Dzirdot ziņu, ka satiksmei atvērts Rāmnieku tilts pār Gauju, brīvdienās ne viens vien cēsnieks brauca to apskatīt.
Tuvojoties tiltam, mašīnas piebremzēja, lai lēni pārbrauktu pāri, iedomātos kādu vēlēšanos. Daudzi arī piestāja Gaujmalā Raiskumā pusē un kājām gāja pāri uz Cēsu pusi, tad atpakaļ. Vēl pa kāpnēm nokāpa pie Gaujas, lai kārtīgi apskatītu jauno būvi un pavērotu upes plūdumu.
“Dzirdējām, ka atvērts, un braucām apskatīt. Savulaik labprāt braucām uz Jāņarāmi atpūsties. Tagad pāriesim pāri, nokāpsim pie Gaujas. Baudīsim ainavu,” pastāsta cēsniece Linda Pandare un uzsver, ka pirmais vērojums – tilts ir skaists. “Šurpbraucot runājām, ka nākotnē pār Rāmnieku tiltu varētu vest vēl viena ātra šoseja uz Valmieru. Tikai ceļi jānoasfaltē. Šo tiltu izmanto daudzi – brauc pastaigāties uz Sietiņiezi, sēņot,” vērtē cēsniece.
Raiskuma pagasta “Dižliepu” saimniece Kristīne Cepurīte priecīga stāsta, ka jau divreiz braukusi pāri Gaujai pa jauno tiltu. Kamēr tilts bija slēgts, nācās mainīt ikdienas maršrutu. Kristīne atklāj, ka uz Cēsīm braukuši caur mežu gar Gauju un izbraukuši pie Raiskumkroga. “Ar augstu mašīnu varēja, bet ne ziemā vai pēc lietiem. Zinu cilvēkus, kuri tilta dēļ mainīja darbu, jo nevarēja izbraukāt,” stāsta raiskumiete. Meita mācās Cēsīs, bet dēls pagājušogad sāka mācības Stalbes pamatskolā, jo ērti aizbraukt ar skolēnu autobusu. Viņa atzīst, ka sarežģītākais laiks bijis, kad vēl nebija gatavs tilts un sāka remontēt Cēsu – Stalbes ceļu. Reiz ģimenei bijis steidzami jānokļūst Cēsīs, bet kāds autobraucējs, braucot pa remonta posmu, neievērojis norādes zīmes, un visiem nācies gaidīt vēl papildu pusstundu, kamēr transporta plūsma atjaunojas.
“Tilts ir skaists un gan jau stiprs. Ja vecais tik ilgi kalpoja, tad jaunā tilta mūžam jābūt garam,” teic K.Cepurīte un piebilst, ka tagad atliek cerēt, ka tikpat izturīgs būs ceļš. “ Kā būs pēc ziemas ar ceļu mūsu pusē aiz Gaujas, kur bieži ūdens pārrāva brauktuvi, bija dubļi, redzēsim, vai smagās mašīnas brauks, vai virsma izturēs. Kā būs riteņbraucējiem, vai viņiem būs, kur uz ceļa palikt. No Rāmniekiem uz Dukuriem izskatās, ka ceļš būs šaurāks un grāvji dziļi, nez, kā būs slidenā laikā. Tās gan tikai tādas pārdomas, brauksim, tad zināsim. Cilvēki pielāgojas, būs labi,” vērtē raiskumiete.
Jaunais tilts izmainījis ainavu, un jau vēsture ir 1995. gadā pārceltuves vietā tapušais. Toreiz tilta laiduma konstrukcija tika būvēta no padomju laika tipveida tērauda kopņu pagaidu tilta konstrukcijām. Gājēju kustībai izbūvēta tērauda ietve. Ekspluatācijas laikā tilta laiduma konstrukcijas elementi korodējuši un konstrukcijas deformējušās. Bojātās konstrukcijas demontētas, un izbūvēta jauna trīslaidumu tēraudbetona siju laiduma konstrukcija, tās šķērsgriezumā izvietotas tērauda sijas, virs kurām izbūvēta dzelzsbetona plātne. Vecā tilta balsti bija labā tehniskā stāvoklī, jau 1994. gadā tie projektēti ar perspektīvu, lai uz tiem varētu izbūvēt laiduma konstrukciju ar divām braukšanas joslām.
Būvdarbus veica SIA “ACBR” par līgumcenu 3 197 536 eiro.
Tilta pieejās pārbūvēts ceļa segums un divās kārtās ieklāts asfalts –Raiskuma pusē nobrauktuvē, Cēsu pusē – ap 450 m garā posmā.
Turpinās autoceļa Dukuri–Rāmnieki posma no pagrieziena uz Niniera ezeru līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.–3,75. km) remonts. Te tiks klāts vienkārtas asfalts. Kā vēsta “Latvijas Valsts ceļi”, tas ir risinājums zemas intensitātes autoceļiem, kad uz nesošās šķembu kārtas pamata tiek ieklāta tikai viena asfalta kārta, kas pēc savām īpašībām atbilst gan apakškārtas, gan virskārtas asfaltam. Vienkārtas asfalta tehnoloģija ir par apmēram 40 % dārgāka nekā dubultās virsmas apstrādes tehnoloģija, taču joprojām ievērojami lētāka nekā asfaltbetona segums.
Salīdzinot ar dubultās virsmas tehnoloģiju, vienkārtas asfalta tehnoloģijai ir garāka būvniecības sezona, šis segums nodrošina augstāku braukšanas komfortu, tam ir labākas hidroizolējošās īpašības, un segums ir viendabīgs, ieklāšanas procesā nav brīvi atdalošos akmeņu, tam ir augstāka bīdes pretestība, tāpēc vienkārtas asfalts ir piemērotāks krustojumu un ātruma maiņas zonās. Vienkārtas asfalta ieklāšana ir arī tehnoloģiski labāk kontrolējams process ar prognozējamāku rezultātu. Vienlaikus vienkārtas asfalta risinājumam ir arī savi trūkumi, piemēram, tas sliktāk pielāgojas pamatnes deformācijām, nepiemērotas satiksmes intensitātes gadījumā var tikt salauzts, kā arī to ir sarežģītāk un dārgāk labot.
“Latvijas Valsts ceļu” izmēģinājuma posmu pirms un pēc ziemas sezonas veiks ceļa seguma līdzenuma pārbaudes ar lāzeru profilogrāfu un ceļa segas nestspējas pārbaudes ar krītošā svara deflektometru. Pēc novērojumiem un pārbaudēm varēs secināt, vai un pie kādiem apstākļiem šo tehnoloģiju ir iespējams izmantot uz valsts autoceļiem. Izmēģinājuma posms atrodas pie tilta pār Gauju upes kreisajā krastā, savukārt otrpus upei labajā krastā identiskam ceļa posmam šovasar ieklāta dubultās virsmas apstrāde. Līdz ar to būs iespējams novērot un salīdzināt, kā abas tehnoloģijas darbojas uz tāda paša ceļa identiskos apstākļos. Vienkārtas asfalta darbus veic SIA “Limbažu ceļi” par līgumsummu 421 367 eiro. Darbus plānots pabeigt šomēnes. Savukārt dubultās virsmas apstrādi veica VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” par līgumsummu 201 077 eiro.
Komentāri