.12.2024
32

Lai arī Latvijas florbola vīriešu izlasei neizdevās aizsniegties līdz medaļām, izcīnītā ceturtā vieta ir līdz šim augstākais sasniegums. Šoreiz ceļā uz pusfinālu nācās pārvarēt Šveices komandu. Pasaules čempionātos abas izlases bija tikušās septiņas reizes, un visas septiņas pārāki bija Šveices florbolisti. Šogad florbola eksperti jau turnīra laikā norādīja, ka šveicieši nav tik stipri kā iepriekš, […]

Notikumi jaunatnes florbola čempionātā

06:19
18.12.2024
55

Kā veicās jaunajām Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) komandām Latvijas jaunatnes florbola čempionātā? Puišu konkurencē U18 grupā tabulas otrajā pozīcijā ir CPSS komanda, kas pēdējā spēlē izbraukumā ar 5:2 pārspēja komandu “Ogre/ Lielvārde”. Lai arī pirmajā trešdaļā mājinieki panāca 2:0, spēles turpinājumā vārtus guva tikai cēsnieki, izcīnot piekto uzvaru septiņās čempionāta spēlēs. Ar vārtu guvumiem […]

Vieglatlēti sāk ziemas sezonu

06:42
13.12.2024
55

Starpsezonas laiks paskrējis, vieglatlētiem sākusies ziemas sezona ar sacensībām sporta manēžās. “Druva” jautāja trenerim Mārim Urtānam, kā ziemas sezonai gatavojas Cēsu Vieglatlētikas kluba atlēti, no kuriem gandrīz visi pārstāv arī Cēsu pilsētas Sporta skolu (CPSS). Viņš neslēpj, ka treniņu apstākļi nav mainījušies un maz ticams, ka tuvākajā laikā mainīsies. Var atgādināt, ka ziemas sezonā viegl­atlētiem […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
5
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi